Kā grāmatot PVN, kas samaksāts citā valstī?

Sabiedrībā ar ierobežotu atbildību aprēķinātas ārkārtas dividendes 7000 eiro apmērā, no kuriem 5600 eiro izmaksāti īpašniekam, bet 1400 eiro – uzņēmumu ienākuma nodoklis. Bijis ziedojums sabiedriskā labuma organizācijai, par kuru var samazināt nodokļa maksājumu par 300 eiro. Kā šo darījumu pareizi norādīt grāmatvedībā, ja sabiedrības pārskata gads ir 01.09.2025.– 31.12.2026.? Dividendes izmaksātas 2026.gada janvārī.

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību, pievienotās vērtības nodokļa maksātāja, par 32 000 eiro iegādājās ciršanas tiesības no fiziskas personas, kas nav reģistrējusies kā pievienotās vērtības nodokļa maksātāja. Pēc iegādes uzņēmums saviem spēkiem izstrādāja cirsmu. Pirkšanas brīdī nebija zināms, kad tas tiks izdarīts – 12 mēnešu laikā vai vēlāk. No šīs cirsmas tika iegūti 210 kubikmetri apaļkoku, kas uzreiz tika pārdoti par 50 000 eiro (ciršana notika pēc kokmateriālu pircēja pasūtījuma). Kā grāmatvedības uzskaitē atspoguļot tiesības izstrādāt cirsmu pirkšanas brīdī? Kurā kontu grupā tās uzskaitīt? Vai tās drīkst uzskaitīt apgrozāmo līdzekļu sastāvā? Kā grāmatvedības uzskaitē atspoguļot iegūto kokmateriālu saņemšanu un pārdošanu? Kā bilancē uz 31.decembri uzrādīt iegādātās, bet vēl neizmantotās (neizcirstās) ciršanas tiesības? Uzņēmumā krājumi tiek uzskaitīti pēc nepārtrauktās metodes, bet krājumu pašizmaksa tiek aprēķināta, izmantojot FIFO metodi.

Pievienotās vērtības nodokļa deklarācija iesniegta ar kavējumu, bet maksājums noteiktajā termiņā jau ir veikts un netiek izmantots citu saistību segšanai. Vai šajā gadījumā tiek aprēķināta nokavējuma nauda? Piemēram, samaksa veikta 27.datumā, kas nozīmē, ka noteiktā termiņā nav iesniegta deklarācija ar aprēķināto summu, kuras samaksas termiņš bija 23.datums. Nākamā mēneša 20.datumā tiek iesniegta deklarācija, pārkāpjot likumā noteikto deklarācijas iesniegšanas termiņu.

Kā grāmatvedībā norakstīt aizņēmumu no uzņēmuma īpašnieka, ja īpašnieks no tā atsakās? Kā grāmatot aizdevumu uzņēmuma īpašniekam, kas ir izmaksāts no uzņēmuma konta? Kā rīkoties gadījumā, ja uzņēmums aizņemas naudu no īpašnieka ar procentiem?

Vai Latvijā sabiedrībai ar ierobežotu atbildību ir atļauts veikt operācijas ārpusbilances kontos saskaņā ar starptautisko finanšu pārskatu standartu Nr.15 “Ieņēmumi no līgumiem ar klientiem”? Sabiedrība nodarbojas ar kuģu apsaimniekošanu, ir pievienotās vērtības nodokļa maksātāja. Kuģa īpašnieks pārskaita naudu sabiedrībai, lai tā varētu segt kuģa kārtējos izdevumus. Šī nauda nav sabiedrības ieņēmumi vai izdevumi, un tā tiek norādīta tikai gada pārskata piezīmēs kā naudas atlikums, ja tāds ir.

Vienam no sabiedrības ar ierobežotu atbildību valdes locekļiem pieder 40% kapitāldaļu ar kopējo nominālvērtību 4000 eiro. Pieņemot lēmumu par jaunu dalībnieku, valdes loceklis pusi no savām kapitāldaļām pārdod citai fiziskai personai par 2000 eiro. Pirkuma maksu jaunais dalībnieks ieskaita sabiedrības norēķinu kontā. Darījuma rezultātā katrai personai pieder 20% no sabiedrības kapitāldaļām. Kā grāmatot kapitāldaļu iegādi?

