Uzņēmums, kas ir Latvijā reģistrēts pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs, iegādājās preces no Ķīnas uzņēmuma Alibaba.com platformā. Preces PVN un muitas nodokļa apmaksa veikta, izmantojot brokera pakalpojumus. Kā šāds darījums ir jānorāda PVN deklarācijā?

Valsts ieņēmumu dienests publicējis uzziņu P0017/8.6.1/118441, kurā skaidrots, vai uzņēmums drīkst nepiemērot pievienotās vērtības nodokli atlīdzībai, ja sniedz pakalpojumus, kas tieši attiecas uz ieguldījumu kapitālā. Analizējam uzziņu!

Uzņēmumā noslēgts koplīgums, kurā paredzēts, ka darbiniekiem tiek segti ēdināšanas izdevumi 480 eiro apmērā gadā. Vai šādiem rēķiniem par darbinieku ēdināšanu var atskaitīt pievienotās vērtības nodokli?

Uzņēmumam veiksmīgi attīstoties, rodas vēlme savu preču vai pakalpojumu noietu paplašināt arī ārpus Latvijas robežām. Uzsākot sadarbību ar ārvalstu partneriem un patērētājiem, ir svarīgi apdomāt, kādas potenciālas nodokļu sekas šī turpmākā sadarbība varētu radīt. Tāpēc apskatām tipiskākos gadījumus, kad uzņēmumiem, nosūtot preces uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti vai sniedzot pakalpojumus citas dalībvalsts personai, varētu rasties pienākums reģistrēties kā pievienotās vērtības nodokļa maksātājam attiecīgajā valstī.

Uzņēmums, kas ir Latvijā reģistrēts pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs, veic šķeldas piegādes iekšzemē Dānijā reģistrētam PVN maksātājam, kurš tālāk pats nodrošina šķeldas nogādāšanu no Latvijas uz Dāniju. Vai Latvijas uzņēmumam jāizraksta rēķins Dānijas uzņēmumam ar PVN 0% likmi, jo izpildās Pievienotās vērtības nodokļa likuma (PVN likums) 43.panta 4.daļas nosacījumi? Vai darījumam tomēr jāpiemēro PVN 21% apmērā, jo tas notiek iekšzemē un uzņēmums nav PVN maksātājs Latvijā?

Uzņēmums ir nopircis pamatlīdzekli – iekārtu no Ķīnas. Preces ievešanu Eiropā veica Ķīnas pārstāvis, nokārtojot muitas formalitātes, jo sākotnēji iekārtu bija nepieciešams demonstrēt izstādē. Pēc izstādes Ķīnas pārstāvis iekārtu piegādāja un uzstādīja. Pirkuma dokuments no Ķīnas ir pieejams, bet nav muitas deklarācijas. Latvijas uzņēmumam ir īpašais pievienotās vērtības nodokļa maksāšanas režīms. Tiek pieņemts, ka ir veikts preču imports Eiropas Savienības, jo visas nepieciešamās darbības nokārtoja un samaksāja pārdevējs. Kā nodokļa deklarācijā norādīt šo darījumu?

Latvijā reģistrēts uzņēmums pārdod lietotu nekustamo īpašumu Latvijā citam Latvijā reģistrētam uzņēmumam; abi uzņēmumi ir pievienotās vērtības nodokļa maksātāji. Kādi nodokļi tiem jāpiemēro šim darījumam?

Sabiedrība noslēdza līgumu ar fizisku personu par būvniecības pakalpojumiem Latvijā. Sabiedrība ir Latvijas pievienotās vērtības nodokļa maksātāja, bet fiziskai personai ir Vācijā reģistrēta uzņēmējdarbība ar statusu “Gewerbe”, persona ir pievienotās vērtības nodokļa maksātāja Vācijā. Nodokļi tiek maksāti Vācijā. Par izpildītiem pakalpojumiem tiek izrakstīts rēķins. Kādi dokumenti Latvijas uzņēmumam jāsaņem no Vācijas personas, kas sniedz pakalpojumus? Kas jāņem vērā attiecībā uz nodokļiem – kad piemērojams pievienotās vērtības nodoklis, kad – iedzīvotāju ienākuma nodoklis?

