Piedāvājam mūsu redakcijas ieskatā interesantāko maijā publicēto Senāta spriedumu apkopojumu, kas varētu būt noderīgs lasītājiem.
Neapstrīdama administratīvā akta atcelšanas pamats
Neapstrīdama administratīvā akta atcelšanas pamatā var būt jebkādi tiesiskie un faktiskie apstākļi, kas ietekmē ar administratīvo aktu noregulēto tiesisko attiecību. Būtiski ir tas, ka apstākļi ietekmē ar neapstrīdamo administratīvo aktu nodibinātās tiesiskās attiecības, kas arī var kalpot par pamatu pārskatīt iepriekš pieņemto un par neapstrīdamu kļuvušo administratīvo aktu.
Līdz ar to apstāklis, ka neapstrīdamais administratīvais akts ir tiesisks vai prettiesisks un ka administratīvā akta tiesiskums nav pārskatīts ierastā likumā paredzētā kārtībā, pats par sevi neļauj secināt, ka šādu neapstrīdamu administratīvo aktu nevar atcelt.
Tam, vai neapstrīdamais administratīvais akts ir tiesisks vai prettiesisks, ir nozīme, apsverot, kuru no tiesību normām – Administratīvā procesa likuma 85.panta 1.daļu vai 86.panta 1.daļu – piemērot, kas var ietekmēt gan atcelšanas pamatojuma apjomu, gan arī atcelšanas iespējas, gan iestādes rīcības brīvību, lemjot par nelabvēlīga administratīvā akta atcelšanu.
Nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas rezultāta ietekme uz VID audita lēmumu
1990.gada 23.jūlija Konvencijā par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu sakarā ar asociēto uzņēmumu peļņas korekciju nostiprināto procedūru – peļņas korekcijas saskaņošanas, savstarpējās vienošanās procedūras vai padomdevēju komisijas – mērķis ir panākt darījuma cenas atbilstību tiesību normām jeb darījuma tirgus cenas principam, pārskatot vienas līgumslēdzējas valsts koriģēto peļņu un pārliecinoties, vai ir sasniegts konvencijas mērķis novērst nodokļa dubultu uzlikšanu.
Savstarpējās vienošanās procedūras rezultāts uzliek VID pienākumu (proti, VID nav rīcības brīvības) veikt attiecīgas korekcijas ar audita lēmumu izdarītajos aprēķinos.
Tādējādi ar lēmumu, ar kuru tiek pārskatītas ar audita lēmumu personai radītās tiesiskās sekas un kas pats par sevi ir jauns administratīvais akts, audita lēmumu var atzīt par prettiesisku.
Savukārt, ja ar minētās procedūras rezultātā pieņemtu lēmumu audita lēmums atzīts par prettiesisku, tad arī soda nauda un nokavējuma nauda jāatceļ tā iemesla dēļ, ka šie maksājumi ir nesaraujami saistīti ar papildus aprēķināto nodokli, kas ar nodokļa samazināšanas lēmumu ir atcelts.
Kārtība, kādā risināms jautājums par proporcionāli nodoklim samazināmās nokavējuma naudas un soda naudas atmaksu konkrētās summās
Pēc savas būtības prasījums izdot administratīvo aktu, ar kuru tiek proporcionāli samazināta nokavējuma nauda un soda nauda, ir prasījums par to, lai sakarā ar savstarpējās vienošanās procedūras rezultātu proporcionāli samazinātajam nodoklim tiktu atcelts arī ar audita lēmumu uzliktais tiesiskais pienākums par nokavējuma naudu un soda naudu. Proti, tas ir prasījums par nelabvēlīga administratīvā akta atcelšanu. Līdz ar to jautājums par proporcionāli nodoklim samazināmās nokavējuma naudas un soda naudas atmaksu konkrētās summās ir risināms kārtībā, kādā novērš izpildīta administratīvā akta sekas.
SKA-81/2025 Pēc tā iegādes sadalīta nekustamā īpašuma iegādes vērtības noteikšana iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķinam
Tā kā likumdevējs nav detalizējis, kā noteikt nekustamā īpašuma daļas iegādes vērtību gadījumā, ja īpašums pēc iegādes tiek sadalīts, īpašuma iegādes vērtība – pirkuma līgumā norādītā summa par nesadalīto īpašumu – ienākuma no kapitāla aprēķina vajadzībām var tikt sadalīta proporcionāli katra īpašuma platībai. Nekustamā īpašuma platība ir vienkārši nosakāms, efektīvi administrējams un universāls nekustamā īpašuma vērtības kritērijs.
Ministru kabineta noteikumu Nr.564 “Uzturēšanās atļauju noteikumi” 65.punktā ietvertā prasība iesniegt dokumentus, kas apliecina, ka kapitālsabiedrība katra iepriekšējā pārskata gada laikā iemaksājusi budžetā nodokļu maksājumus noteiktā apmērā, ir vērsta uz to, lai pēc iespējas objektīvāk noskaidrotu komercsabiedrības, kuras pamatkapitālā ir ieguldījis ārzemnieks, samaksāto nodokļu apmēru par konkrētu pārskata gadu. Šī mērķa sasniegšanai ir būtiski ņemt vērā visus komercsabiedrības par konkrēto periodu valsts budžetā neatgriezeniski samaksātos nodokļus, tostarp arī tos, kas samaksāti pēc nodokļu samaksas termiņa. Minētās normas piemērošanā juridiskas nozīmes vairs nav tam, kurā brīdī attiecīgie maksājumi veikti un vai kapitālsabiedrība ievērojusi nodokļu samaksas termiņus.
