Arī valsts iestādēs ir virkne pakalpojumu, par kuriem no to izmantotājiem tiek pieprasīta samaksa. Interesanti, cik brīvi valsts iestādes var rīkoties, nosakot maksas pakalpojumu cenas? Vai tām ir kādi griesti? Un kādas nepilnības šajā jomā tiek konstatētas visbiežāk?

Jau 2011.gadā Ministru kabinets (MK) valsts budžeta iestādēm noteica kārtību, kādā plānojami un uzskaitāmi ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un ar šo pakalpojumu sniegšanu saistītie izdevumi, kā arī izstrādāja maksas pakalpojumu izcenojumu noteikšanas metodiku un izcenojumu apstiprināšanas kārtību. Tomēr Latvijas Republikas Valsts kontrole (VK) revīzijās joprojām regulāri konstatē atkāpes no MK noteiktā un trūkumus maksas pakalpojumu izcenojumu noteikšanā.