Arī marta lasītāko rakstu topa pirmo vietu ir noturējis jaunais Grāmatvedības likums un uz tā pamata izdotie Ministru kabineta noteikumi.

1.vieta – vai ir atvieglojumi avansa norēķinu sagatavošanā?

Izlasot jaunos MK noteikumus Nr. 877 “ Grāmatvedības kārtošanas noteikumi”, pirmšķietami varētu saprast, ka paredzēti atvieglojumi avansa norēķinu sagatavošanā gadījumos, kad norēķiniem tiek izmantotas uzņēmuma bankas kontam piesaistītās maksājumu kartes. Noteikumu 39. punktā skaidri un gaiši ierakstīts:

Šo noteikumu 36., 37. un 38. punkta prasības neattiecas uz gadījumu, kad pie uzņēmuma kredītiestādes konta tiek piesaistīta un uzņēmuma vadītājam vai darbiniekam izsniegta personificēta maksājuma karte, ar kuru iegādātas preces vai saņemti pakalpojumi saimniecisko darījumu nodrošināšanai. Kārtību, kādā uzņēmuma vadītājs vai darbinieks sniedz pārskatu par uzņēmuma kredītiestādes konta naudas izlietojumu, nosaka grāmatvedības organizācijas dokumentos.

Savukārt

• 36. punkts nosaka, kas tiek un kas netiek uzskatīts par uzņēmuma izsniegto saimniecisko avansu;
• 37. un 38. punktā ir noteikts, kādiem rekvizītiem vai papildu dokumentiem ir jābūt, lai čekus vai citus dokumentus varētu uzskatīt par naudas izdevumus apliecinošiem dokumentiem, t. i., attaisnojuma dokumentiem, kurus sagatavo saistībā ar skaidras vai bezskaidras naudas avansa izlietojumu vai avansa norēķinu personas izdevumu atlīdzināšanai.

Vai tas nozīmē, ka turpmāk grāmatvedībai pietiek ar konta izdruku? Un vairs nekādi čeki vai citi attaisnojuma dokumenti, lai pamatotu no bankas konta iztērētos līdzekļus, nav nepieciešami? Katrs uzņēmums var noteikt savu kārtību. Kāda brīvība! Tagad katra uzņēmuma kārtība ir atkarīga no grāmatvežu fantāzijas lidojuma! Šo jautājumu plašāk aicinājām izpētīt zvērinātu revidenti Modrīti Johansoni publikācijā “Ja uzņēmuma bankas kontam ir piesaistītas kartes”.  Bet uzreiz brīdinu, ka fantāzijas lidojums tomēr jāpiebremzē. Un tam ir vairāki iemesli.

“Pirmkārt, 39. punktā ir teikts, ka 36., 37. un 38. punkta prasības neattiecas uz attaisnojuma dokumentiem, kas apliecina naudas izdošanu. Par šādu dokumentu var uzskatīt bankas konta izdruku, jo tā apliecina visas darbības ar šo karti – gan avansa norēķina personas saņemto saimnieciskā avansa summu, ja darbiniekam ir atvērts atsevišķs konts bankā (tādā veidā limitējot darbinieka izmaksas konkrētā laika periodā), gan izlietotās naudas summas par dažādiem izdevumiem, lai nodrošinātu uzņēmuma saimniecisko darbību.

Otrkārt, bankas konta izdrukā ir fiksēta naudas kustība, izdruka apstiprina tikai to, kad un kāda naudas summa ir saņemta vai samaksāta, bet neapstiprina, ka ir saņemta prece vai pakalpojums. Varbūt nauda ir samaksāta avansā par pasūtīto preci vai pakalpojumu? Tāpat bankas konta izdrukā ir atrodams tikai darījuma partneris, nevis iegādāto preču vai saņemto pakalpojumu saraksts. Tajā nav arī darījuma atšifrējuma, kas atbilstu Pievienotās vērtības nodokļa likuma prasībām par to, cik samaksāts par preci un cik liela ir PVN summa, lai uzņēmums drīkstētu atskaitīt kā priekšnodokli no budžetā maksājamās summas.

Tāpēc grāmatvežiem vajadzētu šo kārtību labi pārdomāt, lai nerastos nevajadzīgi pārpratumi, ja, piemēram, atnāk Valsts ieņēmumu dienesta pārbaude. Lai kā arī uzņēmumu vadītāji nevēlētos, bet pie bankas konta izdrukas, kas ir izmantojama kā naudas izdevumu apliecinošs dokuments, tomēr vajadzētu pievienot arī attaisnojuma dokumentus, kas apliecinātu, kāda prece ir iegādāta vai kāds pakalpojums ir saņemts, cik par to samaksāts un kāda ir PVN summa.”

2. vieta – jauni noteikumi IIN maksātāju finanšu pārskatiem

Arī topa 2. vietā ir iekļuvuši jaunie MK noteikumi “Kārtība, kādā uzņēmumi, kuri kārto grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā un ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāji par ienākumiem no saimnieciskās darbības, sagatavo un iesniedz finanšu pārskatu", kas stājās spēkā šī gada 4. martā.

Līdz ar tiem spēku zaudē iepriekšējie MK noteikumi Nr. 301 "Noteikumi par individuālo komersantu finanšu pārskatiem".

