Latvijā un arī Eiropā viena no aktualitātēm nodokļu jomā ir cīņa par pilnīgu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) iekasēšanu. Lai noteiktu, cik lieli ir krāpšanās apmēri ar PVN katrā valstī, starptautiskajā praksē izmanto tā saucamo PVN plaisas (VAT gap) aprēķinu. Metodoloģijas, kā nosaka PVN plaisas apmērus Eiropā, ir plaši aprakstītas.

PVN plaisa parāda procentuālo starpību starp PVN, kurš būtu jāiekasē, un faktiski iekasēto PVN. Krāpšanās PVN jomā ir būtiskākais iemesls, kas veido šo starpību, tomēr tā var rasties arī citu iemeslu dēļ – piemēram, ja uzņēmums kļūst maksātnespējīgs, ja PVN maksājumi tiek kavēti, statistiskās kļūdas dēļ u.tml.

Jaunākie pieejamie Eiropas Komisijas (EK) pētījumi rāda, ka 2012.gadā PVN plaisa Latvijā bija 34%. Salīdzinājumam – vidēji Eiropas valstīs PVN plaisa ir 16%. Tādējādi Latvija ierindojas valstu sarakstā ar augstākajiem PVN plaisas rādītājiem. No Eiropas Savienības (ES) valstīm vēl sliktāks PVN plaisas rādītājs 2012.gadā bija tikai Lietuvā, Rumānijā un Slovākijā.