Hybrid mismatch arrangements jeb agresīvas nodokļu plānošanas shēmas

Vai jūs esat kādreiz dzirdējis par savienoto trauku principu? To izstrādāja flāmu matemātiķis un militārais inženieris Saimons Stevins, kurš piedzima ap 1548.gadu, visticamāk, Brigē, bet vēlāk emigrēja uz Leideni (šobrīd atrodas Holandes teritorijā), jo viņš tika uzaudzināts kā kalvinists. Bet kas gan šim Saimonam Stevinam ir kopīgs ar hybrid mismatch arrangements jeb agresīvām nodokļu plānošanas shēmām?

Tas ir ļoti vienkārši! Savienoto trauku princips ir nosaukums diviem vai vairākiem traukiem, kas ir savienoti tā, ka šķidruma līmenis atrodas virs savienojuma vietas. Savienoto trauku zaros šķidrums nostājas vienā līmenī. Tāpat būtu jābūt arī ar nodokļiem – ja vienam nodokļu maksātājam kāda izdevumu pozīcija ir atskaitāma, tai būtu jābūt apliekamai ar nodokļiem otram nodokļu maksātājam. Tātad tām ir jābūt līdzsvarā un jādarbojas tāpat kā savienotajiem traukiem.

Par nelaimi nodokļu administrācijām un par laimi nodokļu maksātājam, ne vienmēr tā tas ir. Dažkārt atskaitāmi izdevumi valstī A netiek uzskatīti par ar nodokli apliekamiem ienākumiem valstī B, un otrādi. Vai citkārt ienākumi tiek aplikti ar nodokļiem divreiz, kas parasti notiek vietējās likumdošanas rezultātā.

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (angl. Organisation for Economic Co-operation and Development – OECD) 2012. gada marta ziņojums Hybrid Mismatch Arrangements: nodokļu politikas un nodokļu likumu ievērošanas problēmas identificē agresīvu nodokļu plānošanu kā pieaugošu problēmu daudzu valstu valdībām.

Ziņojums:

• apraksta tipiskākās agresīvas nodokļu plānošanas shēmas un mērķus, kurus ar tām tiek plānots sasniegt;
• apkopo nodokļu politikas problēmas, kuru rezultātā rodas agresīvas nodokļu plānošanas shēmas un apraksta iespējas ar tām cīnīties nodokļu politikas izmaiņu rezultātā, liekot uzsvaru uz vietējo likumdošanu;
• secina, ka tās pašas bažas, kas pastāv attiecībā uz nodokļu dubultās aplikšanas radītiem izkropļojumiem, pastāv arī attiecībā uz netīšu dubultu neaplikšanu ar nodokļiem;
• iesaka vairākus risinājuma variantus.

Tipisks piemērs ir procentu atskaitīšanas ierobežojumi. Ņemsim par piemēru Latviju – ja parādu saistību (par kurām aprēķināti procentu maksājumi) apjoms pārsniedz summu, kura vienāda ar četrkāršotu pašu kapitāla apjomu vai procentu maksājumi pārsniedz procentu maksājumu summu, kura aprēķināta, parādu saistībai piemērojot 1,2 reizes palielinātu Centrālās statistikas pārvaldes noteikto taksācijas perioda pēdējā mēneša vidējo īstermiņa kredītu likmi kredītiestādēs, apliekamais ienākums tiek palielināts par lielāko no minētajām summām. Tātad šī procentu daļa nav atskaitāma un tiek pārsaukta par dividendēm. Taču procentu saņēmēja valstī tie ir un paliek procentu maksājumi, tādējādi radot juridisku neatbilstību un izsaucot dubultu aplikšanu ar nodokļiem.

Ir iespējama arī pretēja situācija: ienākums netiek uzskatīts par ienākumu saņēmēja valstī, bet, neskatoties uz to, maksātāja valstī tas ir atskaitāms izdevums.

