Nodokļi valdes locekļu algām
2023-10-27
Dace Everte, SIA “Sorainen ZAB”, vecākā nodokļu menedžere
Klausies
Ir situācijas, kad Valsts ieņēmumu dienests (VID) uzskata valdes locekļus par darba ņēmējiem uzņēmumos, savukārt uzņēmēji skaidro VID, ka valdes locekļi pilda valdes locekļiem piešķirtās funkcijas un nav pamata aprēķināt algas nodokļus par domājamajām (precīzāk - VID izdomātajām) algām. Apskatām, kā atšķirt, vai valdes loceklis pilda darba pienākumus, kam paredzēta atlīdzība, vai tomēr funkcijas, kas neparedz atalgojuma saņemšanu.
Strīda nav tajos gadījumos, kad valdes loceklis noslēdzis darba līgumu ar savu pārstāvēto uzņēmumu un saņem darba algu par veicamo darbu. Arī situācija, kad valde atlīdzību nesaņem, ir ierasta prakse.
Vai valdes loceklis ir darba ņēmējs?
VID vairākkārt izvirzījis apgalvojumu, ka valdes loceklis ir darba ņēmējs, ja pilda funkcijas, kas parasti atbilst algota darbinieka veiktajiem uzdevumiem. Strīdi par šo jautājumi ir risināti vairākās tiesvedībās, kuras tālāk apskatām.
Ja likums nosaka valdes atbildību
Senāta 2013.gada 11.septembra spriedumā lietā SKA-832/2013 tika vērtēts gadījums, kad VID konstatēja, ka sabiedrības valdes locekļi kārtojuši tās grāmatvedību, bet par to nav aprēķināta darba samaksa. VID noteica darba samaksu un uzlika pienākumu sabiedrībai nomaksāt valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI), soda naudu un nokavējuma naudu, iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) soda naudu. Šajā spriedumā Senāts spriedis par labu nodokļu maksātājam.
Senāts arī skaidrojis Komerclikuma (KL) piemērošanu konkrētajā gadījumā – KL 221.panta 1.daļa nosaka, ka valde ir sabiedrības izpildinstitūcija, kura vada un pārstāv sabiedrību. Tātad valdes loceklim ir pienākums vadīt sabiedrību, rūpēties par tās grāmatvedības kārtošanu. Šajā situācijā jāņem vērā arī tas, ka Grāmatvedības likums (agrāk likums “Par grāmatvedību”) tieši nosaka, ka par grāmatvedības kārtošanu uzņēmumā, grāmatvedības dokumentu saglabāšanu un to pieejamību revīzijai un nodokļu pārbaudēm atbildīgs ir uzņēmuma vadītājs.
Senāts norādīja, ka likumi neaizliedz pašam valdes loceklim uzņemties kārtot grāmatvedību – ar vai bez samaksas noteikšanas par to. Vienlaicīga grāmatveža un valdes locekļa pienākumu izpilde nenodibina atsevišķas darba tiesiskās attiecības: nepieciešams konstatēt darba tiesisko attiecību pastāvēšanai noteicošos elementus. Tiesa secināja, ka konkrētajā lietā tādu nav.
Tātad valdes loceklis, īstenojot sev likumā noteiktos pienākumus un atbildību, var nenoteikt par šo pienākumu izpildi atalgojumu.
Nodokļu administrācija par energoproduktu atkārtotu ievešanu akcīzes noliktavā un nosacījumu neievērošanu ir piemērojusi sodu, aprēķinot papildu akcīzes nodokli un pievienotās vērtības nodokli. Līdz ar izcēlās strīds, kurš nonāca līdz Eiropas Savienības Tiesai. Apskatām, ko lēma tiesa.
Nodokļi
06:00, 13. Dec. 2024
2024.gada 17.oktobrī Eiropas Savienības Tiesa (EST) pasludināja spriedumu lietā C-60/23 starp Zviedrijas nodokļu administrāciju (Skatteverket) un vācu uzņēmumu “Digital Charging Solutions GmbH”. Spriedums nosaka, kā interpretēt un piemērot pievienotās vērtības nodokli (PVN) darījumiem, kas saistīti ar elektroenerģijas piegādi elektrisko transportlīdzekļu uzlādes punktos.
Nodokļi
07:24, 6. Dec. 2024
Eiropas Savienības (ES) kompetencē ir netiešie nodokļi, tostarp pievienotās vērtības nodoklis, akcīzes un muitas nodoklis. Savukārt jautājumi par tiešajiem nodokļiem, piemēram, uzņēmumu ienākuma nodokli, ir atstāti ES dalībvalstu kompetencē. Tomēr ES var iesaistīties gadījumos, kad nacionālās nodokļu sistēmas rada šķēršļus iekšējā tirgus darbībai vai piešķir selektīvas priekšrocības, kas var būt pretrunā ar valsts atbalsta (state aid) noteikumiem, kas paredzēti Līguma par Eiropas Savienības darbību 107.pantā.
