Nodokļi valdes locekļu algām
2023-10-27
Dace Everte, SIA “Sorainen ZAB”, vecākā nodokļu menedžere
Klausies
Ir situācijas, kad Valsts ieņēmumu dienests (VID) uzskata valdes locekļus par darba ņēmējiem uzņēmumos, savukārt uzņēmēji skaidro VID, ka valdes locekļi pilda valdes locekļiem piešķirtās funkcijas un nav pamata aprēķināt algas nodokļus par domājamajām (precīzāk - VID izdomātajām) algām. Apskatām, kā atšķirt, vai valdes loceklis pilda darba pienākumus, kam paredzēta atlīdzība, vai tomēr funkcijas, kas neparedz atalgojuma saņemšanu.
Strīda nav tajos gadījumos, kad valdes loceklis noslēdzis darba līgumu ar savu pārstāvēto uzņēmumu un saņem darba algu par veicamo darbu. Arī situācija, kad valde atlīdzību nesaņem, ir ierasta prakse.
Vai valdes loceklis ir darba ņēmējs?
VID vairākkārt izvirzījis apgalvojumu, ka valdes loceklis ir darba ņēmējs, ja pilda funkcijas, kas parasti atbilst algota darbinieka veiktajiem uzdevumiem. Strīdi par šo jautājumi ir risināti vairākās tiesvedībās, kuras tālāk apskatām.
Ja likums nosaka valdes atbildību
Senāta 2013.gada 11.septembra spriedumā lietā SKA-832/2013 tika vērtēts gadījums, kad VID konstatēja, ka sabiedrības valdes locekļi kārtojuši tās grāmatvedību, bet par to nav aprēķināta darba samaksa. VID noteica darba samaksu un uzlika pienākumu sabiedrībai nomaksāt valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI), soda naudu un nokavējuma naudu, iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) soda naudu. Šajā spriedumā Senāts spriedis par labu nodokļu maksātājam.
Senāts arī skaidrojis Komerclikuma (KL) piemērošanu konkrētajā gadījumā – KL 221.panta 1.daļa nosaka, ka valde ir sabiedrības izpildinstitūcija, kura vada un pārstāv sabiedrību. Tātad valdes loceklim ir pienākums vadīt sabiedrību, rūpēties par tās grāmatvedības kārtošanu. Šajā situācijā jāņem vērā arī tas, ka Grāmatvedības likums (agrāk likums “Par grāmatvedību”) tieši nosaka, ka par grāmatvedības kārtošanu uzņēmumā, grāmatvedības dokumentu saglabāšanu un to pieejamību revīzijai un nodokļu pārbaudēm atbildīgs ir uzņēmuma vadītājs.
Senāts norādīja, ka likumi neaizliedz pašam valdes loceklim uzņemties kārtot grāmatvedību – ar vai bez samaksas noteikšanas par to. Vienlaicīga grāmatveža un valdes locekļa pienākumu izpilde nenodibina atsevišķas darba tiesiskās attiecības: nepieciešams konstatēt darba tiesisko attiecību pastāvēšanai noteicošos elementus. Tiesa secināja, ka konkrētajā lietā tādu nav.
Tātad valdes loceklis, īstenojot sev likumā noteiktos pienākumus un atbildību, var nenoteikt par šo pienākumu izpildi atalgojumu.
Preču piegādei vai pakalpojuma sniegšanai bez atlīdzības ir jāpiemēro pievienotās vērtības nodoklis. Bet kā noteikt šādu bez atlīdzības nodotu aktīvu vērtību? Atbildes meklējamas Eiropas Savienības Tiesas spriedumā.
Nodokļi
06:00, 2. Okt. 2024
Kā rīkoties situācijā, ja uzņēmums par saviem sniegtajiem pakalpojumiem nav pareizi piemērojis pievienotās vērtības nodokli, kā rezultātā budžetā samaksājis lielāku nodokļa summu, nekā noteikts likumā? Vai šādā gadījumā nodokļa starpību var atprasīt? Vai ir jākoriģē iepriekš izrakstītie dokumenti un tie jānosūta pakalpojumu saņēmējiem? Izskatām, ko par šo jautājumu teikusi Eiropas Savienības Tiesa.
Nodokļi
06:00, 14. Aug. 2024
Eiropas Savienības Tiesa ir pieņēmusi prejudiciālu nolēmumu lietā C-733/22 par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinātās likmes piemērošanu viesnīcām un līdzīgām naktsmītnēm, secinot, ka viesu izmitināšanas pakalpojumiem PVN jāpiemēro pēc darījuma būtības, nevis atkarībā no sertifikāta esamības.
Eiropas Savienības Tiesas izskatīšanā šobrīd ir lieta C-585/22, kurā tiek analizēts jautājums par to, vai Nīderlandē reģistrētai komercsabiedrībai ir tiesības procentus, kas aprēķināti par saņemto aizdevumu, uzskatīt par saimnieciskās darbības izmaksām, aprēķinot uzņēmumu ienākuma nodokli. Apskatām lietu!
