67280693
info@ifinanses.lv
Autorizēties
Neesi reģistrējies?
Reģistrēties
Reģistrēties
Vēlos reģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējs un sniegt grāmatvedības ārpakalpojumus. Tā kā klienti (citi saimnieciskās darbības veicēji) man sniegs fizisku personu datus (savus datus, juridisku personu darbinieku datus, patieso labuma guvēju datus), vai man nepieciešams izstrādāt personu datu aizsardzības un apstrādes noteikumus? Ja nepieciešams, tad kādiem dokumentiem man jābūt attiecībā uz personu datiem? Vai es būšu datu pārzinis vai apstrādātājs?
Ar katriem jauniem grozījumiem, kas attiecas uz iedzīvotāju ienākuma nodokli, vienkāršā grāmatvedība kļūst arvien sarežģītāka. Un arvien vairāk ir situāciju, kurās nav skaidrs, kā pareizi darījums būtu atspoguļojams.
Vai autoratlīdzības līgums ietekmē darba stāžu? Kā zināms, šobrīd no autoratlīdzībām tiek maksātas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) 5% apmērā, bet iepriekš VSAOI no autoratlīdzībām netika maksātas vispār. Vai sociālās iemaksas ietekmē darba stāžu? Vai to ietekmē tikai nostrādātais laiks? Kas ir darba stāžs, kaš dod tiesības uz pensiju? Ko darīt, ja nav saglabājušies apliecinoši dokumenti par darba stāžu pagātnē?
Analizējot Valsts ieņēmumu dienesta publicēto uzziņu skaitu un tematiku, redzams, ka valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) ir viena no retāk aplūkotajām tēmām. Vai tas nozīmē, ka arī ikdienā par to domājam salīdzinoši maz? Grūti spriest, jo nav pieejama informācija par kopējo izsniegto uzziņu skaitu. Lai nu kā – viena no šādām uzziņām publicēta par VSAOI aprēķināšanas kārtību pašnodarbinātajiem. Kas tajā teikts?
Saimnieciskās darbības veicējs ir mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs, bet nav pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs. Reģistrētais darbības NACE kods ir 4222 – elektroapgādes un telekomunikāciju sistēmu būvniecība. Saimnieciskās darbības veicējs sniedz pakalpojumu sabiedrībai – PVN maksātājai. Ar speciālo pašgājējtehnikas iekārtu, kas tika paņemta nomā, viņš veic urbšanas darbus, lai ievilktu klienta caurules ar beztranšeju metodi. Tā kā saimnieciskās darbības veicējs nav PVN maksātājs, viņš izraksta rēķinu bez PVN un nenorāda nekādas atsauces uz Pievienotās vērtības nodokļa likuma pantiem. Vai tas ir pareizi?
Personai ir zemnieku saimniecība (ZS), kuras pamatdarbība ir graudkopība. ZS ir pievienotās vērtības nodokļa maksātāja. Persona ir reģistrējusies kā saimnieciskās darbības veicēja (pašnodarbināta persona), grāmatvedību kārto vienkāršā ierakstu sistēmā. 2018.gadā tika izrakstīti rēķini par pārdotajiem graudiem, bet nauda par rēķiniem ZS norēķinu kontā ienāca tikai 2019.gadā. Pēc būtības 2018.gadā izrakstītās pavadzīmes ir par 2018.gada ražu, un arī 2018.gada izdevumi ir attiecināmi uz šiem ieņēmumiem. Kā šos ieņēmumus pareizi uzrādīt, gatavojot gada ienākumu deklarāciju?
Sākot ar 2018.gadu zemnieku saimniecība bija plānojusi brīvprātīgi kārtot grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā. Ievadot un salīdzinot datus 2018.gada ienākumu deklarācijas D3 pielikumā “Ienākumi no saimnieciskās darbības” un D31 pielikumā “Ienākumi no saimnieciskās darbības, ja nodokļa maksātājs kārto grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā”, rodas liela apliekamā ienākuma starpība, un līdz ar to arī aprēķinātais nodoklis atšķiras gandrīz par 10 000 eiro. Kādēļ veidojas tik atšķirīgs apliekamais ienākums?
