Kā deklarēt PVN, ja nav preču piegādes dokumenta?

Degvielas izdevumi ir viens no izplatītākajiem saimnieciskās darbības izdevumu veidiem uzņēmumos, kas savā darbībā izmanto transportlīdzekļus. Vienlaikus tieši šī izdevumu pozīcija bieži vien kļūst par nodokļu riska avotu, jo tiesību akti nosaka skaidrus ierobežojumus tam, kādā apmērā priekšnodoklis ir atskaitāms. Kā pareizi aprēķināt pieļaujamo degvielas patēriņa normu un atskaitāmo priekšnodokli, un kā tas norādāms nodokļu deklarācijās?

Kā pareizi piemērot pievienotās vērtības nodokli Latvijas un Turcijas uzņēmuma trīspusējā darījumā?

Latvijā reģistrētam uzņēmumam, kas ir pievienotās vērtības nodokļa maksātājs, ir birojs Lietuvā, kurā strādā daži darbinieki. Uzņēmums pārdod Lietuvas birojā esošo monitoru Latvijas uzņēmuma māsas sabiedrībai Lietuvā. Kā Latvijas uzņēmumam, izrakstot rēķinu Lietuvas uzņēmumam, piemērot pievienotās vērtības nodokli, ja prece netiek izvesta no Latvijas?

Uzņēmums, pievienotās vērtības nodokļa maksātājs, ir akreditēta laboratorija, kas sniedz medicīnisko izmeklējumu pakalpojumus Latvijā, nodrošinot profesionālu un kvalitatīvu audu histoloģisko izmeklēšanu. Atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likuma 52.pantam un Ministru kabineta noteikumiem Nr.17 “Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanas kārtība un atsevišķas prasības pievienotās vērtības nodokļa maksāšanai un administrēšanai” laboratorijas sniegtie pakalpojumi ir ar pievienotās vērtības nodokli  neapliekami darījumi. Uzņēmums šādu pakalpojumu ir sācis sniegt Zviedrijas medicīnas iestādei, kura nav pievienotās vērtības nodokļa maksātāja. Materiāls izmeklējumiem tiek saņemts no Zviedrijas, savukārt pakalpojums tiek nodrošināts Latvijā. Vai šāds pakalpojums Eiropas Savienībā ir ar pievienotās vērtības nodokli neapliekams darījums? Vai darījumi, kas atbilst Pievienotās vērtības nodokļa likuma 52.pantam, ir ar pievienotās vērtības nodokli neapliekami darījumi, arī sniedzot pakalpojumus klientiem citās Eiropas Savienības valstīs?

Regulāri no saviem klientiem saņemam pievienotās vērtības nodokļa rēķinus par darījumiem iekšzemē, saskaņā ar kuriem būtu jāatskaita priekšnodoklis, ar lielu kavējumu. Piemēram, par martā notikušo darījumu rēķinu saņemam jūlijā. Mans viedoklis: jālabo iepriekšējo periodu pievienotās vērtības nodokļa deklarācija, jo vēlākais, kad var uzrādīt martā notikušo darījumu, ir deklarācija par maiju (pie nosacījuma, ja rēķins izrakstīts aprīlī, bet fiziski saņemts maijā).

No 2028.gada 1.jūlija mainīsies kārtība, kā tiek maksāts pievienotās vērtības nodoklis par precēm, kas importētas no trešajām valstīm un kuru vērtība nepārsniedz 150 eiro. Primārā atbildība par pievienotās vērtības nodokļa samaksu pāries no pircēja uz pārdevēju vai tiešsaistes platformu.

Nodokļa rēķins uzņēmumam izrakstīts 2025.gada 19.martā, taču tas saņemts tikai jūlijā. Rēķins iegrāmatots ar marta datumu. Lai neveiktu labojumus pievienotās vērtības nodokļa deklarācijā par martu, rēķinā norādītais nodoklis netika norādīts kā priekšnodoklis, bet uzskaitīts starpkontā “Neapmaksātais PVN”. Uzņēmums plāno priekšnodokli atskaitīt tajā taksācijas periodā, kad rēķins tiks samaksāts. Vai šāda rīcība ir pieļaujama?

