Saimnieciskās darbības veicējs nodarbojas ar būvniecību. Viņš iegādājas zemi un uz tās būvē mājas, izmantojot dažādu uzņēmumu, kas veic projektu izstrādi un būvniecību, pakalpojumus. Māju celtniecība, protams, netiks pabeigta vienā gadā. Vai šos izdevumus, kārtojot grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā, var uzskaitīt kontā "Nepabeigtu celtniecības objektu izmaksas" un iekļaut saimnieciskās darbības izdevumos tajos gados, kad gatavie objekti tiks pārdoti? Ja visi saimnieciskās darbības izdevumi uzskaitīti kalendārajā gadā, kad izdevumi veikti un ieņēmumu vēl nav, jo objekti nav pabeigti, piemērojot ierobežojumu 80% no saņemtajiem ieņēmumiem, izdevumu kalendāra gadā nebūs.

No 1. marta var iesniegt gada ienākumu deklarācijas. Ja deklarācija jāiesniedz obligāti, tas jāizdara laika posmā no 1. marta līdz 1. jūnijam. Ja taksācijas gadā ienākumi ir lielāki par 62 800 eiro, deklarācijas iesniegšana iespējama, sākot no 1. aprīļa, un obligāti iesniedzamajai deklarācijai gala iesniegšanas termiņš ir 1. jūlijs.

Automašīnas reģistrācijas apliecībā vieglajai automašīnai tās īpašnieks un turētājs ir divas dažādas personas (privātpersonas). Turētājs ir reģistrējies kā saimnieciskās darbības veicējs, un automašīna tiek izmantota gan saimnieciskajai darbībai, gan privāti. Kādi dokumenti jānoformē, lai turētājs varētu uz saimnieciskās darbības izdevumiem norakstīt izdevumus par degvielu (uzskaitei netiek sagatavotas ceļazīmes ), remontu, tehnisko apskati, jo turētājs apmaksā visus automašīnas lietošanas un uzturēšanas izdevumus. Automašīnas noma ir bez atlīdzības. Kā ir ar uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli?

Normatīvie akti precīzi neparedz tiešu un nepārprotamu regulējumu tam, vai pašnodarbinātā persona valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas par iepriekšējo ceturksni drīkst iekļaut izdevumos, tādējādi mainot obligāto iemaksu objekta lielumu. Valsts ieņēmumu dienests 2019. gada augustā sniedzis uzziņu par šo jautājumu, kurā sniegtais skaidrojums ir būtisks daudzām pašnodarbinātajām personām.

Pašnodarbinātā persona, kas veic lauksaimniecisko darbību un citus saimnieciskās darbības veidus, 2019. gada martā iegādājās automašīnu par 12 000 eiro (2000 eiro – paša ieguldījums, 10 000 eiro – bankas kredīts uz 7 gadiem). Persona veic ikmēneša kredīta maksājumus un procentus par kredītu. Automašīna tiek izmantota arī personīgām vajadzībām (50%). Kā šo darījumu atspoguļot grāmatvedībā un kā veikt tālāko uzskaiti?

Fiziska persona patapinājusi daļu no sava dzīvokļa SIA biroja vajadzībām. Dzīvokļa īpašnieks izraksta SIA rēķinu par komunālajiem pakalpojumiem proporcionāli patapinājuma līgumā norādītajai kvadratūrai. Vai šajā gadījumā fiziskai personai jāreģistrējas kā saimnieciskās darbības veicējai, ja tā saņemtos komunālos maksājumus no SIA tālāk pārskaita komunālo pakalpojumu sniedzējiem? Un kā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām?

Valsts ieņēmumu dienests 2019. gada pavasarī saimnieciskās darbības veicējam ir sniedzis uzziņu par to, kā gada ienākumu deklarācijas D3 pielikumā un ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnālā jāuzrāda ieņēmumi, kas gūti, atsavinot lauksaimniecības pamatlīdzekli. Un tā ir par labu nodokļu maksātājiem!

