Kredītrēķins finanšu uzskaitē ir ierasts dokuments. Tomēr ne vienmēr ir saprotams, kā un vai saņemtais kredītrēķins ir jānorāda uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijā. Apskatām, kā saņemtais kredītrēķins jānorāda uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijā un kura taksācijas perioda deklarācijā jāveic korekcijas.

Kredītrēķins praksē

Visbiežāk kredītrēķins (praksē saukts arī par kredītnotu) ir finanšu dokuments, ko izsniedz piegādātājs, lai samazinātu pircēju parādu, tādējādi nodrošinot pareizu un precīzu finanšu uzskaiti. Kredītrēķinu parasti izsniedz pēc pasūtījuma atcelšanas, rēķina kļūdas vai nozaudētas vai bojātas preces. Kredītrēķinu var izmantot arī lai pilnībā vai daļēji atmaksātu darījumu, lai samazinātu darījuma cenu, kā darījuma cenas atlaidi, pirkuma anulēšanu, preču saņemšanu atpakaļ vai saņemtā avansa atmaksu. Šāda veida atlaide jeb koriģējošs nodokļa rēķins (kredītrēķins) tiek piemērota tikai tad, kad puses par to ir vienojušās.