Atgādinām, ka no š.g. 1.jūlija darba devējam, reģistrējot katru jauno darba ņēmēju Valsts ieņēmumu dienestā (VID), būs jānorāda arī darba ņēmēja profesijas (aroda, amata, specialitātes) kods atbilstoši Profesiju klasifikatoram. To paredz grozījumi MK noteikumos Nr.827 Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli, kas stājās spēkā 2013.gada 22.februārī.

Ja mainās darba ņēmēja profesijas kods, darba devējs nākamajā mēnesī līdz datumam, kas noteikts kā ikmēneša obligāto iemaksu veikšanas termiņš, iesniedz VID informāciju par darbinieka jauno profesijas (aroda, amata, specialitātes) kodu.

Attiecībā uz tiem darba ņēmējiem, kurus darba devējs būs reģistrējis VID līdz 2013.gada 30.jūnijam un ar kuriem darba tiesiskās attiecības tiek turpinātas pēc 2013.gada 1.jūlija, informāciju par darba ņēmēja (darbinieka) profesijas (aroda, amata, specialitātes) kodu, kas ir aktuāla uz 2013.gada 1.jūliju, darba devējam jāiesniedz VID līdz dienai, kad tiek iesniegts jūnija ziņojums par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī (noteikumu 3.pielikums) (turpmāk – ziņojums).

Tāpat grozījumi paredz, ka ziņojumā būs jānorāda arī darba ņēmēja nostrādāto stundu skaits mēnesī. Kā skaidro VID, neraugoties uz to, ka minētie grozījumi stājas spēkā 2013.gada 22.februārī, tomēr, pamatojoties uz tiesību normu saprātīgas piemērošanas principu, darba devējiem informācija par nostrādātajām stundām pirmo reizi  jāuzrāda 2013.gada augustā, iesniedzot ziņojumu par jūlija mēnesi, proti, ziņojumā jānorāda darba ņēmēja jūlijā nostrādāto stundu skaits. 

Līdz šim ziņojumos bija jānorāda stundu skaitu mēnesī tikai tiem darbiniekiem, kuriem darba ienākumi nesasniedz valstī noteikto minimālo mēnešalgu (noteikumu 33.punkts) 

Informācija par darba ņēmēja nostrādātajām stundām nav jānorāda par personām:

  • kuras pie darba devēja tiek nodarbinātas tikai uz uzņēmuma līguma pamata;
  • uz kurām tiek attiecināti Darba likuma 148.panta 1.daļas noteikumi.

Atbilstoši Darba likuma 148.panta 1.daļai Darba likuma 131.panta 1.daļas, 136.panta 5.daļas, 138.panta 3.daļas, 142.panta 1.daļas, 143.panta 1.daļas un 145.panta noteikumus, ievērojot darba drošības un veselības aizsardzības principus, kā arī nodrošinot pietiekamu atpūtu, var neattiecināt uz situācijām, kad, ievērojot attiecīgā darba vai nodarbošanās īpatnības, darba laika ilgums netiek mērīts vai iepriekš noteikts vai to var noteikt paši darbinieki. Minētajos gadījumos nav jāveic darba laika uzskaite.

Ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 4.novembra direktīvas 2003/88/EK Par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem 17.panta 1.punktā noteikto, darba laika organizēšanas īpašie noteikumi var tikt attiecināti jo īpaši uz šādām personām:

  • vadošiem administratīviem darbiniekiem vai citām personām, kam ir autonomas lēmumu pieņemšanas pilnvaras;
  • ģimenē strādājošiem;
  • darba ņēmējiem, kas pilda pienākumus reliģiskās ceremonijās baznīcās un reliģiskās kopienās.