Vai saimnieciskās darbības veicējiem pirkumi ārvalstu valūtā vienmēr jāreģistrē, izmantojot Latvijas Bankas noteikto valūtas kursu? Piemēram, norēķinoties ar bankas maksājumu karti vai veicot pārskaitījumu bankā, “Paypal”, “Paysera” u.c.?

Organizējot semināru, lektors tiek uzaicināts no Lietuvas. Slēdzam autoratlīdzības līgumu, maksājam iedzīvotāju ienākuma nodokli. Vai jāmaksā arī 5% sociālās iemaksas veselības apdrošināšanai? Kā to paziņot Valsts ieņēmumu dienestam?

Saimnieciskās darbības veicējs, kurš nav pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs, iegādājas programmatūras lietotāja tiesības no “Microsoft” vai reklāmas pakalpojumus no “Google”, kas darbojas kā Eiropas Savienībā reģistrēti PVN maksātāji. Vai šajā gadījumā jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta PVN maksātāju reģistrā?

Vai fiziskai personai, Valsts ieņēmumu dienestā reģistrētam saimnieciskās darbības veicējam, kura nodarbojas ar sava personīgā nekustamā īpašuma izīrēšanu/iznomāšanu, gada ienākumu deklarācijā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamajā summā jāiekļauj arī saņemtās drošības naudas? Tās faktiski iekasētas taksācijas gadā, bet pēc būtības tiks izmantotas nomnieka pēdējā nomas mēneša segšanai, kas atkarībā no tā, cik ilgi nomnieks paliks nomas telpās, var ievilkties uz vairākiem gadiem.

Fiziska persona, PVN maksātāja, kas veic nereģistrētu saimniecisko darbību, iegādājas jaunu elektromobili par 68 000 eiro. Elektromobilis tiek pirkts privātām vajadzībām. Vai fiziska persona var savā ikmēneša PVN deklarācijā iekļaut priekšnodoklī 50% PVN no iegādātā auto vērtības (PVN piemērots reversā kārtībā, darījums ar ES reģistrētu PVN maksātāju)? Vai ES dalībvalstij ir pienākums atgriezt depozītā samaksāto PVN, ja darījums ir noslēgts starp fizisku un juridisku personu un abi ir reģistrēti PVN maksātāji?

Pašnodarbinātai personai, iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājai, ir zemnieku saimniecība. Tā iegādājās jaunu sējmašīnu, taču nespēja izpildīt norēķinu saistības ar sējmašīnas piegādātāju, tāpēc tika pieņemts lēmums izmantot līzinga kompānijas piedāvātās iespējas un minēto sējmašīnu – kā līzinga priekšmetu. Līzinga kompānija kā darījumu apliecinošu dokumentu izrakstīja PVN rēķinu un no uzņēmuma pieprasīja arī PVN rēķinu (atgriezeniskais darījums). Vai šis darījums, sagatavojot gada ienākumu deklarāciju, jānorāda D3.1 pielikumā un jāapliek ar IIN?

Fiziska persona izīrē sev piederošu īpašumu, nomas līgumu reģistrējot Valsts ieņēmumu dienestā (VID) un maksājot iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) 10% apmērā. Kā šādā gadījumā piemērojams pievienotās vērtības nodoklis (PVN)? No kuras summas maksājams IIN – no nomas maksas ieņēmumiem bez PVN vai tomēr ar PVN? Diemžēl nodokļu konsultantu viedoklis un VID viedoklis šajā jautājumā ir atšķirīgs.

Vēlos reģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējs un sniegt grāmatvedības ārpakalpojumus. Tā kā klienti (citi saimnieciskās darbības veicēji) man sniegs fizisku personu datus (savus datus, juridisku personu darbinieku datus, patieso labuma guvēju datus), vai man nepieciešams izstrādāt personu datu aizsardzības un apstrādes noteikumus? Ja nepieciešams, tad kādiem dokumentiem man jābūt attiecībā uz personu datiem? Vai es būšu datu pārzinis vai apstrādātājs?