Kurš PVN režīms ir izdevīgāks mazajiem uzņēmumiem?

Uzņēmums, reģistrēts pievienotās vērtības nodokļa maksātājs, pārsvarā veic ar nodokli neapliekamus darījumus. Šādu darījumu veikšanai uzņēmums izmanto “Bolt Operations OÜ” pakalpojumus, ko nodrošina Igaunijā reģistrēts uzņēmums. Lūdzu, paskaidrot, kā piemērot pievienotās vērtības nodokli saņemtajiem pakalpojumiem. Vai mūsu uzņēmumam pievienotās vērtības nodokļa deklarācijā ir jāaprēķina reversais pievienotās vērtības nodoklis, un tas jānorāda kā neatskaitāmais priekšnodoklis un jāmaksā budžetā? Vai arī, ņemot vērā, ka aptuveni 99% gadījumu “Bolt” pakalpojumus faktiski sniedz Latvijā reģistrēti individuālie komersanti, kas nav pievienotās vērtības nodokļa maksātāji, nodoklis nav jādeklarē?

Praksē rodas daudz jautājumu un neskaidrību par pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu nekustamajam īpašumam. Viens no tiem – vai jaunizbūvēta infrastruktūra (ūdensapgādes, kanalizācijas un lietus ūdens novadīšanas tīkli), kas nepieciešama individuālo dzīvojamo māju ekspluatācijai, ir uzskatāma par nelietotu nekustamo īpašumu Pievienotās vērtības nodokļa likuma izpratnē. Šo jautājumu ir centies skaidrot Valsts ieņēmumu dienests 2025.gada 6.maija uzziņā P005-17/8.6.2/30064.

Uzņēmumiem ir iespēja atgūt ārvalstīs samaksāto pievienotās vērtības nodokli, un šajā kārtībā nesen ieviestas izmaiņas – spēkā stājušies grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr.1514 “Kārtība, kādā reģistrēts nodokļa maksātājs iesniedz pieteikumu pievienotās vērtības nodokļa atmaksas saņemšanai citā Eiropas Savienības dalībvalstī, un kārtība, kādā atmaksā pievienotās vērtības nodokli citas Eiropas Savienības dalībvalsts reģistrētam nodokļa maksātājam”. Apskatām, kādi nosacījumi jāievēro, lai varētu atgūt ārvalstīs samaksāto nodokli.

Kā pievienotās vērtības nodoklis jāpiemēro situācijā, kad mazais uzņēmums reģistrējas īpašajā nodokļa režīmā, lai saņemtu pakalpojumus no Eiropas Savienības (piemēram, pērk “Facebook” reklāmu), bet preču iegādes vērtība Eiropas Savienības teritorijā nepārsniedz 10 000 eiro? Vai nodoklis jāpiemēro tikai saņemtajiem pakalpojumiem Eiropas Savienībā?

Latvijas uzņēmumam ir noslēgts līgums ar Lielbritānijas uzņēmumu par būvniecības pakalpojumu sniegšanu Latvijā. Vai Lielbritānijas uzņēmumam ir jāreģistrējas kā pievienotās vērtības nodokļa maksātājam Latvijā? Kuram no darījuma partneriem jāmaksā pievienotās vērtības nodoklis par būvniecības pakalpojumiem, kas tiek sniegti iekšzemē?

Lai arī students var izvēlēties īrēt dzīvokli daudzdzīvokļu namā no privātpersonas vai apmesties studentu viesnīcā, abos gadījumos tā būs viņa pastāvīgā dzīvesvieta studiju periodā. Tomēr šī izvēle var izrādīties nozīmīga no pievienotās vērtības nodokļa piemērošanas viedokļa un līdz ar to studenta izmaksām. Kā Valsts ieņēmumu dienests interpretē studentu uzturēšanos dienesta viesnīcās – kā īri, dzīvojamo telpu īri vai tūrisma pakalpojumu? Vai šī interpretācija nenonāk pretrunā ar juridisko būtību?

Latvijas uzņēmums “A” pārdod kokmateriālus Lietuvas uzņēmumam “B” par 10 000 eiro. Abi uzņēmumi ir reģistrēti pievienotās vērtības nodokļa maksātāji katrs savā valstī. Kokmateriālus no Latvijas uz Lietuvu transportē uzņēmums “B”. Par preču pārvadājumu ir noformēta CMR pavadzīme. Vai šim darījumam drīkst piemērot pievienotās vērtības nodokļa 0% likmi? Vai Latvijas uzņēmumam ir jāreģistrējas par pievienotās vērtības nodokļa maksātāju Lietuvā? Kā šis darījums jānorāda nodokļa deklarācijā?