Valsts ieņēmumu dienests informatīvajā materiālā “Izmaiņas finanšu pārskata sagatavošanā un iesniegšanā IIN maksātājiem” ir apkopojis izmaiņas, salīdzinot ar iepriekšējiem noteikumiem. Noteikumi piemērojami ar 2022. gadu, tāpēc visiem IIN maksātājiem, uz kuriem tie attiecas, konkrēti - individuāliem uzņēmumiem, zemnieku un zvejnieku saimniecībām, individuāliem komersantiem un citām fiziskām personām, kas veic saimniecisko darbību, kuras kārto grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā un ir IIN maksātājas par ienākumiem no saimnieciskās darbības - steidzami jāķeras pie noteikumu analīzes un savu grāmatvedības kārtības pilnveidošanas.

3.vieta – ar kuriem uzņēmumiem jāpārtrauc sadarbība?

Krievijas lēmums uzsākt karadarbību Ukrainas teritorijā ir būtiski mainījis mūsu dzīvi ne tikai politiskas un ekonomikas, bet arī katra uzņēmuma līmenī. Katru dienu tiek noteiktas arvien jaunas sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju, fiziskajām personā, uzņēmumiem, organizācijām. Līdz ar to katra uzņēmuma pienākums ir regulāri pārbaudīt sankciju sarakstus un nekavējoties pārtraukt  jebkādu sadarbību ar tajos iekļautajām personām. Šis pienākums jo īpaši skar tieši grāmatvežus, kuru pārziņā ir arī ziņojumu iesniegšana.

Tamdēļ saprotams ir satraukums - kā saprast, ar ko drīkst turpināt sadarbību, bet ar ko tā jāpārtrauc nekavējoties? Šī tēma ir nonākusi lasītāko rakstu topa 3. vietā, meklējot atbildi uz lasītāja jautājumu – “Grāmatvedības datorprogrammas "1C" izstrādātājs ir Krievijas uzņēmums. Vai tas nozīmē, ka šobrīd Krievijai noteikto sankciju dēļ tiks pārtraukts šis pakalpojums? Kā rīkoties uzņēmumiem?”

Atbildi palīdzēja rast zvērināts advokāts Konstantīns Teļakovs publikācijā “Ar kuriem pakalpojumu sniedzējiem jāpārtrauc sadarbība sankciju dēļ?”

“Sankcijas, kas šobrīd ir vērstas pret Krieviju un Krievijas uzņēmumiem, ir fokusētas uz preces vai pakalpojumu eksportu uz Krieviju. Piemēram, ir aizliegts pārdot un eksportēt uz Krieviju ieročus, preces aviācijas sektorā, naftas izpētes jomā. Ierobežojumi importam no Krievijas ir daudz mazāki, piemēram, ir aizliegts importēt ieročus.

Attiecībā uz Krievijas grāmatvedības datorprogrammu izmantošanu – tieša aizlieguma nav un tāpēc, visticamāk, grāmatvedības datorprogrammu "1C" izmantot drīkstēs.

Jāuzsver, ka Latvijā un citur Eiropā vairāki uzņēmumi pārstāj sadarboties ar uzņēmumiem no Krievijas un vairs neiepērk to preces, piemēram, tirdzniecības ķēdes "Rimi" atteikšanās no Krievijā ražotās preces pārdošanas. Tas nav aizliegts ar spēkā esošām sankcijām, bet tas ir pašu uzņēmumu gribas izteikums, lai solidarizētos ar Ukrainas sabiedrību kara apstākļos.”

Un vēl – gaidāmi grozījumi Darba likumā

Noteikti pieminēšanas vērti ir sagatavotie un valdībā apstiprinātie grozījumi Darba likumā. Ņemot vērā pēdējo gadu laikā Covid-19 pandēmijas rezultātā ieviestās korekcijas darba attiecībās, manā skatījumā, Darba likuma regulējums attiecībā uz darba laiku un tā uzskati ir strauji novecojis. Piemēram, jautājumā par pielāgotu darba laiku, jo, kā mājās strādājot sapratām, darbu ir iespējams veikt efektīvāk un produktīvāk, nevis sēžot birojā astoņas stundas katru darba dienu. Viss atkarīgs no katra spējām un pašmotivācijas. Tomēr darba laika uzskaite joprojām ir jāveic, es teiktu, formāli – norādot veco labo astoņu stundu darba dienu. Šādas izmaiņas Darba likumā ļoti ceru sagaidīt.

Bet ar pašreiz sagatavotajām izmaiņām tiek sperts solis pretī darba laika jautājumu sakārtošanai, gan tikai vienai grupai, bet tomēr – ar izmaiņām paredzēts, ka darbiniekam, kuram ir bērns līdz astoņu gadu vecumam vai kuram ir nepieciešams personīgi aprūpēt laulāto, vecāku, bērnu vai citu tuvu ģimenes locekli, vai personu, kura dzīvo ar darbinieku vienā mājsaimniecībā un kurai nopietna medicīniska iemesla dēļ nepieciešama būtiska aprūpe vai atbalsts, būs tiesības prasīt darba devējam noteikt darba laika organizācijas pielāgojumu. Savukārt darba devējam būs pienākums izvērtēt darbinieka pieprasījumu un ne vēlāk kā viena mēneša laikā no tā saņemšanas dienas informēt darbinieku par darba laika organizācijas pielāgojuma iespējām uzņēmumā.

Darba likuma grozījumi dodas uz Saeimu. Gaidām!