Piedāvājam mūsu redakcijas ieskatā interesantāko jūnijā publicēto Senāta spriedumu apkopojumu, kas varētu būt noderīgs lasītājiem.

SKA-184/2023 Preču nodošana citai personai, nevis rēķinā norādītajai kā pamats pievienotās vērtības nodokļa 0 procentu likmes nepiemērošanai precēm

Tas vien, ka galamērķa valstī neapstiprinās, ka preces saņēmusi tieši rēķinā norādītā persona, pats par sevi nevar būt pamats secināt, ka vispār nav notikusi piegāde. Citiem vārdiem, preču nodošana citai personai, nevis rēķinā norādītajai, nav vienādojama ar to, ka vispār nav notikusi piegāde.

Taču šāda neatbilstība tomēr var būt pamats liegumam piemērot 0% likmi, ja neatbilstība rēķinam ir tāda, kas tiešām vispār liedz konstatēt piegādes esību, vai arī ja tiek pierādīts, ka notikusi nodokļu sistēmas ļaunprātīga izmantošana vai krāpšana un Latvijas nodokļu maksātājs zināja (tam bija jāzina) par piegādes darījuma saistību ar to, kā arī tad, ja piegādātājs nav veicis visus saprātīgi sagaidāmos pasākumus, lai pārliecinātos, ka tā veikta piegāde Eiropas Savienības iekšienē nav saistīta ar dalību šādā krāpšanā.

SKA-7/2024 Apstākļi, kas izvērtējami, lai atzītu, ka akcīzes preces ir gājušas bojā nepārvaramas varas dēļ

Nepārvaramas varas jēdziens ir tulkojams šauri. Lai apstākļus atzītu par nepārvaramu varu, ir jākonstatē gan tas, ka paši apstākļi bija neparedzami un bija ārpus ieinteresētās personas kontroles, gan arī tas, ka šī persona, neraugoties uz visu pienācīgi ievēroto rūpību, nevarēja novērst radušos apstākļu izraisītās sekas.

Tas vien, ka no personas rīcības neatkarīgu apstākļu dēļ ir izcēlies ugunsgrēks, pats par sevi nenozīmē, ka akcīzes preces ir gājušas bojā no personas neatkarīgu iemeslu dēļ. Tas, cik daudz preces ies bojā, izceļoties ugunsgrēkam, var būt atkarīgs arī no tā, kā ugunsgrēks izplatīsies un cik efektīvi tas tiks nodzēsts. Ja tiktu atzīts, ka persona, ievērojot pienācīgu rūpību, varēja sekmēt ugunsgrēka dzēšanu vai mazināt tā sekas, būtu jāatzīst, ka preces nav zudušas nepārvaramas varas rezultātā, jo šādā gadījumā ugunsgrēka izcelšanās būtu apstāklis, kura sekas persona varēja ietekmēt.

Tāpēc tiesai gadījumā, kad akcīzes preces ir gājušas bojā ugunsgrēka rezultātā, ir jāizvērtē ne tikai tas, vai persona ievēroja pienācīgu rūpību attiecībā uz elektroinstalācijas stāvokļa pārbaudi, bet jāizvērtē arī tas, vai tā ievēroja citus tiesību normās reglamentētos ugunsdrošības noteikumus un prasības, kuru neievērošana varēja sekmēt preču bojāeju.

SKA-25/2024 Solidaritātes nodoklis ir atsevišķs nodokļa veids; tas neveido iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārmaksu

No Solidaritātes nodokļa likuma un ar to saistītajiem grozījumiem likuma “Par nodokļiem un nodevām” 8.pantā nepārprotami izriet likumdevēja griba noteikt solidaritātes nodokli kā jaunu atsevišķu nodokli, nevis kāda jau esoša nodokļa paveidu.

Tādējādi solidaritātes nodokļa daļa 10,5 procentpunktu apmērā, kas saskaņā ar Solidaritātes nodokļa likuma 9.panta 3.daļas 2.punktu ir pārskaitīta iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) kontā Valsts kasē, nevar veidot IIN pārmaksu.

SKA-59/2024 Iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšana no maiņas rezultātā iegūtā nekustamā īpašuma atsavināšanas

Aprēķinot IIN no maiņas rezultātā iegūtā nekustamā īpašuma atsavināšanas, ir jāpiemēro likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11.9panta 1.daļa un 16.1panta 1.daļa, proti, piemērojams regulējums, kas attiecināms uz pirkuma ceļā iegūtā nekustamā īpašuma atsavināšanu.