Lasītājs pēc Valsts ieņēmumu dienesta skaidrojuma saņemšanas lūdzis žurnāla “iFinanses” ekspertu viedokli, vai pastāv korelācija starp Sabiedriskā labuma organizāciju likuma 11.pantā ietvertajiem nosacījumiem attiecībā uz līdzekļu izlietojumu un organizācijas tiesībām atskaitīt priekšnodokli atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likumam. Skaidrojam!

Izmantojot tirdzniecības platformas, uzņēmumi daudz vieglāk var pārdot preces ne tikai Latvijā un Eiropas Savienībā, bet visā pasaulē, savukārt pircējiem tā ir iespēja iegādāties preces un pakalpojumus no visas pasaules. Tomēr neskaidrības rodas ar pievienotās vērtības nodokli – Latvijas uzņēmumi, kas pārdod preces un pakalpojumus internetā, var izmantot četrus dažādus pievienotās vērtības nodokļa režīmus. Kuru režīmu izvēlēties?

Uzņēmums, pievienotās vērtības nodokļa maksātājs Latvijā, iegādājas nekustamo īpašumu Latvijā no citas Eiropas Savienības dalībvalsts nodokļa maksātāja. Kā piemērot un deklarēt pievienotās vērtības nodokli, iegādājoties nelietotu nekustamo īpašumu un lietotu nekustamo īpašumu?

No 2025.gada 1.jūlija pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrācijā ir ieviestas būtiskas izmaiņas, kas paredz divas atšķirīgas reģistrācijas kārtības: vispārīgo un īpašo. Kā mainās nodokļa aprēķins, pārejot no vispārīgās reģistrēšanās kārtības uz īpašo? Rēķinām kopā!

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību, pievienotās vērtības nodokļa maksātāja, veic jūras kuģu apkopes pakalpojumus (NACE kods 7120). Ar kuģu īpašniekiem noslēgti līgumi par kuģu ekipāžu nodrošinājumu un vadīšanu, nepieciešamo sertifikātu nodrošināšanas kontroli un kuģu ekspluatācijas organizēšanu atbilstoši jūras tehniskajiem noteikumiem. Kuģu īpašnieki pārsvarā ir Libērijā reģistrēti uzņēmumi, kas nav pievienotās vērtības nodokļa maksātāji. Kuģu īpašniekiem tiek izrakstīti rēķini saistībā ar darbinieku izdevumiem komandējumos uz kuģiem (dienas nauda un citi izdevumi saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.969 “Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumu saistītie izdevumi”). Kāda pievienotās vērtības nodokļa likme jānorāda rēķinos par izdevumu kompensāciju? Vai šis darījums ir jāuzrāda pievienotās vērtības nodokļa deklarācijas 48.2rindā?

Saimnieciskās darbības veicējs, mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs, reģistrējas pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā Pievienotās vērtības nodokļa likuma 139.2pantā noteiktajā īpašajā kārtībā, jo saņem pakalpojumus no Eiropas Savienībā reģistrēta uzņēmuma. Vai tas nozīmē, ka saimnieciskās darbības veicējs automātiski zaudē mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu? Pievienotās vērtības nodokļa likumā noteikts, ka mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs nedrīkst būt pievienotās vērtības nodokļa maksātājs.

Uzņēmums 2022.gada 1.jūlijā iegādājās jaunu dzīvokli par 170 000 eiro plus pievienotās vērtības nodoklis (PVN) 29 504 eiro, kas tika atskaitīts kā priekšnodoklis. Līdz 2022.gada 31.decembrim tika veikts remonts par 50 000 eiro plus PVN 8677,69 eiro, kas tika atskaitīts kā priekšnodoklis. 2023.gada 1.jūnijā dzīvoklis tika izīrēts līdz 2025.gada 15.augustam. 2025.gada 20.augustā dzīvoklis tika pārdots par 300 000 eiro. Vai pārdošanai vajadzētu piemērot PVN? Kādas korekcijas veikt PVN deklarācijā?