Latvijas Republikas Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments 28.02.2017. pieņēma spriedumu lietā Nr.SKA-39/2017 (Nr.A420368712). Prasības pieteicējs 2009. un 2010.gadā veica saimniecisko darbību, darbojoties kā auto vadīšanas instruktors un apmācot personas auto vadīšanā. Pieteicējs nebija reģistrējis saimniecisko darbību Valsts ieņēmumu dienestā (VID). VID pieteicējam par minēto laika posmu veica iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) auditu, pēc kura pieteicējam par nereģistrētās saimnieciskās darbības rezultātā gūto ienākumu samaksai budžetā aprēķināja IIN, soda naudu un nokavējuma naudu.

Aprēķinot apliekamo ienākumu, VID pieteicēja ieņēmumus noteica, pamatojoties uz aprēķiniem, ņemot vērā Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) datu bāzē pieejamo informāciju par pieteicēja apmācītajiem kursantiem, tiesību normās noteikto obligāto braukšanas nodarbību minimālo skaitu un pieteicēja un viņa apmācīto kursantu audita ietvaros sniegto informāciju par vidējo 1 apmācību reizes maksu. Aprēķinot pieteicēja ar saimniecisko darbību saistītos izdevumus, VID izdevumos iekļāva tikai 50% no pieteicēja izmaksām par saimnieciskajā darbībā izmantotās automašīnas obligāto civiltiesisko apdrošināšanu un CSDD veiktos maksājumus. Citus ar saimniecisko darbību saistītus izdevumus VID atzina par nepierādītiem, jo audita laikā pieteicējs nebija iesniedzis degvielas iegādi apliecinošos dokumentus un nebija veicis saimnieciskās darbības vajadzībām nobraukto kilometru uzskaiti.