Daudzi Latvijas uzņēmumi ir starptautisku uzņēmumu grupu dalībnieki, un pārrobežu darījumi ir to ikdiena. Bieži vienā piegādes ķēdē ir iesaistīti vairāki uzņēmumi, starp kuriem notiek secīgas vienu un to pašu preču pārdošanas, savukārt preces fiziski tiek transportētas tikai vienu reizi – no pirmā piegādātāja vienā valstī tieši galasaņēmējam citā valstī. Ar kādiem pievienotās vērtības nodokļa izaicinājumiem šāda veida darījumos saskaras grāmatveži un nodokļu speciālisti?

Vai no pievienotās vērtības nodokļa piemērošanas viedokļa ir nozīme tam, kā tiek grāmatoti pirkumi, kas veikti platformā “Etsy”, ja pircēji atrodas dažādās Eiropas Savienības un trešajās valstīs? Vai ir nepieciešams veikt uzskaiti, sadalot pircējus pēc valstīm, uz kurām tiek tirgotas preces, piemēram, ja mēneša laikā ir desmit pircēji: septiņi no trešajām valstīm, viens no Spānijas un divi no Vācijas? Vai šādā gadījumā ir jāreģistrējas OSS (one stop shop) režīmā?

No 2025.gada 1.jūlija spēkā stājas īpašā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) reģistrēšanās kārtība, kuru var izmantot tie mazie uzņēmumi, kuri saimnieciskās darbības nodrošināšanai saņem pakalpojumus no citas valsts nodokļa maksātāja vai iegādājas preces Eiropas Savienības teritorijā. Šī kārtība attiecas arī mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātājiem. Kā izvēlētā PVN reģistrācijas kārtība ietekmē MUN statusu?

Saimnieciskās darbības veicējs, kas ir reģistrējies kā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs, 2022.gadā izrakstīja rēķinu juridiskai personai par zemes nomu 50 000 eiro apmērā, piemērojot PVN 10 500 eiro. Līdz 2024.gadam šis rēķins netika apmaksāts. 2024.gada sākumā saimnieciskās darbības veicējs šo parādu cedēja nesaistītai juridiskai personai par 1 eiro. Rezultātā saimnieciskās darbības veicējam samazinājās ienākumi, bet PVN – 10 500 eiro apmērā ir iemaksāts budžetā. Vai saimnieciskās darbības veicējam ir jākoriģē PVN deklarācija par zaudētā parāda PVN summu? Kādas ir nodokļu sekas, ja parāds tiek cedēts saistītam uzņēmumam?

Uzņēmums “X” 2025.gada sākumā ir reģistrējies kā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs Latvijā un Vācijā. No 2024.gada jūnija “X” pārdod preces platformā Amazon.de, kas šobrīd ir uzņēmuma vienīgais pamatdarbības veids. Preces no “Amazon” noliktavas Vācijā tiek nosūtītas klientiem. Katram darījumam tiek sagatavota pavadzīme, kurā norādīta preces cena, attiecīgās valsts PVN un kopējā darījuma summa. Kam ir pienākums sniegt informāciju par uzņēmuma darījumiem OSS režīmā – “X” vai “Amazon”? Ja atbildība ir uzņēmumam “X”, kas nav reģistrējies OSS režīmā – kā jāiesniedz atskaites Valsts ieņēmumu dienestam? Kā jāveic nodokļu samaksa? Vai uzņēmuma “X” jāreģistrējas OSS režīmā, ja piegādāto preču kopsumma (ar PVN) kārtējā gadā nepārsniedz 10 000 eiro?

Sabiedrība “L”, kas ir pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāja Latvijā, iegādājas kokmateriālus Latvijā no Igaunijas uzņēmuma, kurš ir reģistrēts PVN maksātājs Igaunijā. Kokmateriāli ir Latvijas izcelsmes, tie netiek transportēti no Igaunijas – darījums notiek iekšzemē. Darījuma summa nepārsniedz 50 000 eiro. Iegādātie kokmateriāli tiks izmantoti sabiedrības “L” apliekamu darījumu nodrošināšanai (pārdošanai). Kā šāds darījums jāuzrāda PVN deklarācijā? Vai šādā situācijā drīkst piemērot Pievienotās vērtības nodokļa likuma 61.panta 1.daļu un 122.panta 3.daļu?

2025.gada 1.jūlijā stājas spēkā grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas nosaka, ka turpmāk uzņēmumiem, kuri saņem pakalpojumus no citas valsts nodokļa maksātāja vai iegādājas preces Eiropas Savienības teritorijā, būs jāreģistrējas pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā īpašajā kārtībā. Ko nozīmē īpašā reģistrācijas kārtība un kā tā ietekmēs esošos uzņēmumus?