Zemnieku saimniecība (ZS) kārto grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā un ir uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāja. ZS īpašnieks ir pašnodarbināta persona un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) veic no sava personīgā konta. Vai šādi veiktās VSAOI (arī 5% apmērā) ir attiecināmas uz ZS saimnieciskās darbības izdevumiem? Ja ir, tad kā to iegrāmatot?
Neesmu reģistrējusies kā saimnieciskās darbības veicēja, bet veicu sev piederoša meža izciršanu un kokmateriālu pārdošanu. 2018.gadā noslēdzu cirsmas izstrādes līgumu ar SIA “X”. Nauda no izpildītāja par darījumu tika saņemta trīs maksājumos. Lai nodrošinātu vienu kokmateriālu piegādi, sākotnēji tika nodoti apaļkoki pa vienu summu, taču aprēķins un norēķins par lietkokiem un zariem tika veikts pēc lietkoku un zaru šķeldas realizācijas uz šī paša līguma pamata. Kuros gadījumos vienu kokmateriālu piegādi var uzskatīt par darījumu, kas veikts saimnieciskās darbības ietvaros? Vai Pievienotās vērtības nodokļa likuma izpratnē šī ir uzskatāma par saimniecisko darbību?
Personām, kuras veic saimniecisko darbību, ir noteikts obligāts pienākums iesniegt gada ienākumu deklarāciju, un par katru taksācijas gadu tas ir izdarāms laika posmā no 1.marta līdz 1.jūnijam. Iepriekšējā publikācijā detalizēti aplūkojām gada ienākumu deklarācijas aizpildīšanu saimnieciskās darbības veicējiem, kas grāmatvedību kārto vienkāršā ieraksta sistēmā, šoreiz – ieteikumi, kas jāņem vērā divkāršā ieraksta veicējiem.
Vai pašnodarbinātais, kas maksā mikrouzņēmuma nodokli (MUN), drīkst sev aizdot naudu? Vai, likvidējot pašnodarbinātā statusu, pāri palikusī nauda tiek aplikta ar nodokļiem?
Personām, kuras veic saimniecisko darbību, ir noteikts obligāts pienākums iesniegt gada ienākumu deklarāciju, un par katru taksācijas gadu tas ir izdarāms laika posmā no 1.marta līdz 1.jūnijam. Šajā gadā, sagatavojot deklarāciju, ir jāievēro vairāki jaunumi – aplūkosim tos!
Fiziska persona-saimnieciskās darbības veicējs, iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājs, pievienotās vērtības nodokļa maksātājs, nodarbojas ar mežizstrādes pakalpojumu sniegšanu visā Latvijā. Nokļūšanai uz objektu izmanto personīgo vieglo automašīnu. Automašīna tiek izmantota tikai apliekamo darījumu nodrošināšanai, to apliecina maršruta lapas, kur uzskaitīti visi braucieni. Vai nodokļa rēķinā par iegādāto degvielu, rezerves daļām uzrādītais priekšnodoklis uzskaitāms šādi: 50% – atskaitāmais priekšnodoklis, 50% – saimnieciskās darbības izdevumi?
Pašnodarbinātā persona ir reģistrējusies kā mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja. Tās darbības veids ir pakalpojumu sniegšana. Ja pašnodarbināta persona nevar izmaksāt sev dividendes, kādi vēl varētu būt varianti, kā izņemt uzkrājušos peļņu? Kādi nodokļi ir jāsamaksā?
Saimnieciskās darbības veicējs ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksātājs. 2018.gada maijā tika iesniegta gada ienākumu deklarācija par 2017.gadu, un saņemts avansa IIN maksājuma aprēķins 2018.gadam no Valsts ieņēmumu dienesta. Saskaņā ar šo aprēķinu IIN par 2017.gadu ir noteikts 158 eiro apmērā, bet tā kā saimnieciskās darbības veicējam par 2017.gadu ir IIN pārmaksa, tad aprēķinātais IIN nav jāmaksā valsts budžetā. 2017.gadā IIN avansa maksājumi netika veikti. Vai saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu žurnālā ir jāfiksē šie 158 eiro? Kā?
|
1
|
. . . |
|---|
07:00, 29. Nov. 2019