2017.gada decembrī izrakstīts rēķins debitoram par pārdotu preci. Iegrāmatots:

  • D 2310 Debitori,
  • K 61xx Ieņēmumi,
  • K 5721 Pievienotās vērtības nodoklis (PVN).

Un tātad samaksāts uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN) no peļņas. 2018.gada maijā nauda nav saņemta, debitors novērtēts kā šaubīgais, izveidots uzkrājums:

  • D 7xxx Izdevumi,
  • K 4320 Uzkrājumi šaubīgajiem debitoriem,
  • D 4320,
  • K 2310.

Vai šis uzkrājums (izdevumi) ir jāatspoguļo UIN deklarācijā 2018.gadā? Ja ir, tad kurā rindā? Vai jāmaksā UIN 2018.gadā, ja tas jau samaksāts 2017.gadā no peļņas?

Inas Spridzānes rakstā “Par debitoru parādiem un UIN” (“iFinanses”, 10.07.2018.) atbildi saņēmu daļēji, jo nesapratu šādu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) skaidrojumu, kas citēts rakstā:

"VID uzskata, ka abās iesniegumā aplūkotajās situācijās, kad debitora parādi izveidojušies līdz 01.01.2018., to norakstīšanai 2018.gadā nav jāpiemēro UIN likuma 9.panta nosacījumi un ar UIN apliekamā bāze nav jāpalielina, tātad, norakstot 2.situācijā aplūkotos parādus, tie nodokļa bāzē 2018.gadā nav jāiekļauj".

Teikuma 1.daļā teikts, ka abās situācijās UIN apliekamā bāze 2018.gadā nav jāpalielina, bet teikuma 2.daļā teikts, ka tikai 2.situācijā aplūkotos parādus 2018.gada UIN bāzē nav jāiekļauj. Kā īsti ir: abās vai tikai 2.situācijā? It kā skaidrojuma tālākā tekstā ir pateikts, ka 1.situācijā nav piemērojams nodokļa atbrīvojums. Bet kāpēc iepriekš citētajā teikumā teikts, ka abās situācijās ir UIN atbrīvojums? Tāpēc atbilde uz manu jautājumu ir tikai daļēja, nesaprotama.