Šobrīd ir daudz neskaidrību un interpretāciju jautājumā par uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanu debitoru parādiem. Domāju, ka daudziem uzņēmumiem ir šāda situācija:

  • parāds izveidojies līdz 2017.gada 31.decembrim;
  • nav izveidots uzkrājums nedrošajiem parādiem;
  • uzņēmums nav likvidēts, bet skaidri zināms, ka parāds nav atgūstams.

Kā rīkoties, iesniedzot UIN deklarāciju par 2018.gadu? Vai drīkst debitora parādu iekļaut zaudējumos? Kā to atspoguļot UIN deklarācijā?

Autore Modrīte Johansone rakstā "ES uzņēmums nemaksā parādu – ko darīt?” (iFinanses, 21.01.2019.) minēja: "Ja debitoru parāds ir radies līdz 2017.gada 31.decembrim, tad, šādus parādus norakstot, nav jāpiemēro Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 9.panta nosacījumi. Līdz ar to nav jāpalielina ar UIN apliekamā bāze."

No šī teikuma izriet, ka iepriekš minēto parādu 2018. gadā uzņēmums noraksta zaudējumos un UIN bāzi nepalielina. Vai tā tiešām ir?