M&A (mergers and acquisitions) vadības izpirkšanas (MBO) iespējas parādās, kad nozare sastopas ar krīzi, un biznesam nevar atrast pircēju. Akcionāri ir piekusuši un neapmierināti, jo kapitāla atdeve ir zema un MBO ir pēdējā iespēja pirms maksātnespējas un būtiskiem zaudējumiem, pārdodot uzņēmumu vai tā akcijas uzņēmuma vadībai. Tieši šajā brīdī vadītāji iegūst dominējošo lomu un priekšrocības iegādāties uzņēmumu, kuru tie pazīst vislabāk. Sapņi var piepildīties.

Papildus minētajam, Latvijas valdība ir paziņojusi par nodomu atbrīvoties no tām aktivitātēm, kas nav obligāti saglabājamas valsts pārvaldes ietvaros (Supplemental Memorandum of Understanding between The European Community and the Republic of Latvia 7. punkts). Tamdēļ, jāparādās ir daudzām jaunām iespējām valsts (pašvaldību) sektorā.

Šis raksts galvenokārt skars dažus no juridiskajiem jautājumiem, kas ir jāņem vērā, kad uzņēmuma vadība vai valsts aģentūras, vai iestādes vadošie ierēdņi nolemj uzsākt MBO procesu vai arī ārpakalpojumu sniegšanu. Nedrīkst ignorēt arī valdības paziņojumu, ka, sākot ar 2010. gadu, būs izmaiņas nodokļu normatīvajos aktos, ieviešot nodokli dividendēm un kapitāla pieaugumam. Šie un daudzi citi jautājumi ir jāņem vērā, kad tiek plānots un gatavots MBO darījums.

MBO vs. maksātnespēja

MBO darījumi būs vispopulārākie un arī vieglāk piemērojamie darījumos ar privātiem uzņēmumiem, bet ārpakalpojumu sniegšana visticamāk varētu notikt publiskajā sektorā. MBO darījumi valsts sektorā visticamāk nonāks privatizācijas normatīvo aktu gūstā.

Šis raksts neapskatīs tos juridiskos riskus, kas ir saistīti ar finanšu grūtībās nonākušu aktīvu pirkšanu (vairāk par šo tēmu, lūdzu, skatīt Ginta Vilgerta 2009. gada marta rakstu „M&A: Pērciet Latvijā finanšu grūtībās nonākušus aktīvus?”).

Privātajā sektorā finanšu grūtībās nonākuša uzņēmuma MBO ir atkarīgs no diviem elementiem:

  • kapitāls, ko var ieguldīt vadība vai tās sponsors;
  • uzņēmuma lielākā kreditora viedoklis.

MBO (pirms vai pēc maksātnespējas uzsākšanas) var notikt tikai tad, ja vadībai ir pašiedvesma un entuziasms pārvaldīt uzņēmumu un padarīt to par peļņu nesošu. Ja ir iesaistīts privāts sponsors, diskusijas centrā būs pienākumu un ienākumu sadale, un tā atspoguļojums prasmīgi sastādītā akcionāru līgumā.

Ja uzņēmuma vadošais kreditors ir ietiepīgs un neelastīgs, visticamāk, ka uzņēmums kļūst maksātnespējīgs, un tā vadība, ja interese vēl ir saglabājusies, var iegādāties biznesu par būtiski zemāku cenu. Tās bankas, kas negrib uzreiz redzēt šo risku, saskarsies ar lieliem zaudējumiem nākotnē, tā vietā, lai ciestu būtiski mazākus zaudējumus.

Aktīvu pirkšana no maksātnespējīga uzņēmuma nodrošina neapgrūtinātas īpašuma tiesības un garantē, ka aktīviem vai uzņēmumam neparādīsies ārpusbilances vai nezināmas saistības. Prakse pierāda, ka, sākoties maksātnespējai, bankas kā lielākie kreditori piekritīs refinansēt konkrētos aktīvus. Ņemot vērā, ka ir naudas resursu deficīts tirgū, uzņēmuma vadības var diezgan nopietni izvērtēt uzņēmuma aktīvu pirkšanu no maksātnespējīgā uzņēmuma kā vienīgo iespēju. Maksātnespējas gadījumā zīmols tiek dramatiski sabojāts un tādā veidā dabiski rodas jautājums – vai vispār ir jēga pirkt šādu aktīvu?

