Piedāvājam mūsu redakcijas ieskatā interesantāko jūlijā publicēto Senāta spriedumu apkopojumu, kas varētu būt noderīgs lasītājiem.
SKA-132/2024 Pašvaldības noteikts nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atvieglojums sabiedriskā labuma organizācijai
Rīgas domes 2012.gada 18.decembra saistošo noteikumu Nr.198 “Nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtība Rīgā” 4.17.apakšpunktā un Rīgas domes 2019.gada 18.decembra saistošo noteikumu Nr.111 “Nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtība Rīgā” 3.17.apakšpunktā paredzētais NĪN atvieglojums nav piemērojams par nekustamo īpašumu, kas pieder sabiedriskā labuma organizācijai, kas to iznomā, bet iegūtos līdzekļus izmanto savā darbībā, tas ir, sabiedriskajam labumam.
Ja pašvaldība būtu vēlējusies nodokļu atvieglojumu attiecināt uz visiem nekustamā īpašuma objektiem, kuri pieder un kaut kādā veidā varētu nest labumu sabiedriskā labuma organizācijai, tai nebūtu šķēršļu to konkrēti norādīt saistošajos noteikumos. Attiecībā uz minētajām tiesību normām pašvaldība nepārprotami ir nodokļa atvieglojumu paredzējusi tikai tām sabiedriskā labuma organizācijām, kuras pašas savām vajadzībām lieto nekustamo īpašumu, nevis to iznomā un saņemtos līdzekļus izmanto savā darbībā, tas ir, sabiedriskajam labumam.
Izpildoties noteiktām pazīmēm, videospēļu spēlēšanas tiešraižu veidošana un straumēšana var tikt atzīta par saimniecisko darbību, kuras rezultātā gūtie ienākumi ir apliekami ar nodokli
Saimniecisko darbību raksturo vairākas pazīmes: ekonomiskā būtība, regularitāte (sistemātiskums), apjoms un atlīdzība. Tas, vai konkrētajā gadījumā ir konstatējama saimnieciskā darbība, ir faktu novērtēšanas jautājums, kas katrā lietā ir jāvērtē atsevišķi atbilstoši lietas apstākļiem.
Tieša saikne starp personas veiktajām darbībām un skatītāju veiktajiem maksājumiem ļauj secināt, ka videospēļu spēlēšanas tiešraižu veidotājs personām sniedz pakalpojumu par atlīdzību. Patstāvīga un regulāra satura veidošana un straumēšana virtuālajā vidē apvienojumā ar atlīdzības saņemšanu norāda uz nepārprotamu nodomu gūt ienākumus. Uz saimnieciskās darbības veikšanu norāda arī personas profesionālā pieeja no skatītājiem saņemto maksājumu pārvaldībai un optimizācijai, izmantojot Streamlabs.com piedāvātos produktus. Persona, kura ir izveidojusi strukturētu sistēmu, kā pieņemt skatītāju veiktos maksājumus, cenšas gūt atlīdzību, nevis saņemt dāvanas Civillikuma 1912.panta izpratnē.
Videospēļu spēlēšanas video var tikt atzīts par autortiesību objektu – kritēriji, kam jāizpildās
Izvērtējot, vai objekts atzīstams par autortiesību objektu, pārbaudāms, pirmkārt, vai to ir radījusi fiziska persona un, otrkārt, vai darbs ir šīs personas radošās darbības jeb jaunrades rezultāts. Arī videospēļu spēlēšanas video var tikt atzīts par autortiesību objektu – atvasinātu audiovizuālu darbu –, ja tos radījusi fiziska persona un tajos ieguldīta jaunrade.
Tiesiskā nozīme videospēļu spēlēšanas video atzīšanai par aizsargājamu autortiesību objektu
Ienākums no intelektuālā īpašuma nodokļu tiesību izpratnē ietver jebkuru ienākumu, ko persona saņem kā kompensāciju par jebkurām autortiesībām vai par to izmantošanu. Tas, ka pastāv cēloniskais sakars starp videospēļu spēlēšanas video straumēšanu un skatītāju veiktajiem maksājumiem, ir pamats atzīt, ka minētie ienākumi gūti šo darbu izmantošanas rezultātā. Tādējādi, ja videospēļu spēlēšanas video atbilst autortiesību objektu statusam, ienākumi, kas gūti šo darbu izmantošanas rezultātā, apliekami ar nodokli kā ienākumi no intelektuālā īpašuma. Likumdevējs ir paredzējis iespēju autoriem atskaitīt izdevumus, kas saistīti ar autordarbu radīšanu, līdz ar to, ja persona ir radījusi ar autortiesībām aizsargājamus audiovizuālus darbus, pirms gūto ienākumu aplikšanas ar nodokli ir pamats piemērot attaisnoto izdevumu normas.
Regulas 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu, 89.panta 3.punkta otrais teikums pieļauj iespēju trešajām personām sniegt galvojumu par parādnieka (vai personas, kas par tādu var kļūt) parādu.
Tomēr, lai varētu piemērot minēto tiesību normu un pieņemt tādas personas galvojumu, kura pati nav un nevar kļūt par muitas parādnieku, ir jākonstatē, ka šī cita persona vispār šo galvojumu sniedz. Tas nozīmē, ka jābūt konstatējamam, kura persona un par kādiem parādiem galvo.
Tādējādi deklarētājam vai tā pārstāvim, iesniedzot dokumentus, kas apliecina galvojuma esību, kā arī muitas iestādei ir jāpārbauda, kura persona un par kādiem parādiem ir uzņēmusies galvot.