Uzņēmums bankā noguldījis naudu. Vai ieņēmumi, kas gūti no šī noguldījuma, ir apliekami ar pievienotās vērtības nodokli Pievienotās vērtības nodokļa likuma izpratnē? Vai pievienotās vērtības nodokļa deklarācijā jānorāda procentu ienākumi no bankas, ja tie ir būtiski?

Līgumsumma ir 2000 eiro un pievienotās vērtības nodoklis (PVN) – 420 eiro, kas kopā veido 2420 eiro. Līgumsods ir 10% jeb 200 eiro. Kā pareizi izrakstīt rēķinu un norādīt to PVN deklarācijā?

Uzņēmums, kas ir reģistrēts pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs, izīrē nekustamo īpašumu fiziskām personām dzīvošanai ilgtermiņā, kā arī iznomā nekustamo īpašumu juridiskām personām. Attiecībā uz komunāliem maksājumiem uzņēmums darbosies kā starpnieks un īrniekiem/nomniekiem izsniegs rēķinus par ūdens, siltumenerģijas piegādēm un kanalizācijas, atkritumu izvešanas pakalpojumiem. Vai aprēķinot PVN proporciju, izdevumu summā jāiekļauj visi darījumi – gan tiešie (komunālie maksājumi, apsardze), gan netiešie (grāmatvedības pakalpojumi, biroja izdevumi) – vai tikai netiešie darījumi?

Saimnieciskās darbības veicējs sniedz viesu uzņemšanas un izmitināšanas pakalpojumus savā brīvdienu mājā, ko iespējams rezervēt arī Booking.com. Vai, piedāvājot pakalpojumus platformā, jāreģistrējas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāju reģistrā?

Pašvaldība piešķīrusi namsaimniekam, kas ir pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs, līdzfinansējumu daudzdzīvokļu māju iekšpagalmu piebraucamo ceļu atjaunošanai. Vai namsaimniekam jāizraksta rēķins pašvaldībai, norādot tajā summu ar PVN?

Uzņēmums noslēdzis līgumu ar sadarbības partneri par saules elektrostacijas iegādi un izbūvi uz ēkas jumta. Darījums noslēgts par 180 tūkst. eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) un tiek veikts iekšzemē. Abi iesaistītie uzņēmumi ir Latvijā reģistrēti PVN maksātāji. Saskaņā ar pilsētas būvvaldes sniegto informāciju būvvaldes atļauja saules paneļu izvietošanai uz jumta nav nepieciešama atbilstoši Ekonomikas ministrijas skaidrojumam par saules paneļu izvietošanu. Vai šim darījumam jāpiemēro PVN standartlikme 21% apmērā vai apgrieztā PVN maksāšanas kārtība saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma (PVN likums) 142.pantu? Vai PVN piemērošana mainītos, ja tiktu izsniegta būvatļauja?

Mūsu uzņēmuma partnerim – būvniecības uzņēmumam – ir samaksāts avanss par darbiem (reversais PVN būvniecības pakalpojumiem), bet darbi nav izpildīti vai izpildīti daļēji. Pievienotās vērtības nodoklis (PVN) aprēķināts reversā kārtībā. Partneris nevēlas atmaksāt naudu ar pārskaitījumu, bet piedāvā veikt savstarpējo ieskaitu pret iemaksāto garantijas naudu, ko mūsu uzņēmums ir parādā būvniekam. Vai šādā gadījumā ir iespējams savstarpējais ieskaits, ja viena darījuma partnera samaksātajam avansam piemērots reversais PVN, bet otras puses izrakstītajam rēķinam – PVN vispārējā kārtībā?