Ja netiek ņemti vērā nodokļu maksājumi, kas samaksāti pēc nodokļu samaksas termiņa, objektīvi netiek noskaidrots neatgriezeniski budžetā samaksātais nodokļu apmērs par konkrēto pārskata gadu, kas nepieciešams minētās tiesību normas piemērošanai. Tāpat nav pamata šādus nodokļu maksājumus neņemt vērā vispār vai pieskaitīt klāt citam pārskata gadam, veicot aprēķinu par to. Tādējādi, nosakot pārskata gadā samaksāto nodokļu kopsummu, ir ņemamas vērā nodokļu maksātāja tiesības iesniegt deklarācijas labojumus un vērā ņemami arī pēc nodokļa samaksas termiņa veiktie nodokļa maksājumi.
SKA-84/2025 Eiropas Savienības (ES) fondu atbalsta pretendenta finansiālās situācijas izvērtējums
ES atbalsta piešķiršanas konkursa nolikumā var paredzēt, ka gadījumā, kad pretendenta pēdējais noslēgtais gada pārskats norāda, ka sabiedrība nonākusi “grūtībās” regulas 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot līguma 107. un 108.pantu, 2.panta 18.punkta izpratnē, sabiedrība var pierādīt, ka tā vairs tāda nav, iesniedzot zvērināta revidenta apstiprinātu operatīvo starpperiodu pārskatu.
Noteikums, ka projekta iesniegumus pēc to iesniegšanai noteiktā termiņa beigām vairs nevar precizēt, vispārīgi atbilst diskriminācijas aizlieguma principam un pārskatāmības principam.
NIL likums piešķīris uzraudzības un kontroles institūcijai plašu rīcības brīvību gan likuma subjektiem nosakāmo pienākumu izvēlē, gan soda naudas apmēra noteikšanā, ja konstatēts pamats tās piemērošanai. Institūcijai, īstenojot minēto rīcības brīvību, jāizvērtē virkne apstākļu, kas var ietekmēt piemērojamās soda naudas pamatotību un samērīgumu, kā arī tai ir pienākums pamatot, kā tā nonākusi pie secinājuma par konkrētajā gadījumā piemērojamo soda naudas apmēru. Savukārt tiesai, pārbaudot likuma subjektam piemēroto sodu, jānoskaidro, vai institūcija ir pareizi izmantojusi tai piešķirto rīcības brīvību, jo likums nepiešķir tiesai tiesības pašai noteikt to, kāds būtu piemērotākais sods par privātpersonas pieļautajiem pārkāpumiem.
Nodokļa maksātāja aktīvu daļas nosūtīšanas pielīdzināšana preču piegādei par atlīdzību
Nodokļa maksātāja aktīvu daļas nosūtīšana no iekšzemes uz citu dalībvalsti savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai šajā dalībvalstī ir pielīdzināma Pievienotās vērtības nodokļa likumā (PVN likums) paredzētajam darījumam – preču piegādei ES teritorijā par atlīdzību.
Atbrīvojuma no PVN formālās prasības un tiesību uz atbrīvojumu zaudēšana
Pienākums pārvešanas (aktīvu daļas nosūtīšanas) ES iekšienē ietvaros uzrādīt galamērķa dalībvalsts piešķirto PVN maksātāja identifikācijas numuru ir formāla prasība attiecībā uz tiesībām uz atbrīvojumu no PVN. Proti, šāda numura uzrādīšana nav būtisks nosacījums, kam jābūt izpildītam, lai par pārvešanu ES iekšienē varētu saņemt atbrīvojumu no PVN. Līdz ar to dalībvalsts nodokļu administrācija principā nevar atteikties piešķirt atbrīvojumu no PVN par pārvešanu ES iekšienē tikai tāpēc, ka nodokļa maksātājs nav norādījis PVN identifikācijas numuru, ko tam ir piešķīrusi galamērķa dalībvalsts.
Eiropas Savienības Tiesas (EST) atzinusi, ka ir divi gadījumi, kuros kādas formālas prasības neievērošana tomēr var izraisīt tiesību uz atbrīvojumu no PVN zaudēšanu. Pirmkārt, uz nodokļu neitralitātes principu nolūkā saņemt atbrīvojumu no PVN nevar atsaukties nodokļa maksātājs, kas apzināti ir piedalījies krāpšanā nodokļu jomā. Otrkārt, formālas prasības pārkāpums var izraisīt atteikumu piešķirt atbrīvojumu no PVN, ja šis pārkāpums traucē sniegt konkrētus pierādījumus, ka pamatprasības atbrīvojuma piemērošanai no nodokļa ir izpildītas.
PVN maksāšanas pienākuma noteikšana saskanīgi ar ES direktīvā noteikto
Nacionālajiem ES tiesību normu ieviešanas līdzekļiem jāatbilst ieviešamās direktīvas saturam un mērķim. Vispārīgi direktīva var paredzēt, ka dalībvalstis var noteikt stingrākus pasākumus. Tomēr attiecībā uz direktīvas 2006/112/EK par kopējo PVN sistēmu 138.panta 1.punktu (arī pēc grozījumiem, kas izdarīti ar direktīvu 2018/1910), šādas dalībvalstu tiesības nav paredzētas. Līdz ar to, vērtējot personas nodokļa maksāšanas pienākumu, PVN likuma 43.panta 4.daļa piemērojama saskanīgi ar minētās direktīvas 138.panta 1.punktu attiecīgajā redakcijā, ņemot vērā atbilstošās EST judikatūras atziņas.
- SKA-136/2025 Rēķina anulēšana kā pamats PVN korekcijai
