Tēma: uzkrājumi

Lai gan būvniecības līguma pamatprincipi šķiet vienkārši – uzņēmums veic darbus un pasūtītājs par tiem maksā –, praksē tieši nestandarta situācijas visbiežāk rada grāmatvedības aplēšu un finanšu pārskatu sagatavošanas riskus. Rakstu sērijas par būvniecības līgumu uzskaiti noslēdzošajā daļā izskatām dažādas neplānotas situācijas, kas var rasties būvniecības līguma izpildes laikā.

2026.gada 27.martā stājās spēkā grozījumi Grāmatvedības likumā, kas nosaka: dzīvokļu īpašnieku kopībām, kuras veic saimniecisko darbību, ir jākārto grāmatvedība, tātad jāievēro grāmatvedību regulējošo normatīvo aktu prasības un jāsagatavo pārskati.

Uzņēmums nodarbojas ar māju apsaimniekošanu un pārvaldīšanu. Iedzīvotāji, kuri ilgstoši neapmaksā rēķinus, tiek uzskatīti par nedrošiem debitoriem, un uzņēmums veic uzkrājumus arī šiem debitoriem. Vai par nedrošu debitoru parādu var uzskatīt summu, kas paredzēta uzkrājuma fondam nākotnes remontiem? Būtībā tas ir avanss, kas paredzēts remonta uzkrājumiem.

Nedrošo un zaudēto debitoru norakstīšana praksē vienmēr prasa vienlaikus izvērtēt divus neatkarīgus regulējumus – uzņēmumu ienākuma nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa normas. Šo nodokļu piemērošanas loģika atšķiras. Uzņēmuma ienākuma nodokļa kontekstā tiek vērtēts, vai ir radušies ar saimniecisko darbību nesaistīti izdevumi un vai ir piemērojams Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 9.panta 3.daļā noteiktais atbrīvojums. Savukārt pievienotās vērtības nodokļa kontekstā būtiski ir noteikt, vai uzņēmumam saglabājas tiesības atgūt budžetā jau samaksāto nodokli. Tieši šo divu regulējumu jaukšana praksē visbiežāk rada kļūdas. Lai viestu skaidrību, analizējam 2 lasītāja situācijas.

Šobrīd daudzi veido uzkrājumus 3.pensiju līmenī, iegulda fondos vai akcijās un meklē alternatīvus ienākumu avotus – zeltu, kriptoaktīvus un citus instrumentus. Vērtspapīru tirgus kļūst arvien pieejamāks, tomēr finanšu pratības dati liecina, ka interese ne vienmēr nozīmē pietiekamas zināšanas par finanšu riskiem, nodokļiem un ilgtermiņa sekām. Tāpēc ir svarīgi runāt ne tikai par to, kā nopelnīt, bet arī par to, kā pareizi izpildīt ar ieguldījumiem saistītās nodokļu saistības, tostarp saņemot dividendes.

Vai Latvijā sabiedrībai ar ierobežotu atbildību ir atļauts veikt operācijas ārpusbilances kontos saskaņā ar starptautisko finanšu pārskatu standartu Nr.15 “Ieņēmumi no līgumiem ar klientiem”? Sabiedrība nodarbojas ar kuģu apsaimniekošanu, ir pievienotās vērtības nodokļa maksātāja. Kuģa īpašnieks pārskaita naudu sabiedrībai, lai tā varētu segt kuģa kārtējos izdevumus. Šī nauda nav sabiedrības ieņēmumi vai izdevumi, un tā tiek norādīta tikai gada pārskata piezīmēs kā naudas atlikums, ja tāds ir.