Nodokļi
06:00, 28. Jūn. 2024
Aplūkosim kādu tieslietu, kura nupat tiesā tiks skatīta jau sesto reizi. Lieta ir par pievienotās vērtības nodokļa korekciju, kuru Valsts ieņēmumu dienests veica darījumā starp saistītajām personām, apšaubot darījuma norisi un vērtību. Kādus secinājumus varam izdarīt?
Nodokļi
06:00, 19. Jūn. 2024
Senāts 2024.gada 29.februārī pieņēma spriedumu lietā SKA-7/2024 par sabiedrības tiesībām lūgt Valsts ieņēmumu dienestam atmaksāt akcīzes nodokli par ugunsgrēkā iznīcinātām akcīzes precēm. Apskatām spriedumā paustās atziņas.
Nodokļi
06:00, 29. Mai. 2024
Šī gada februāra sākumā apgabaltiesa izskatīja visai sarežģītu lietu A420226619 par to, vai Latvijas uzņēmums pamatoti piemērojis pievienotās vērtības nodokļa 0% likmi. Apgabaltiesas izteiktie secinājumi ir pārsteidzoši vienkārši. Apskatām tos!
Marta sākumā otrās instances tiesa nosprieda par labu uzņēmumam, kas 2022.gada sākumā iegādājās dzīvokli par nepilnu pusmiljonu, bet Valsts ieņēmumu dienests atteica atmaksāt tā pārmaksāto priekšnodokli, jo uzskatīja, ka komersanta nodoms veikt ar pievienotās vērtības nodokli apliekamus darījumus ir apšaubāms. Izskatām 2024.gada 8.marta lietu A420230922.
Senāta 2023.gada 9.oktobra spriedums lietā SKA-171/2023 raisīja ne vien publisku diskusiju juristu un nodokļu konsultantu starpā, bet arī nodokļu maksātāju bažas par to, ka turpmāk vairs nebūs iespējams iesniegt atkārtotu pievienotās vērtības nodokļa atmaksas pieteikumu. Tomēr pavisam nesen stājies spēkā pirmās instances tiesas spriedums, kas bažas kliedē.
Vai partneris nereģistrētā laulībā ir tiesīgs saņemt dāvinājumu un nemaksāt par to iedzīvotāju ienākuma nodokli? Senāts kādā 2023.gada lietā meklēja atbildi uz šo jautājumu. Ņemot vērā, ka Latvijā partnerības institūta tiesiskais regulējums tapis ļoti gausi, viedokļu atšķirības ir redzamas arī tiesu spriedumos.
2018.gada grozījumos likuma “Par nodokļiem un nodevām” 15.2pantā tika paredzēta atbildība par transfertcenu dokumentācijas prasību pārkāpumiem. Šie grozījumi piemērojami darījumiem, kas veikti, sākot ar 2018.gadu. Šobrīd tiesā jau tiek skatītas pirmās lietas, kurās Valsts ieņēmumu dienests izmantojis tiesības sodīt nodokļu maksātājus par pārkāpumiem saistībā ar transfertcenu dokumentāciju.
Nodokļi
06:00, 8. Mar. 2024
Valsts ieņēmumu dienests var uzsākt nodokļu parāda piedziņas procesu bezstrīda kārtībā, ja uzņēmums laicīgi nenorēķinās par nodokļu saistībām. Bet vai drīkst pieprasīt samaksāt parādu, kas radies nevis pašam uzņēmumam, bet tā sadarbības partnerim, ar kuru debitors jau norēķinājies? Atbilde meklējama Senāta 2023.gada 24.novembra spriedumā lietā SKA-117/2023.
Ar pievienotās vērtības nodokļa 0% likmi apliekamie darījumi tradicionāli uzskatāmi par vieniem no riskantākajiem darījumiem, it īpaši gadījumos, ja nodokļu maksātājs, kas īsteno preču piegādi, pircējam tās nenogādā. Laiku pa laikam administratīvajā tiesā tiek skatīti strīdi par to, vai šādi darījumi ir vai nav atzīstami par simulatīviem nolūkā gūt fiskālas priekšrocības. Arī 2023.gads nebija izņēmums.
Ja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīcībā ir informācija par izmaksātajām aplokšņu algām, par kurām nav veikti nodokļu maksājumi, VID ir pienākums piedzīt no darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu starpību - šāds secinājums nostiprināts ar Senāta spriedumu 2023.gada 28.aprīļa lietā SKA-68/2023.
Nodokļi
06:00, 7. Feb. 2024
Uzņēmumiem, izmantojot degvielas kartes, līdz šim nebija skaidrs, kā šiem darījumiem piemērot pievienotās vērtības nodokli – vai kā degvielas piegādei? Pagājušā gadā Eiropas Komisija ir radusi vienotu skaidrojumu, lai turpmāk nevienam nav jālauza galva par nodokļa piemērošanu.