Uzņēmumam pieder derīgo izrakteņu atradne un ir saņemta licence derīgo izrakteņu ieguvei. Kā pareizi veikt derīgo izrakteņu novērtēšanu un atzīšanu bilancē, un to norakstīšanu? Atradne tika nopirkta kā zeme, un bilancē tā arī tā uzrādīta, bet zemei nolietojumu nerēķina. Attiecīgi iegādātajai zemei vērtība nemainās, kaut gan, iegūstot derīgos izrakteņus, zemes vērtība krītas.

Preču atgriešana parasti saistāma ar preču pārdošanas darījumu, proti, grāmatvedībā veicams sākotnējam darījumam pretējs grāmatojums. Savukārt pievienotās vērtības nodokļa uzskaite un deklarēšana ir atkarīga no tā, vai un kāda nodokļa likme piemērota un kādā kārtībā, kā arī kur darījums ir veikts.

Preču atgriešana parasti saistāma ar preču pārdošanas darījumu, proti, grāmatvedībā veicams sākotnējam darījumam pretējs grāmatojums. Savukārt pievienotās vērtības nodokļa uzskaite un deklarēšana ir atkarīga no tā, vai un kāda nodokļa likme piemērota un kādā kārtībā, kā arī kur darījums ir veikts.

2017.gada 31.decembrī uzņēmumam bija nesadalītā peļņa. Gada pārskats tika iesniegts likumā noteiktajā termiņā ­– 2018.gada 30.aprīlī, un šajā datumā sagatavots arī lēmums par peļņas sadali. Tajā laikā vēl nebija spēkā normas par uzņēmumu ienākuma nodokļa piemērošanu dividendēm, un dividendes aprēķināja vienu reizi gadā. Attiecīgi dividendes iegrāmatotas 2018.gada 30.aprīlī, tās izmaksātas 2018. un 2019.gadā. Par dividendēm paziņots Valsts ieņēmumu dienestam un nomaksāts iedzīvotāju ienākuma nodoklis 10% apmērā. Tomēr šajā periodā vecās dividendes netika izmaksātas, un atlikumu plānots izmaksāt 2025.gadā. Vai par šo summu vairs nav nodokļu saistību?

Uzņēmums sniedz digitālā mārketinga pakalpojumus un dažreiz saņem samaksu arī kriptovalūtā, piemēram, bitcoin vai ethereum. Saņemtā kriptovalūta netiek uzreiz konvertēta valūtā, bet tiek uzkrāta, lai vēlāk ar to norēķinātos ar ārvalstu sadarbības partneriem par pakalpojumiem (piemēram, mākoņpakalpojumiem vai programmatūras abonementiem). Kā veikt grāmatvedības uzskaiti? Ko norādīt grāmatvedības politikā? Kā izrakstīt rēķinu un kādas atsauces tajā jānorāda?

Viena no sabiedrības finanšu pārskata būtiskām sastāvdaļām ir peļņas vai zaudējumu aprēķins, kas atspoguļo sabiedrības peļņu vai zaudējumus un parāda sabiedrības saimnieciskās darbības rezultātus pārskata gadā. Praksē bieži netiek ievērota korekta darījumu periodizācija, un tā ir viena no tipiskākajām kļūdām, īpaši starptautisku darījumu gadījumā. Kā jāveic periodizācija, lai sagatavotu korektu peļņas vai zaudējumu aprēķinu.

Latvijas uzņēmums reģistrēja filiāli Lietuvā. Visus rēķinus par filiāles uzturēšanu un palīgmateriālu iepirkšanu apmaksā Latvijas uzņēmums. Vai šādus maksājumus Latvijas uzņēmums drīkst grāmatot kā savus saimnieciskās darbības izdevumus? Vai tomēr tie jānorāda kā norēķini ar filiāli? Vai Latvijas uzņēmums var patstāvīgi lemt par iztērēto līdzekļu atmaksu no filiāles? Kā šie darījumi jāatspoguļo bilancē?

Latvijas uzņēmums reģistrēja filiāli Lietuvā. Visus rēķinus par filiāles uzturēšanu un palīgmateriālu iepirkšanu apmaksā Latvijas uzņēmums. Vai šādus maksājumus Latvijas uzņēmums drīkst grāmatot kā savus saimnieciskās darbības izdevumus? Vai tomēr tie jānorāda kā norēķini ar filiāli? Vai Latvijas uzņēmums var patstāvīgi lemt par iztērēto līdzekļu atmaksu no filiāles? Kā šie darījumi jāatspoguļo bilancē?