Piemērs

Uzņēmums valstī A saņem neformālu mantisku ieguldījumu no mātes uzņēmuma valstī B – subordinētu beztermiņa aizdevumu. Pie atsevišķiem nosacījumiem šāds aizdevums valstī B tiks uzskatīts par mantisku ieguldījumu, kamēr valstī A tas ir un būs aizdevums. Izdevumi par procentiem būs atskaitāmi valstī A (iespējams, ierobežotā apmērā), kamēr valstī B šis ienākums tiks uzskatīts par dividendēm, tā kā aizdevums tiek uzskatīts par kapitālu. Tas rada dubulto neaplikšanu ar nodokļiem – atskaitāms izdevums vienā valstī un ar nodokļiem neapliekams ienākums otrā valstī.

Piemērs

Nīderlandē ir iespējams būtiski samazināt efektīvo uzņēmuma ienākuma nodokļa likmi, ja Nīderlandes uzņēmums gūst labumu no saistītā uzņēmuma, darījumam nenotiekot saskaņā ar tirgus cenu. Šis labums tiek izslēgts no apliekamā ienākuma, koriģējot transfertcenu par labu nodokļu maksātājam. Saskaņā ar Nīderlandes likumiem, šāds labums tiks pārkvalificēts kā neformāls mantisks ieguldījums. Šāds neformāls mantisks ieguldījums netiks aplikts ar nodokļiem. Šis varētu būt ļoti interesants nodokļu plānošanas līdzeklis, kad ārvalstu jurisdikcija neveic atbilstošu transfertcenas korekciju.

Atsevišķās valstīs finanšu līzinga gadījumā līzinga ņēmējam ir jāveic līzinga priekšmeta kapitalizācija, kamēr ārvalstu līzinga devējs uzskaita līzinga priekšmetu savā grāmatvedībā kā aktīvu, ņemot vērā, ka īpašuma tiesību pāreja notiek tikai pēc pēdējā maksājuma veikšanas. Rezultāts ir dubults pamatlīdzekļa nolietojums.

Piemērs

iedomājieties uzņēmumu, kura mātes uzņēmums atrodas valstī A un meitas uzņēmums – valstī B, un tas vēlas finansēt ieguldījumu meitas uzņēmumā. Mātes uzņēmumam pašam nav pietiekošu līdzekļu, tāpēc tiks izmantots trešās puses aizdevums. Šāds darījums parasti radītu finansēšanas izdevumus valstī A vai valstī B. Papildu sabiedrības, kas uzņēmuma līmenī netiek aplikta ar nodokļiem valstī A (piemēram, pilnsabiedrība), bet tiek uzskatīta par uzņēmumu un aplikta ar nodokļiem uzņēmuma līmenī valstī B, iesaistīšana darījumā varētu novest pie dubultās izdevumu atskaitīšanas. Proti, ja papildu sabiedrība saņemtu trešās puses aizdevumu, tad situācijā, ja valsts A apliek ar nodokļiem vispasaules ienākumus, tā ļautu atskaitīt izdevumus par procentiem, un arī valsts B ļautu atskaitīt izdevumus par procentiem, ja tajā ir iespējama kāda veida konsolidācija vai zaudējumu pārnešana grupā.

Šodienas e-komercija arī var novest pie dubultās aplikšanas vai neaplikšanas ar nodokļiem atkarībā no iesaistīto valstu pielietotajiem kritērijiem, lai noteiktu, vai serveris rada pastāvīgo pārstāvniecību. Nodokļu konvencijas pagaidām klusē par šo tematu, taču OECD ir publicējis komentārus attiecībā uz e-komerciju un to, kad serveris var tikt uzskatīts vai būtu jāuzskata par pastāvīgo pārstāvniecību.

Pagaidām vēl likumprojekta statusā esošo izmaiņu likumā Par nodokļiem un nodevām (attiecībā uz transfertcenu dokumentāciju) nolūks ir izvairīties no šādām situācijām, tā kā tās pieprasa katra grupas uzņēmuma funkciju detalizētu analīzi, kā arī izmantoto aktīvu, risku u.tml. analīzi. Tāpat minētās likuma izmaiņas pieprasa arī saistīto uzņēmumu darījumu aprakstu, transfertcenas pamatojumu un cenas noteikšanā izmantoto metodoloģiju, u.c. Minētās prasības ļaus iesaistīto valstu nodokļu administrācijām ātri atklāt jelkādas agresīvas nodokļu plānošanas shēmas.

Tulkojums no angļu valodas