Tuvojas gada beigas, un uzņēmumi sāk domāt par gada atskaišu sagatavošanu un padarīto darbu apkopošanu, lai saprastu, kas ir izdarīts un ko vēl vajadzētu paspēt. Gada pēdējos mēnešos tiek sakārtoti arī debitoru jautājumi, lai grāmatvežu gada atskaišu un bilances gatavošanas laikā ir pilnīga kārtība. Pārskatot debitoru neizpildītās saistības, rodas jautājums, ko iesākt ar zaudētajiem debitoru parādiem? Vai iespējams atgriezt iemaksāto pievienotās vērtības nodokli (PVN) pilnā apmērā no šī darījuma ar bezcerīgo debitoru?

PVN

PVN ir patēriņa nodoklis, kas iekļauts preces vai pakalpojuma cenā un ko maksā preces vai pakalpojuma gala patērētājs. Ja pakalpojumu vai preču saņēmējs neveic apmaksu par saņemto pakalpojumu vai preču piegādi, ieskaitot PVN, tad reģistrēts PVN maksātājs – pakalpojumu sniedzējs vai preču piegādātājs – ir tiesīgs Pievienotās vērtības nodokļa likuma (PVN likuma) noteiktajā kārtībā atzīt nesaņemto PVN summu par zaudētu parādu. Zaudēto parādu var atgūt, ja trīs gadu laikā no parāda rašanās brīža iesniegts prasības pieteikums tiesā/šķīrējtiesā par parāda piedziņu no parādnieka vai uzsākta parādnieka maksātnespējas procedūra.

Lai varētu samazināt budžetā samaksātā PVN summu par zaudētā parāda nodokļa vērtību, ja zaudētais parāds bez nodokļa sasniedzis vai pārsniedzis 430 eiro, jābūt izpildītiem PVN likuma 105.panta nosacījumiem:

  • par piegādātajām precēm vai sniegtajiem pakalpojumiem izrakstīts rēķins vai nodokļa rēķins;
  • parāds radies pēdējo trīs taksācijas gadu laikā;
  • par veikto darījumu ir aprēķināts nodoklis, un tas norādīts attiecīgā taksācijas perioda PVN deklarācijā;
  • zaudētā parāda summa ir norakstīta no nedrošiem parādiem paredzēto speciālo uzkrājumu summas vai tiešajos zaudējumos (izdevumos) reģistrēta nodokļa maksātāja grāmatvedībā kārtējā taksācijas periodā vai kādā no iepriekšējiem taksācijas periodiem;
  • parādnieks ar preču piegādātāju vai pakalpojumu sniedzēju nav saistītas personas likuma "Par nodokļiem un nodevām" izpratnē;
  • preču piegāde vai pakalpojumu sniegšana atbilstošajam parādniekam pārtraukta vismaz pirms sešiem mēnešiem un nav tikusi atjaunota;
  • reģistrēts nodokļa maksātājs nav nodevis (cedējis) savas prasījuma tiesības citai personai;
  • reģistrēts nodokļa maksātājs var pierādīt, ka tas ir veicis pasākumus zaudētā parāda atgūšanai. PVN likumā nav noteikti konkrēti pasākumu veidi zaudētā parāda atgūšanai, bet nodokļa maksātājam jābūt dokumentāriem pierādījumiem par jebkādiem veiktajiem pasākumiem zaudētā parāda atgūšanai, piemēram, izdrukas no parādu piedziņas kompānijas, kvīts par ierakstītu vēstuļu nosūtīšanu, ievietots sludinājums laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", prasības pieteikums tiesā/šķīrējtiesā;
  • preču piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs līdz pēctaksācijas gada 1.martam ir nosūtījis parādniekam, kurš ir reģistrēts nodokļa maksātājs vai kurš preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas brīdī bija reģistrēts nodokļa maksātājs, informāciju par to, ka attiecīgais parāds šā likuma izpratnē tiek uzskatīts par zaudēto parādu;
  • jābūt tiesas/šķīrējtiesas spriedumam par parāda piedziņas prasību no parādnieka un tiesu izpildītāja aktam par parāda piedziņas neiespējamību. Pats ātrākais un vienkāršākais veids saņemt tiesas nolēmumu ir prasības pieteikuma iesniegšana šķīrējtiesā (Rīgas šķīrējtiesā), jo tiesas process ir vienkāršots, kā arī šķīrējtiesas lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams. un to var saņemt pusotra mēneša laikā.

Uzņēmumu ienākuma nodoklis

Šaubīgajiem un bezcerīgajiem debitoriem ir ietekme arī uz uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) aprēķinu. Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma (UIN likuma) 9.pantā regulēta debitoru parādu iekļaušana ar UIN apliekamajā bāzē.

Parādnieks var radīt ar UIN apliekamu bāzi (situācijā, kad nav piemērojams neviens no 9.panta 3.daļas atbrīvojumiem), ja:

  • parādniekam ir izveidots uzkrājums un tas iekļauts kā izmaksa peļņas vai zaudējumu aprēķinā un parāds nav atgūts 36 mēnešu laikā (60 mēnešu laikā, ja parādniekam uzsākta maksātnespējas procedūra) no uzkrājuma izveidošanas dienas;
  • parādnieka parāds ir norakstīts pie izdevumiem;
  • izveidots uzkrājums atbilstoši starptautiskajam finanšu pārskatu standartam Nr.9 "Finanšu instrumenti" un parāds nav atgūts 60 mēnešu laikā, skaitot no parāda rašanās brīža, kad parādniekam bija jānorēķinās ar preču piegādātāju vai pakalpojumu sniedzēju, bet samaksa netika veikta.

Jāņem vērā, ka 2022.gada aprīlī stājās spēkā UIN likuma grozījumi, kas paredz, ka parādiem, kuriem izveidots uzkrājums līdz 2021.gada 31.decembrim, periods nodokļu bāzes palielināšanai ir 60 mēneši no uzkrājuma izveidošanas dienas, nevis 36 mēneši, kā tas ir vispārīgā gadījumā.

Nodokļu maksātāji var novērst debitoru risku bez tūlītējām UIN sekām, ja veido uzkrājumus vai nodod parādu piedziņai.

Uzņēmuma labklājība, gluži tāpat kā vēlamo mērķu sasniegšana, nerodas pati no sevis. Ir nepieciešama izlēmīga rīcība, kā arī skaidra kontrole pār ienākumu un izdevumu plūsmu.