Līgumam ar maksātnespējīgo uzņēmumu ir jābūt rūpīgi sagatavotam un jāietver šādus noteikumus un jautājumus attiecībā uz aktīviem, kas tiek pirkti:

  • preču zīmes, zīmols, patenti, intelektuālā īpašuma tiesības;
  • aktīvi, inventārs, krājumi, rezerves daļas, garantijas;
  • iespēja izmantot tās pašas biroja vai ražošanas telpas, ja nepieciešams;
  • nekonkurēšanas pienākums;
  • atteikšanās no prasījumiem pret valdes un padomes locekļiem;
  • datu bāzes un zinātības nodošana;
  • darījuma apstiprināšana kreditoru sapulcē un tiesā, ja nepieciešams.

Citi jautājumi un noteikumi, kas ir specifiski konkrētajai nozarei vai lietas apstākļiem, arī var tikt iekļauti šādā līgumā, un augstāk uzskaitīto jautājumu saraksts nav izsmeļošs.

Ārpakalpojumi vs. privatizācija

Ārpakalpojumi ir viens no kvazi MBO modeļiem, kas var tikt pielietots attiecībā uz tām valdības pārvaldes (aģentūras, iestādes) funkcijām, kuras nav pietiekoši efektīvas. Formāli, valsts aģentūras un iestādes nevar kļūt maksātnespējīgas, tamdēļ finansējuma trūkuma gadījumā tās var beigt pastāvēt pašas no sevis darbinieku trūkumu dēļ.

Ja aktīvu (uzņēmuma) pārdošana no valdības puses par labu valsts aģentūru vai iestāžu vadībai kļūst pārāk jūtīga vai arī ilgstoša (piemēram, privatizācijas normatīvie akti, u.c.), tad ilgtermiņa līgums par funkcijas nodošanu ārpakalpojumu sniedzējam ir viens no variantiem. Ja valsts aģentūrām, ministrijām, valsts iestādēm vai valsts kancelejai tiktu piedāvāts šāds variants kā izmaksu samazināšanas veids, tas varētu veicināt jaunu kvazi privatizācijas cunami.

Liela apmēra un ilgtermiņa ārpakalpojumu līgumu noslēgšanai jābūt par pamatu procedūrām, kuras nosaka Publiskās un privātās partnerības likums (spēkā no 2009. gada 1. oktobra) un Publisko iepirkumu likums. Publiskajā sektorā ir simtiem iespēju publisko pārvaldes funkciju nodošanai (deleģēšanai) ārpakalpojumu sniedzējiem, un šis process ir jāsāk nekavējoties, lai palīdzētu valstij iziet no krīzes. Piemēram, kāpēc lai slēgtu slimnīcas, ja tās varētu tikt privatizētas vai arī šīs funkcijas varētu tikt nodotas darbiniekiem, vadībai vai trešām personām uz ārpakalpojuma līguma pamata (piemēram, pakalpojumu koncesijas līgums).

Ārpakalpojuma līgums

Tipiskam ārpakalpojuma līgumam būtu jāietver noteikumi par šādiem jautājumiem:

  • ekskluzivitāte;
  • minimālais termiņš vismaz 3 – 5 gadi;
  • ikmēneša maksājumi par pakalpojumu, neparedzot iespējas veikt ieskaitu;
  • līguma izbeigšanas aizliegums, izņemot būtisku līguma pārkāpumu;
  • preču zīmes nodošana, ja piemērojams vai nepieciešams;
  • piekļuve esošajam birojam vai telpām, ja nepieciešams;
  • pakalpojuma apmēra samazināšana, ja kavējas maksājumi.

Papildu ir arī daudzi citi svarīgi noteikumi, kuriem ir jābūt iestrādātiem ārpakalpojuma līgumā, un tamdēļ šis saraksts nav izsmeļošs, bet koncentrējas uz tiem jautājumiem, kas ir svarīgi potenciālajam pakalpojuma sniedzējam.

Korporatīvā struktūra

Jauna uzņēmuma reģistrācija ir lielisks sākums, un mēs noteikti rekomendējam MBO vai ārpakalpojuma darījumu veikt ar īpašu šim mērķim reģistrētu uzņēmumu, kas pasargās tā īpašniekus no finanšu riskiem, ja uzņēmums cietīs neveiksmi.

