Vai no 2021. gada 1. jūlija 10% no ienākumiem (peļņas) maksā visi pašnodarbinātie, vai tikai tie, kuru ienākums ir mazāks par minimālo valstī noteikto darba algu, proti, 500 eiro?

Individuālais komersants kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā. Gada ienākumu deklarācijā ir aprēķinājis apliekamo ienākumu no citiem saimnieciskajiem ienākumiem, saskaņā ar proporcijām atņēmis neapliekamos objektus un rezultātā sanāk maksāt lielu iedzīvotāju ienākuma nodokli. Taču katru gadu ir lieli zaudējumi no iepriekšējiem periodiem un lieli izdevumi. Kur paliek šo zaudējumu summas? Vai tās var kaut kādā veidā iekļaut apliekamajā ienākumā, lai to samazinātu?

Kā saprast likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” grozījumos šos abus punktus par pašnodarbinātajai personai veicamajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām?

Teorijā viss it kā ir skaidrs, bet praksē bieži nākas saskarties ar neskaidrībām normatīvo aktu piemērošanā. Tā ir arī ar pamatlīdzekļu uzskaiti pašnodarbinātajiem. Izskatīsim dažas problēmsituācijas!

Apskatīsim būtiskāko, kas par pamatlīdzekļu uzskaiti jāzina pašnodarbinātajiem, kuri grāmatvedību kārto vienkāršā ieraksta sistēmā. Sāksim ar vispārīgām prasībām, kas izriet no normatīvajiem aktiem.

Saimnieciskās darbības veicējs nodarbojas ar būvniecību. Viņš iegādājas zemi un uz tās būvē mājas, izmantojot dažādu uzņēmumu, kas veic projektu izstrādi un būvniecību, pakalpojumus. Māju celtniecība, protams, netiks pabeigta vienā gadā. Vai šos izdevumus, kārtojot grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā, var uzskaitīt kontā "Nepabeigtu celtniecības objektu izmaksas" un iekļaut saimnieciskās darbības izdevumos tajos gados, kad gatavie objekti tiks pārdoti? Ja visi saimnieciskās darbības izdevumi uzskaitīti kalendārajā gadā, kad izdevumi veikti un ieņēmumu vēl nav, jo objekti nav pabeigti, piemērojot ierobežojumu 80% no saņemtajiem ieņēmumiem, izdevumu kalendāra gadā nebūs.

No 1. marta var iesniegt gada ienākumu deklarācijas. Ja deklarācija jāiesniedz obligāti, tas jāizdara laika posmā no 1. marta līdz 1. jūnijam. Ja taksācijas gadā ienākumi ir lielāki par 62 800 eiro, deklarācijas iesniegšana iespējama, sākot no 1. aprīļa, un obligāti iesniedzamajai deklarācijai gala iesniegšanas termiņš ir 1. jūlijs.

Automašīnas reģistrācijas apliecībā vieglajai automašīnai tās īpašnieks un turētājs ir divas dažādas personas (privātpersonas). Turētājs ir reģistrējies kā saimnieciskās darbības veicējs, un automašīna tiek izmantota gan saimnieciskajai darbībai, gan privāti. Kādi dokumenti jānoformē, lai turētājs varētu uz saimnieciskās darbības izdevumiem norakstīt izdevumus par degvielu (uzskaitei netiek sagatavotas ceļazīmes ), remontu, tehnisko apskati, jo turētājs apmaksā visus automašīnas lietošanas un uzturēšanas izdevumus. Automašīnas noma ir bez atlīdzības. Kā ir ar uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli?

Normatīvie akti precīzi neparedz tiešu un nepārprotamu regulējumu tam, vai pašnodarbinātā persona valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas par iepriekšējo ceturksni drīkst iekļaut izdevumos, tādējādi mainot obligāto iemaksu objekta lielumu. Valsts ieņēmumu dienests 2019. gada augustā sniedzis uzziņu par šo jautājumu, kurā sniegtais skaidrojums ir būtisks daudzām pašnodarbinātajām personām.

Pašnodarbinātā persona, kas veic lauksaimniecisko darbību un citus saimnieciskās darbības veidus, 2019. gada martā iegādājās automašīnu par 12 000 eiro (2000 eiro – paša ieguldījums, 10 000 eiro – bankas kredīts uz 7 gadiem). Persona veic ikmēneša kredīta maksājumus un procentus par kredītu. Automašīna tiek izmantota arī personīgām vajadzībām (50%). Kā šo darījumu atspoguļot grāmatvedībā un kā veikt tālāko uzskaiti?

Fiziska persona patapinājusi daļu no sava dzīvokļa SIA biroja vajadzībām. Dzīvokļa īpašnieks izraksta SIA rēķinu par komunālajiem pakalpojumiem proporcionāli patapinājuma līgumā norādītajai kvadratūrai. Vai šajā gadījumā fiziskai personai jāreģistrējas kā saimnieciskās darbības veicējai, ja tā saņemtos komunālos maksājumus no SIA tālāk pārskaita komunālo pakalpojumu sniedzējiem? Un kā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām?

Valsts ieņēmumu dienests 2019. gada pavasarī saimnieciskās darbības veicējam ir sniedzis uzziņu par to, kā gada ienākumu deklarācijas D3 pielikumā un ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnālā jāuzrāda ieņēmumi, kas gūti, atsavinot lauksaimniecības pamatlīdzekli. Un tā ir par labu nodokļu maksātājiem!

Vai saimnieciskās darbības veicējiem pirkumi ārvalstu valūtā vienmēr jāreģistrē, izmantojot Latvijas Bankas noteikto valūtas kursu? Piemēram, norēķinoties ar bankas maksājumu karti vai veicot pārskaitījumu bankā, “Paypal”, “Paysera” u.c.?

Organizējot semināru, lektors tiek uzaicināts no Lietuvas. Slēdzam autoratlīdzības līgumu, maksājam iedzīvotāju ienākuma nodokli. Vai jāmaksā arī 5% sociālās iemaksas veselības apdrošināšanai? Kā to paziņot Valsts ieņēmumu dienestam?

Saimnieciskās darbības veicējs, kurš nav pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs, iegādājas programmatūras lietotāja tiesības no “Microsoft” vai reklāmas pakalpojumus no “Google”, kas darbojas kā Eiropas Savienībā reģistrēti PVN maksātāji. Vai šajā gadījumā jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta PVN maksātāju reģistrā?