Uponor Latvia SIA:
Ja trānsports nekursē atbilstošajā laikā - es klasificētu to, ka "nav iespējams nokļūt" darba vietā. Jo ja darbs sākās 8-00, beidzās 17-00, bet transports iet uz 6-00 un 19-00, atvainojiet, vai cilvēkam ir jātērē 4 liekas stundas no dzīves? Un kā to ekonomiski pamatot jau no darbinieka skatpunkta?

Banga_LTD:
Paldies par atbildi! Vai redakcija varētu lūgt komentēt šo jautājumu un skaidrot attiecīgos likuma pantus (8. panta 4.2. un 8.panta 5.2.punktus), kādai atbildīgai personai no Finanšu ministrijas?
Jautājumu esmu uzdevusi gan zvērinātiem revidentiem, gan nodokļu konsultantiem un protams VIDam. Secinājums viens: revidenti un nodokļu konsultanti pasaka , ka degvielas kompensācijas izdevumi par darbinieka pārvietošanos no un uz darbu ir vai nu saimnieciskās darbības izdevumi vai personāla ilgtspējas pasākumu izdevumi, bet VID atbilde ir- tie nav uzskatāmi par personāla ilgtspējas pasākumu izdevumiem, jo nav vērsti uz visu ( tas atbilde bija īpaši pasvītrots) darbinieku motivēšanu un saliedēšanu. Savukārt, j a degvielas izdevumi tiek kompensēti, tad jāmaksā IIN un VSAOI, jo tie ir personificējami. Ļoti gribētos ticēt, ka izmaiņas likumā un tāda jēdziena, ka personāla ilgtspējas pasākumu izdevumi , ieviešanai jēga bija atvieglot uzņēmumiem piesaistīt un noturēt darbiniekus. Kāda starpība vai uzņēmums uztur lielu autobusu, algo kvalificētu autobusa vadītāju, tērē daudz degvielas, remontē autobusu un pārvadā visus kopā vai apmaksā degvielu katram darbiniekam , kas piekrīt izmantot personīgo transportu, lai nokļūtu darbā? Par personāla ilgtspējas pasākumu izdevumiem UIN likuma 8.panta 4.2. skan: "izdevumi darbinieka ( vienskaitlī, tātad arī tad , ja uzņēmumam ir tikai viens darbinieks) nogādāšanai no dzīvesvietas uz darbu un no darba uz dzīvesvietu". Šajā panta neiet runa par varēšanu vai nevarēšanu izmantot sabiedrisko transportu un nav pieminēts, ka ka tas jādara masveidā. Ja runājam par 8.panta 5.2.punktu , kas nosauc , kas ir saimnieciskie izdevumi " izdevumi darbinieku nogādāšanai no dzīvesvietas uz darbu un no darba uz dzīvesvietu , ja darba specifikas dēļ darbiniekam nav iespējams nokļūt darbā vai pēc darba dzīvesvietā ar sabiedrisko transportu". Kuros noteikumos ir pateikts cik ilgi ir "pieklājīgi " salt un gaidīt sabiedrisko transportu neapsildītā autoostā laukos vai mazpilsētā , vai cik attāls gabals jānoiet ar kājām līdz sabiedriskajam transportam, lai VID nepateiktu , ka tas ir par maz , lai uzskatītu , ka sabiedriskais transports nav pieejams. Kur var iepazīties ar šiem kritērijiem? Rīgā sabiedriskais transports kursē vismaz divas reizes stundā, bet kā ir laukos un mazpilsētā? Ja darbiniekiem būtu ļauts izvēlēties, viņi noteikti labāk izmantotu iespēju saņemt jebkādu ceļa izdevumu kompensāciju nevis darba ballītes un to izmantotu visi, bet uz ballīti vai korporatīvo pasākumu var neviens arī neaiziet, bet skaitīsies, ka visi zināja, bet negāja. Piebildei: interesants ir VID skaidrojums par to, ka tematiskais vakars , kur kolēģis kolēģim stāstīs par saviem piedzīvojumiem ( hobijiem) ir kolektīva saliedēšanas pasākums, bet tā paša kolēģa dzimšanas dienas svinēšanā, nē. Un visi tam ticēs, jo papīram taču ir spēks, nevis likumam, kuru vajadzētu izlasīt un uzreiz saprast kas ar ko ir domāts.

Kdiana:
Es arī labprāt izlasītu precīzākas atbildes no VID tieši par transporta nodrošinājumu darbiniekiem laukos. Mums ir ļoti daudz sezonas darbinieku, kas laukos dzīvo savās viensētās. Daži tā kā varētu ierasties ar sabiedrisko transportu, bet viņiem ir jāgaida stunda līdz darba sākumam un vēl 2 km jānāk kājām. Turklāt vēl ātrāk jāiet prom no darba, lai paspētu šos 2 km noiet un tiktu uz autobusu. Daļai vispār neiet sabiedriskais transports. Nekāds. Lai visiem būtu vienlīdzība (un dažiem nebūtu jāatdod 3 EUR katru dienu par autobusu biļetēm) , mūsu uzņēmums ir nopircis lielo autobusu un noalgojis šoferi, lai visus var vienā laikā atgādāt uz darbu un vienā laikā aizvest no darba uz mājām. Mēs uzskatām, ka tie ir saimnieciskās darbības izdevumi, nevis ar UIN apliekams darījums. Jo man šie papildus izdevumi, kurus es nekādā gadījumā labprātīgi neuzņemtos, ir tikai un vienīgi valsts neizdarības un līdzekļu ekonomēšanas dēļ. Valsts nenodrošina pietiekamu sab.transporta tīklu un maršrutus, man ir papildus izdevumi un mani vēl par to grib sodīt ar UIN. Būtu priecīga saņemt no VID nepārprotamu atbildi, ka, jā, šie ir 100% saimnieciskās darbības izdevumi, nevis personāla ilgstspējas umtl.

Fi:
es saprotu, ka UIN likuma 8p. 5d.
2) izdevumi darbinieka nogādāšanai no dzīvesvietas uz darbu un no darba uz dzīvesvietu, ja darba specifikas dēļ darbiniekam nav iespējams nokļūt darbā vai nokļūt pēc darba dzīvesvietā ar sabiedrisko transportu;
šie izdevumi ir saimnieciskie izdevumi, nav arī apliekami ar UIN, ja man kaut kur jānogādā viens darbinieks, skaidrs, ka autobuss netiek nodrošināts, bet gan tikai vieglā auto, kuru pats arī vada. Likums arī īpaši neatrunā, kas ir specifikācijas dēļ. Ja darbinieks dzīvo 2h no darba, kur neiet autobuss, darbs sākas 8, tas jau ir specifisks.