Jaunais uzņēmums kalpos kā operatīvās darbības uzņēmums vai arī kā holdinga uzņēmums. Tas ļauj uzaicināt jaunus partnerus, pārdot uzņēmumu vai apvienot to ar konkurentiem. Holdinga uzņēmuma atrašanās vieta ir atkarīga no nodokļu apsvērumiem. Vienas no pateicīgākajām valstīm varētu būt Kipra, ASV, Lielbritānija, bet vienmēr parūpējieties, ka tiek savlaicīgi saņemtas nodokļu eksperta rekomendācijas.

MBO darījuma līgums

Ja tiek iesaistīti aizdevēji vai privātie sponsori darījuma finansēšanai, tad ir nepieciešams noslēgt profesionāli sagatavotu akcionāru līgumu, kas aizsargās mazākumakcionārus.

Noslēdzot akciju pirkuma līgumu vai arī aktīvu pirkuma līgumu, papildus tradicionālajiem noteikumiem MBO darījums ir īpaši jūtīgs uz šādiem noteikumiem, kas jāparedz par labu pircējam:

  • pārdevēju nekonkurēšanas pienākums;
  • datu un intelektuālā īpašuma aizsardzība par labu pircējam;
  • pirkuma cenas samazināšana zemas uzņēmuma parādnieku kvalitātes dēļ vai tamdēļ, ka darījuma finansējums ir palicis dārgāks;
  • pircēja iespējas izbeigt darījumu, ja ir iestājušies būtiski nelabvēlīgi apstākļi, ieskaitot uzņēmuma maksātnespēju sarunu laikā vai 6 mēnešu laikā pēc MBO darījuma noslēguma;
  • finansējuma pieejamība pircējam, pirms pircējs ir uzņēmies jebkādas saistības pret pārdevējiem vai uzņēmuma kreditoriem.

Uzņēmumu vadītāji ir vislabākajā pozīcijā, lai vestu sarunas sev izdevīgā gultnē, jo viņi var būt pasīvi, un uzņēmums kļūst maksātnespējīgs, vai arī var būt aktīvi, un uzņēmuma akcionāri un kreditori varēs saglābt daļu no investīcijām. Uzņēmuma vadītājiem nevajadzētu pārāk zemu novērtēt savu ietekmi, un jābūt pieklājīgi drosmīgiem, veicot pārrunas ar bankām par uzņēmuma restrukturizāciju un MBO darījuma finansēšanu.

MBO juridiskie kontrolpunkti

MBO krīzes situācijā atšķiras no šādiem darījumiem, kas tiek slēgti, nozarei plaukstot un augot, kad akcionāriem ir vairāki varianti, kam pārdot uzņēmumu. Tomēr, ja uzņēmuma vadība izvēlas iegādāties uzņēmumu, tad šādi juridiskie kontrolpunkti ir lietderīgi, lai pieņemtu izsvērtu lēmumu un panāktu vienošanos par pirkuma cenu:

  • kādas ir citas reālas iespējas akcionāriem, izņemot MBO?
  • Kāda ir uzņēmuma parādnieku kvalitāte?
  • Vai MBO finansējums ir 100% drošs?
  • Kādas būs uzņēmuma un biznesa restrukturizācijas izmaksas?
  • Vai finansējumam būs nepieciešams personīgs galvojums?
  • Ja mans veselības stāvoklis pasliktinās, kas notiks ar uzņēmumu?
  • Kāds ir sliktākais scenārijs?
  • Vai es varu formāli un pēc būtības pasargāt uzņēmumu no maksātnespējas?
  • Vai es tiešām zinu visus uzņēmuma riskus?
  • Kāda veida garantijas vai apliecinājumi man ir vajadzīgi no akcionāriem un pārējiem vadītājiem par uzņēmuma stāvokli un saistībām?
  • Kāda ir uzņēmuma lielākā vērtība?
  • Kāda ir vislabvēlīgākā jurisdikcija nodokļu optimizācijai?
  • Cik daudz var aizņemties uzņēmums, lai palīdzētu finansēt MBO darījumu?

Kad visi šie jautājumi ir atbildēti un pircējiem ir saglabājusies apetīte un entuziasms pirkt uzņēmumu, tad advokāti sagatavos profesionālu pirkuma līgumu, lai uzņēmums un tā zīmols iegūtu jaunu elpu.