SKA52/2023 Persona nav atbrīvojama no iedzīvotāju ienākuma nodokļa samaksas par mantotu īpašumu, kas atsavināts mantojuma atstājēja parādsaistību segšanai; Inventāra tiesības aizsardzība nav attiecināma uz saistībām, kas mantiniekam rodas, savā vārdā rīkojoties ar pieņemto mantojumu; Bāriņtiesas atļaujas un aizbildņa rīcības nozīme nepilngadīgām personām piederoša nekustamā īpašuma atsavināšanā

Persona nav atbrīvojama no IIN samaksas par mantotu īpašumu, kas atsavināts mantojuma atstājēja parādsaistību segšanai

Iesaistīšanās konkrētos privāttiesiskos darījumos, tostarp tādos, kas eventuāli var nest personai mantiskus zaudējumus, ir personas brīva izvēle (ja vien darījumi nav noslēgti maldības, viltus vai spaidu rezultātā). Arī mantojuma pieņemšana, apzinoties tā sastāvā esošos mantojuma atstājēja parādus, savā un savu nepilngadīgo bērnu vārdā ir personas pašas brīva izvēle.

Vienīgais nodokļa no kapitāla pieauguma aprēķināšanas priekšnoteikums ir tas, ka īpašuma pārdošanas vērtība ir lielāka nekā tā iegādes vērtība. Tiesību normas nodokļa samaksas pienākumu nepadara atkarīgu ne no veida, kā persona izvēlējusies rīkoties ar savu īpašumu un tā atsavināšanas rezultātā gūtajiem ienākumiem, ne no veida, kā persona nolēmusi organizēt tai piekrītošo līdzekļu apriti. Tas, ka persona faktiski nav saņēmusi pirkuma maksu, jo vienojusies, ka tā uzreiz pārskaitāma kreditoram, neļauj atbrīvot personu no likumā noteiktās nodokļa samaksas. Jāņem arī vērā, ka ienākums no nekustamā īpašuma atsavināšanas tiek izmantots personas parādsaistību segšanai un tāpēc ir uzskatāms par personas ienākumu.

Inventāra tiesības aizsardzība nav attiecināma uz saistībām, kas mantiniekam rodas, savā vārdā rīkojoties ar pieņemto mantojumu

Inventāra tiesība neaizsargā mantinieku pret iespējamiem vēlākiem izdevumiem vai pat zaudējumiem, rīkojoties ar pieņemto mantojumu.

Inventāra tiesība pasargā mantinieku tikai no mantojuma atstājēja parādiem, proti, mantiniekam nav jāatbild par mantojuma atstājēja kreditoru prasījumiem ar savu paša mantu. Taču šī aizsardzība neattiecas uz tām saistībām, kas mantiniekam rodas, savā vārdā rīkojoties ar jau pieņemto mantojumu.

Bāriņtiesas atļaujas un aizbildņa rīcības nozīme nepilngadīgām personām piederoša nekustamā īpašuma atsavināšanā

Bāriņtiesas atļauja nekustamā īpašuma atsavināšanai gadījumā, kad tiek atsavināts nepilngadīgām personām piederošs nekustamais īpašums, ir obligāts priekšnoteikums nekustamā īpašuma atsavināšanai. Bāriņtiesai ir pienākums nekustamā īpašuma atsavināšanas procesā nodrošināt pienācīgu bērnu mantisko interešu aizsardzību. Tādējādi izdodot atļauju īpašuma atsavināšanai, kas piederēja arī nepilngadīgām personām, bāriņtiesai vajadzēja pievērst uzmanību nepieciešamo nodokļu nomaksai pēc nekustamā īpašuma atsavināšanas, neatstājot nepilngadīgās personas ar potenciāli nesamaksātiem nodokļiem, kas aizskar un pasliktina viņu mantiskās intereses.

Tāpēc situācijā, kad ir ticis atsavināts nekustamais īpašums ar bāriņtiesas atļauju, kas piederējis arī nepilngadīgām personām, jāvērtē arī nepilngadīgo personu aizbildņa rīcības ietekme uz konkrētās situācijas izveidošanos, apsverot, vai arī pats aizbildnis ar pienācīgu rūpību un apzinību ir rīkojies savu nepilngadīgo bērnu interesēs atsavinot nekustamo īpašumu.