Priekšnodokļa atskaitīšana holdinga sabiedrību darījumos
2016-01-06
Zane Akermane, Zinta Jansons, ZAB "Kļaviņš Ellex"
Latvija pēdējos pāris gados ir veikusi nozīmīgas izmaiņas likumos, lai veicinātu ieguldījumu holdingu veidošanu un dibināšanu Latvijā. Pateicoties tam, mūsu valsts pēdējā laikā ir kļuvusi daudz pievilcīgāka ārvalstu kompānijām, kas šeit dibina holdinga sabiedrības. Nereti šādi vietējie holdingi nodarbojas ne tikai ar daļu turēšanu, bet arī iesaistās, vismaz netieši, citu sabiedrību saimnieciskajā darbībā.
Šajā kontekstā interesanti aplūkot nesen pieņemtu Augstākās tiesas (AT) 14.08.2015.spriedumu lietā Nr. SKA – 238/2015 (Spriedums), kurā tika skatīta lieta par holdinga sabiedrības tiesībām atskaitīt priekšnodokli par pakalpojumiem, ko tā ar trešo personu starpniecību nodrošināja savām meitas sabiedrībām.
Lietas būtība
Šajā lietā pieteicēja bija Norvēģijas koncerna sabiedrība, kas tika dibināta ar mērķi attīstīt nekustamos īpašumus. Pieteicēja vēlējās Latvijā būvēt daudzstāvu ēkas un, lai realizētu šo mērķi, iegādājās kapitāla daļas sabiedrībās, kam piederēja zemesgabali, kuros pieteicēja bija izvēlējusies būvēt ēkas. Paši zemesgabali palika pieteicējas meitas sabiedrību īpašumā.
Norvēģijas koncerna sabiedrība pati noslēdza līgumus ar pakalpojumu sniedzējiem, lai saņemtu pakalpojumus zemesgabalu attīstīšanai un daudzstāvu ēkas būvniecībai. Lai arī daudzstāvu ēkas būvniecība tā arī netika veikta, tomēr visi ar šo projektu saistītie pakalpojumi tika saņemti. Par šiem pakalpojumiem saņemtie rēķini tika adresēti pieteicējai, un pieteicēja tos arī samaksāja, bet samaksāto pievienotās vērtības nodokli (PVN), pieteicēja atskaitīja priekšnodoklī.
Turklāt pieteicēja bija plānojusi veikt restrukturizāciju, kā rezultātā abas tai piederošās sabiedrības tiktu apvienotas, bet pieteicēja kļūtu par zemesgabalu vienīgo īpašnieci. Taču šis plāns netika realizēts. Tā vietā abām pieteicējai piederošām meitas sabiedrībām tika pasludināts maksātnespējas process. Jāpiebilst arī, ka pieteicēja vienīgā šos darījumus ietvēra savā PVN deklarācijā un izmantoja tiesības uz priekšnodokļa atskaitīšanu par šiem darījumiem.
Eiropas Savienības Tiesas izskatīšanā šobrīd ir lieta C-585/22, kurā tiek analizēts jautājums par to, vai Nīderlandē reģistrētai komercsabiedrībai ir tiesības procentus, kas aprēķināti par saņemto aizdevumu, uzskatīt par saimnieciskās darbības izmaksām, aprēķinot uzņēmumu ienākuma nodokli. Apskatām lietu!
Nodokļi
06:00, 28. Jūn. 2024
Aplūkosim kādu tieslietu, kura nupat tiesā tiks skatīta jau sesto reizi. Lieta ir par pievienotās vērtības nodokļa korekciju, kuru Valsts ieņēmumu dienests veica darījumā starp saistītajām personām, apšaubot darījuma norisi un vērtību. Kādus secinājumus varam izdarīt?
Nodokļi
06:00, 19. Jūn. 2024
Senāts 2024.gada 29.februārī pieņēma spriedumu lietā SKA-7/2024 par sabiedrības tiesībām lūgt Valsts ieņēmumu dienestam atmaksāt akcīzes nodokli par ugunsgrēkā iznīcinātām akcīzes precēm. Apskatām spriedumā paustās atziņas.
Nodokļi
06:00, 29. Mai. 2024
Šī gada februāra sākumā apgabaltiesa izskatīja visai sarežģītu lietu A420226619 par to, vai Latvijas uzņēmums pamatoti piemērojis pievienotās vērtības nodokļa 0% likmi. Apgabaltiesas izteiktie secinājumi ir pārsteidzoši vienkārši. Apskatām tos!
Marta sākumā otrās instances tiesa nosprieda par labu uzņēmumam, kas 2022.gada sākumā iegādājās dzīvokli par nepilnu pusmiljonu, bet Valsts ieņēmumu dienests atteica atmaksāt tā pārmaksāto priekšnodokli, jo uzskatīja, ka komersanta nodoms veikt ar pievienotās vērtības nodokli apliekamus darījumus ir apšaubāms. Izskatām 2024.gada 8.marta lietu A420230922.