Nodokļi
06:00, 22. Nov. 2024
Vai par būvdarbu veikšanas izmaksām uzņēmums var atskaitīt priekšnodokli, piemērojot nekustamā īpašuma korekcijas laika posmu direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu izpratnē? Šis jautājums nonāca Eiropas Savienības Tiesas dienaskārtībā. Izskatām, ko nolēma tiesa!
Nodokļi
06:00, 20. Nov. 2024
Solidaritātes nodokļa (SN) aprēķināšanas un nomaksas specifiskā kārtība bieži rada jautājumus par tā saistību ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Šādas neskaidrības var izraisīt domstarpības ar nodokļu administrāciju vai pat novest līdz tiesvedībai. Apskatām Senāta spriedumu par SN maksātāja prasību atmaksāt IIN, kas, veicot SN maksājumus Latvijā, iespējams, bija samaksāts nepamatoti.
Nodokļi
06:00, 13. Nov. 2024
2024.gada vasarā Administratīvā rajona tiesa izskatīja nodokļu strīdu par personas pienākumu samaksāt budžetā kapitāla pieauguma nodokli par ienākumu no pārdotā nekustamā īpašuma. Apskatām spriedumā paustās atziņas.
Nodokļi
06:00, 8. Nov. 2024
2024.gada septembra sākumā Administratīvā rajona tiesa izskatīja visai interesantu, neikdienišķu muitas nodokļa strīda lietu. Apskatām lietu un tajā paustās atziņas.
Nodokļi
09:00, 31. Okt. 2024
Vai preču nodošana citai personai, nevis tai, kas norādīta rēķinā, var būt pamats pievienotās vērtības nodokļa 0% likmes atteikumam? Apskatām Senāta 2023.gada 7.novembra spriedumu lietā SKA-184/2023 un mēģinām rast atbildi.
Nodokļi
07:00, 25. Okt. 2024
2024.gada septembra sākumā Senāts noraidīja kāda Latvijas uzņēmuma kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu. Savukārt Apgabaltiesa jau iepriekš noraidīja uzņēmuma lūgumu atcelt Valsts ieņēmuma dienesta (VID) lēmumu, ar kuru VID lēma, ka uzņēmums nepamatoti atskaitījis pievienotās vērtības nodokli saistībā ar automašīnas iegādi.
Nodokļi
09:00, 24. Okt. 2024
Valsts ieņēmumu dienests (VID) atteicās atmaksāt personai pievienotās vērtības nodokli (PVN), argumentējot, ka nav pierādījumu, ka buru jahta, kuru uzņēmums iegādājās, būtu saistīta ar saimniecisko darbību. Persona apstrīdēja šo VID lēmumu, norādot, ka jahta bija iegādāta, lai nodrošinātu ar PVN apliekamus darījumus nākamajā sezonā.
Nodokļi
09:00, 17. Okt. 2024
Preču piegādei vai pakalpojuma sniegšanai bez atlīdzības ir jāpiemēro pievienotās vērtības nodoklis. Bet kā noteikt šādu bez atlīdzības nodotu aktīvu vērtību? Atbildes meklējamas Eiropas Savienības Tiesas spriedumā.
Nodokļi
06:00, 2. Okt. 2024
Kā rīkoties situācijā, ja uzņēmums par saviem sniegtajiem pakalpojumiem nav pareizi piemērojis pievienotās vērtības nodokli, kā rezultātā budžetā samaksājis lielāku nodokļa summu, nekā noteikts likumā? Vai šādā gadījumā nodokļa starpību var atprasīt? Vai ir jākoriģē iepriekš izrakstītie dokumenti un tie jānosūta pakalpojumu saņēmējiem? Izskatām, ko par šo jautājumu teikusi Eiropas Savienības Tiesa.
Eiropas Savienības Tiesa ir pieņēmusi prejudiciālu nolēmumu lietā C-733/22 par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinātās likmes piemērošanu viesnīcām un līdzīgām naktsmītnēm, secinot, ka viesu izmitināšanas pakalpojumiem PVN jāpiemēro pēc darījuma būtības, nevis atkarībā no sertifikāta esamības.
Eiropas Savienības Tiesas izskatīšanā šobrīd ir lieta C-585/22, kurā tiek analizēts jautājums par to, vai Nīderlandē reģistrētai komercsabiedrībai ir tiesības procentus, kas aprēķināti par saņemto aizdevumu, uzskatīt par saimnieciskās darbības izmaksām, aprēķinot uzņēmumu ienākuma nodokli. Apskatām lietu!
Nodokļi
06:00, 28. Jūn. 2024
Aplūkosim kādu tieslietu, kura nupat tiesā tiks skatīta jau sesto reizi. Lieta ir par pievienotās vērtības nodokļa korekciju, kuru Valsts ieņēmumu dienests veica darījumā starp saistītajām personām, apšaubot darījuma norisi un vērtību. Kādus secinājumus varam izdarīt?
Nodokļi
06:00, 19. Jūn. 2024
