Iedzīvotājiem, kam gada ienākumu deklarācija par 2021. gadu ir jāiesniedz obligāti, tas atkarībā no kopējiem ienākumiem pagājušajā gadā ir jāizdara līdz 2022. gada 1. jūnijam vai 1. jūlijam, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID). Obligātā gada ienākumu deklarācija jāiesniedz elektroniski VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā.

Nevienam nav noslēpums, ka darbs e-vidē vidē kļuvis par mūsu ikdienu – elektroniski veicam darījumus, digitalizējam dokumentus, automatizējam dažādus procesus un pārceļam tos uz e-vidi. Darba ikdienā rodas jautājumi ne vien kā piemērot normatīvos aktus, bet arī kādus praktiskus risinājumus pielietot, lai darbiniekiem būtu ērtāk strādāt. Žurnāla “iFinanses” organizētajā forumā “Praktiskie e-risinājumi uzņēmumu ikdienā” kopā ar Latvijas zinošākajiem speciālistiem precizējām neskaidrības un meklējām veidus, kā darbus paveikt gudrāk, ātrāk un kvalitatīvāk.

Kopš 2019. gada visā pasaulē kardināli ir mainījusies izpratne par to, kā darbinieks ierodas darbā. Kā izrādās, lai veiktu savus ikdienas pienākumus, nav obligāti no rīta jāsatiekas ofisā, darbnīcā vai jānotur rīta plānošanas sanāksme klātienē. Vai darbu iesākt attālināti no mājas vai atrodoties objektā, tam nav nozīmes, tagad ir pieejami ļoti ērti rīki laika, darbu un uzdevumu reģistrēšanai. Tas atsijā kvalitatīvo darba apjomu no teorētiskā.

2023. gads e-pakalpojumu nozarē nāks ar būtiskām izmaiņām gan iedzīvotājiem, gan komersantiem. Iedzīvotājiem no nākamā gada eID karte ir noteikta kā primārais personu apliecinošais dokumenta veids, kas nozīmē, ka katram Latvijas iedzīvotājam no 14 gadu vecuma būs pieejams arī eParaksts. Savukārt, komersantiem, kuri sniedz e-pakalpojumus un veic personu elektronisku identifikāciju, jāņem vērā izmaiņas Fizisko personu elektroniskās identifikācijas likumā, kas paredz, ka no 2023. gada 1. februāra elektronisko pakalpojumu sniedzējiem, pakalpojumus, kas pilnībā vai daļēji tiek sniegts elektroniskā veidā, jānodrošina iespēja saņemt pakalpojumus, izmantojot nacionālos elektroniskās identifikācijas līdzekļus – eID karti un mobilo lietotni “eParaksts mobile”.

Aprīļa lasītāko rakstu virsotni šoreiz iekarojis raksts par Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma grozījumiem, kas noteikti nav pārsteigums, jo grozījumi ietver regulējumu, ko var piemērot jau šī gada pārskatiem.

Publiskas personas kapitālsabiedrības un publiski privātās kapitālsabiedrības gada pārskata un konsolidētā gada pārskata par 2021. pārskata gadu iesniegšanas termiņš nav pagarināts, atgādina Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Visi iepriekšējā mēneša laikā savstarpēji skaidrā naudā veiktie darījumi (neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā vai vairākās operācijās), kuru summa pārsniedz 1500 eiro, ir jādeklarē, atgādina Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Kā atvieglot ikdienas darba procesus, lai darbus paveiktu ātrāk, saglabājot vai pat uzlabojot kvalitāti? Žurnāls "iFinanses" 12. maijā aicina uz ikgadējo forumu “Praktiskie e-risinājumi uzņēmumu ikdienā”, kura laikā uzsvars tiks likts uz praktisko e-risinājumu ieviešanu uzņēmumu ikdienā, lai modernizētu un efektivizētu saimniecisko darbību.

Plānots, ka no 2025. gada e-rēķinu izmantošana uzņēmumiem būs obligāta. Daudzi jau šobrīd tos izmanto. Tomēr lielākajai daļai priekšā ir pārejas process uz elektronisko rēķinu ieviešanu. Kā sākt izmantot e-rēķinus pēc iespējas vienkāršāk?

Saimnieciskās darbības veicēji un autoratlīdzību saņēmēji, kas nav darba ņēmēji un prognozē, ka viņu saimnieciskās darbības ienākumi nesasniegs 500 eiro mēnesī vai 1500 eiro šī gada 2. ceturksnī, var izvēlēties neveikt minimālās sociālās iemaksas. Lai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) šīs iemaksas neaprēķinātu, personai līdz 17.aprīlim (ieskaitot) jāiesniedz apliecinājums par 2. ceturkšņa plānotajiem ienākumiem, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Arī marta lasītāko rakstu topa pirmo vietu ir noturējis jaunais Grāmatvedības likums un uz tā pamata izdotie Ministru kabineta noteikumi.

No vienas puses – daudziem uzņēmumiem uzlabojusies situācija ar pašu kapitālu, līdz ar to izveidojusies auglīga augsne jaunām investīcijām, no otras puses – saistībā ar Krievijas karu Ukrainā radusies augsta nenoteiktība energoresursu un citu izejvielu cenās, piegāžu ķēžu pārrāvumi, inflācija un ģeopolitiskā situācija kļuvusi neprognozējama. Kur un kā investēt šādos apstākļos? Kā mainās tautsaimniecība, ekonomika, noieta tirgi un katrs konkrētais uzņēmums? Ar ko rēķināties, investējot uzņēmumu nākotnē? Pārrunāsim žurnāla "iFinanses" organizētajā konferencē “Finanses un investīcijas 2022”, kura norisināsies 27. aprīlī.

Lauksaimnieki, kuri no 1. aprīļa līdz 30. novembrim nodarbina laukstrādniekus sezonas rakstura darbos, no šo darbinieku algām var maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli 15% apmērā, bet ne mazāka kā 0,70 eiro katrā nodarbināšanas dienā, atgādina Lauku atbalsta dienests un Valsts ieņēmumu dienests.

Senāts atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru atzīts par pamatotu Valsts ieņēmumu dienesta lēmums aprēķināt pieteicējai budžetā maksājamo pievienotās vērtības nodokli (PVN), soda naudu un nokavējuma naudu, jo pieteicēja jaunu transportlīdzekļu piegādēm nepamatoti piemērojusi PVN 0% likmi, informē Latvijas Republikas Augstākā tiesa.

Saskaņā ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumu visām komercsabiedrībām ne vēlāk kā mēnesi pēc gada pārskata apstiprināšanas un ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc pārskata gada beigām (tātad, ja sabiedrības pārskata gads sakrīt ar kalendāro gadu, ne vēlāk kā līdz 30. aprīlim) Valsts ieņēmumu dienestā (VID) jāiesniedz dalībnieku (akcionāru) sapulces apstiprināts gada pārskats.