Senāta 2023.gada 9.oktobra spriedums lietā SKA-171/2023 raisīja ne vien publisku diskusiju juristu un nodokļu konsultantu starpā, bet arī nodokļu maksātāju bažas par to, ka turpmāk vairs nebūs iespējams iesniegt atkārtotu pievienotās vērtības nodokļa atmaksas pieteikumu. Tomēr pavisam nesen stājies spēkā pirmās instances tiesas spriedums, kas bažas kliedē.
Vai partneris nereģistrētā laulībā ir tiesīgs saņemt dāvinājumu un nemaksāt par to iedzīvotāju ienākuma nodokli? Senāts kādā 2023.gada lietā meklēja atbildi uz šo jautājumu. Ņemot vērā, ka Latvijā partnerības institūta tiesiskais regulējums tapis ļoti gausi, viedokļu atšķirības ir redzamas arī tiesu spriedumos.
2018.gada grozījumos likuma “Par nodokļiem un nodevām” 15.2pantā tika paredzēta atbildība par transfertcenu dokumentācijas prasību pārkāpumiem. Šie grozījumi piemērojami darījumiem, kas veikti, sākot ar 2018.gadu. Šobrīd tiesā jau tiek skatītas pirmās lietas, kurās Valsts ieņēmumu dienests izmantojis tiesības sodīt nodokļu maksātājus par pārkāpumiem saistībā ar transfertcenu dokumentāciju.
Nodokļi
06:00, 8. Mar. 2024
Valsts ieņēmumu dienests var uzsākt nodokļu parāda piedziņas procesu bezstrīda kārtībā, ja uzņēmums laicīgi nenorēķinās par nodokļu saistībām. Bet vai drīkst pieprasīt samaksāt parādu, kas radies nevis pašam uzņēmumam, bet tā sadarbības partnerim, ar kuru debitors jau norēķinājies? Atbilde meklējama Senāta 2023.gada 24.novembra spriedumā lietā SKA-117/2023.
Ar pievienotās vērtības nodokļa 0% likmi apliekamie darījumi tradicionāli uzskatāmi par vieniem no riskantākajiem darījumiem, it īpaši gadījumos, ja nodokļu maksātājs, kas īsteno preču piegādi, pircējam tās nenogādā. Laiku pa laikam administratīvajā tiesā tiek skatīti strīdi par to, vai šādi darījumi ir vai nav atzīstami par simulatīviem nolūkā gūt fiskālas priekšrocības. Arī 2023.gads nebija izņēmums.
Ja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīcībā ir informācija par izmaksātajām aplokšņu algām, par kurām nav veikti nodokļu maksājumi, VID ir pienākums piedzīt no darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu starpību - šāds secinājums nostiprināts ar Senāta spriedumu 2023.gada 28.aprīļa lietā SKA-68/2023.
Nodokļi
06:00, 7. Feb. 2024
Uzņēmumiem, izmantojot degvielas kartes, līdz šim nebija skaidrs, kā šiem darījumiem piemērot pievienotās vērtības nodokli – vai kā degvielas piegādei? Pagājušā gadā Eiropas Komisija ir radusi vienotu skaidrojumu, lai turpmāk nevienam nav jālauza galva par nodokļa piemērošanu.
Saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas (EST) un Senāta atziņām priekšnodokļa atskaitīšanas sistēmas mērķis ir pilnībā atbrīvot uzņēmēju no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samaksas. Tādējādi kopējā PVN sistēma nodrošina pilnīgu neitralitāti attiecībā uz nodokļa piemērošanu visām saimnieciskajām darbībām neatkarīgi no to mērķiem vai rezultātiem ar noteikumu, ka šīm darbībām uzliek PVN. Citiem vārdiem sakot, valsts nevar iejaukties PVN sistēmā, liedzot to izmantot, ja vien nav pamatotu aizdomu, ka nodokļu maksātājs šo sistēmu izmanto ļaunprātīgi.
Nodokļi
06:00, 18. Jan. 2024
Vai kopā ar pakalpojumu izsniegta dāvana jāuztver kā vienots pakalpojums vai kā divi dažādi darījumi? Ko var un ko nevar uzskatīt par vienotu pakalpojumu? Šie jautājumi ir svarīgi, lai pareizi piemērotu pievienotās vērtības nodokli. Apskatām Eiropas Savienības Tiesas spriedumu un Latvijā esošo praksi, piemērojot pievienotās vērtības nodokli dāvanām!
Pavisam noteikti trīsstūrveida darījumi ir gana sarežģīti, par ko liecina arī neskaitāmās tiesu lietas, kas par tiem izskatītas. Šoreiz arī pievēršamies vienai no lietām, kurā lietas pieteicējam – Latvijas uzņēmumam, kas trīsstūrveida darījumā bija starpnieks,– liegta priekšnodokļa atskaitīšana. Apskatām, kādi ir Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un tiesas argumenti.
Nodokļi
06:00, 12. Dec. 2023