Latvijas iedzīvotāji visai bieži mēdz gūt dažādus ienākumus ārvalstīs. Turpinām pētīt, kuri ienākumi ir jādeklarē, vai un kādā apmērā par tiem jāmaksā nodokļi.

Eiropas Savienības (ES) regula 833/2014 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā paredz virkni jaunu pienākumu attiecībā uz ES reģistrētiem uzņēmumiem, kas nedz paši, nedz to saistītās sabiedrības, vai klienti ir sankcionēti individuāli.

Pieņemta jau divpadsmitā sankciju pakete pret Krieviju, kas paredz virkni ierobežojumu, tostarp papildu importa un eksporta aizliegumus Krievijai. Plānots ne vien papildināt jau esošos aizliegumus, bet arī nepieļaut sankciju apiešanu un novērst nepilnības sankciju izpildē.

Ar 2021. gada 1. jūliju izmaiņas autoratlīdzības regulējumā mainās gan saistībā ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa, gan valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu piemērošanu. Iepriekšējā žurnāla “iFinanses” numurā skaidrojām, ar kādām izmaiņām jārēķinās autoriem, kas nereģistrēs savu saimniecisko darbību. Šoreiz izskatīsim nodokļus autoriem, kas reģistrēs savu saimniecisko darbību.

Nerezidenta ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamais ienākums ir ienākums no Latvijā esoša nekustamā īpašuma atsavināšanas un citu kapitāla aktīvu atsavināšanas ienākums.

Sākot ar 05.01.2015., Patentu valdes tīmekļa vietnē tiek nodrošināta iespēja iesniegt dizainparauga pieteikumu tiešsaistē. Pieteikumu iespējams aizpildīt un iesniegt 24 stundas diennaktī, informē Tieslietu ministrija.

Rūpnieciskais īpašums padara ikdienas dzīvi ērtāku, un tā efektīva aizsardzība ir nepieciešama, lai personas, kas radījušas šādus objektus, būtu drošas, ka to tiesības tiks atzītas un novērtētas. Rūpnieciskā īpašuma objektu aizsardzība un izņēmuma tiesību iegūšana ir saistīta arī ar to reģistrāciju Patentu valdē (PV). Šinī procesā bieži vien rodas arī dažādas strīdus situācijas, kurās ieinteresētās personas iebilst pret PV lēmumiem.

2010.gadā Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta Tīkla risinājumu daļā sev kā fiziskajai personai reģistrēju tiesības lietot vairākus domēna vārdus. Tobrīd tie tika reģistrēti personīgai izmantošanai, nevis pārdošanai. Esmu sapratis, ka domēni man tomēr nebūs vajadzīgi, tāpēc tiesības tos lietot pārdodu juridiskajai personai. Vai domēns ir prece vai intelektuālais īpašums? Un kādi nodokļi piemērojami šim darījumam?

Sengrieķu filozofs Heraklīts reiz teicis, ka divreiz vienā upē nevar iekāpt. Līdzīgi varētu teikt, ka Latvijā divreiz 1 likumu nevar lasīt, jo starplaikā starp abām lasīšanas reizēm tas, visticamāk, tiks grozīts. Šī gada 1.janvārī grozījumus piedzīvojis Komercķīlas likums (KL). Tomēr pretstatā pierastajam šie grozījumi tiešām ievieš būtiskas izmaiņas, ar kurām vērts iepazīties ikvienam, kurš izmanto vai plāno izmantot komercķīlas sniegtās iespējas.

No 29.09.2014. Latvijas Republikas Patentu valdes tīmekļa vietnē preču zīmju īpašniekiem ir nodrošināta iespēja tiešsaistē iesniegt preču zīmes reģistrācijas pieteikumu Latvijā, informē Patentu valde.

Ar 2013.gada 1. janvāri ir stājušās spēkā transfertcenu dokumentācijas prasības, saskaņā kuriem nodokļu maksātājiem, kas atbilst likumā "Par nodokļiem un nodevām" (Likums) noteiktajiem kritērijiem, pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pieprasījuma ir jāiesniedz Likuma 15.2 panta 2. daļā noteiktā informācija latviešu valodā viena mēneša laikā pēc šāda pieprasījuma saņemšanas.

02.10.2010. stājās spēkā jauni Ministru kabineta 21.09.2010. noteikumi Nr.899 Likuma Par iedzīvotāju ienākuma nodokli normu piemērošanas kārtība (MK noteikumi Nr.899 vai jaunie noteikumi), kas piemērojami jau ar 01.07.2010. Tie ir izdoti saskaņā ar likuma Par iedzīvotāju ienākuma nodokli (likums par IIN vai likums) 3. panta 3. daļas 12. punkta a apakšpunktu, 9. panta 1. daļas 16. un 17. punktu, 10. panta 1. daļas 4. punktu, 11. panta 3. daļas 15. punktu, 17. panta 11. daļas 2. punktu, 38. panta 2. daļu un 39. pantu. Minētie noteikumi aizstāj 26.09.2006. noteikumus Nr.793. Kas tajos citādāks, kas būtisks un kas neskaidrs - par to turpinājumā.

Pastāvošajā ekonomiskajā situācijā Latvijā arvien aktuālāki ir darba strīdi un domstarpības starp darbiniekiem un darba devējiem, kas lielākoties saistīti ar darba tiesisko attiecību izbeigšanu. Turklāt šobrīd darba strīdu izšķiršanā aizvien biežāk tiek iesaistīta Valsts darba inspekcija un tiesa, jo darbinieks un darba devējs vairs nespēj rast vienošanos savstarpējās pārrunās. Šī raksta mērķis ir norādīt būtiskākos darba līgumā iekļaujamos noteikumus, kā arī vērst uzmanību uz nozīmīgām līguma niansēm, kurām bieži vien uzmanību pievērš nevis līguma sagatavošanas procesā, bet tikai strīda karstumā.

Latvijā uzņēmēji gadiem ilgi smagi strādā, lai nostiprinātu sava uzņēmuma atpazīstamību un konkurētspēju, taču bieži vien nepievērš pienācīgu vērību, lai to juridiski nostiprinātu, piemēram, piereģistrējot savu preču zīmi. Praksē bieži nākas risināt problēmas un strīdus, kuri nemaz nebūtu, ja uzņēmēji laikus parūpētos par sava intelektuālā īpašuma aizsardzību. Šajā rakstā vispirms tiek īsi aprakstīti uzņēmējiem visaktuālākie intelektuālā īpašuma veidi un visefektīvākie to aizsardzības līdzekļi. Otrā šī raksta daļa tiek veltīta darba devēju tiesībām uz to darbinieku radīto intelektuālo īpašumu.