Otrdien, 30.08.2016., Ministru kabineta (MK) sēdē atbalstīti grozījumi MK noteikumos Nr.255 "Noteikumi par distances līgumu" (MK noteikumi Nr.255) un MK noteikumos Nr.254 "Noteikumi par līgumu, kas noslēgts ārpus pastāvīgās tirdzniecības vai pakalpojumu sniegšanas vietas" (MK noteikumi Nr.254), ar kuriem plānots pastiprināt patērētāju tiesību aizsardzību distances līgumu darījumos.

Izmaiņas MK noteikumos Nr.255 un MK noteikumos Nr.254 paredzētas attiecībā uz darījumiem, kas tiek veikti ārpus pastāvīgās tirdzniecības vai pakalpojumu sniegšanas vietas, vai gadījumos, kad tiek slēgts tā saucamais distances līgums, izmantojot distances saziņas līdzekļus (tīmeklis, tālrunis, elektroniskais pasts, televīzija, fakss, katalogs, presē publicētās reklāmas, kurām pievienots pasūtījuma kupons utt).

MK noteikumu mērķis ir nodrošināt efektīvu patērētāju tiesību aizsardzību, nosakot prasības distances līgumiem un līgumiem, kas noslēgti ārpus pastāvīgās tirdzniecības vai pakalpojumu sniegšanas vietas. Tajos detalizēti noteikta pirms līguma noslēgšanas patērētājam sniedzamā informācija, līgumos ietveramā informācija, kā arī definētas atteikuma tiesības. Vienlaikus regulējums paredz, kādos gadījumos patērētājs nevar izmantot atteikuma tiesības, piemēram, ja prece tiek izgatavota pēc patērētāja norādījumiem, ātri bojājas vai arī preci nevar atdot atpakaļ veselības vai higiēnas dēļ.

Grozījumi minētajos MK noteikumos precizē noteikumu daļu, kas paredz izņēmumus, uz ko neattiecas noteikumi, proti:

  • finanšu pakalpojumiem;
  • līgumiem, ko sagatavojis notārs, tiesu izpildītājs vai tam pielīdzināma valsts amatpersona;
  • kā arī azartspēlēm, izlozēm vai loterijām.

Minētie izņēmumi noteikti, jo katru minēto nozari regulē speciālie normatīvie akti, kuros ir paredzētas daudz detalizētākas prasības.

Vienlaikus precizēta līgumos norādāmā informācija par precēm vai pakalpojumiem, kas attiecas uz paredzamajām izmaksām. Piemēram, pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam ir pienākums informēt patērētāju, ka atteikuma tiesību izmantošanas gadījumā patērētājam būs jāsedz ar preces atpakaļ atdošanu saistītās izmaksas, ja šādas izmaksas ir paredzētas.

MK noteikumos precizēts arī atteikuma tiesību aprēķināšanas termiņš. Ja līguma priekšmets ietver gan preces pārdošanu, gan pakalpojuma sniegšanu, atteikuma tiesību termiņš jāskaita šādi:

  • ja tiek iegādāta prece – no dienas, kad patērētājs ir ieguvis preci valdījumā;
  • ja 1 pasūtījumā tiek pasūtītas vairākas preces, kuras piegādā atsevišķi, – no dienas, kad patērētājs ir ieguvis valdījumā pēdējo preci;
  • ja tiek piegādāta prece, kas sastāv no vairākām partijām vai daļām, – no dienas, kad patērētājs ir ieguvis valdījumā preces pēdējo partiju vai daļu;
  • līgumiem par regulāru preču piegādi – no dienas, kad patērētājs ir ieguvusi valdījumā pirmo preci.

Vienlaikus MK noteikumos noteikts, ka atteikumu tiesības nav izmantojamas, ja prece tiek izgatavota pēc patērētāja norādījumiem vai prece ir nepārprotami personalizēta. Savukārt, ja prece ir izgatavota iepriekš un, piemēram, tikai salikta kopā pēc patērētāja norādījumiem (piemēram, mēbeles, saliekamā māja), patērētājs ir tiesīgs izmantot atteikuma tiesības.