Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē par 2017.gada novembrī veiktajiem grozījumiem normatīvajos aktos nodokļu administrēšanā, kā arī sniedz īsu skaidrojumu:

Normatīvā akta nosaukums

Komentārs/skaidrojums

Pieņemšanas datums

Spēkā stāšanās datums

 Grozījumi Azartspēļu un izložu   likumā

Ar grozījumiem izslēgta likuma 36.panta 2.daļa.

Likuma 42.pants papildināts ar 9.daļu, nosakot: ja pašvaldības dome azartspēļu organizētājam ir atteikusi šajā pantā minētās pašvaldības atļaujas izsniegšanu, bet azartspēļu organizētājs pašvaldības domes lēmumu ir pārsūdzējis un likumīgā spēkā stājies tiesas nolēmums, ar kuru uzdots atļauju izsniegt un pašvaldībai vairs nav jāizdara lietderības apsvērumi, pašvaldība azartspēļu organizētājam izdod attiecīgo pašvaldības atļauju.

Likums papildināts ar pārejas noteikumu 21.punktu, nosakot, ka attiecībā uz likuma 36.panta 2.daļā minētajiem darījumiem, kas veikti līdz dienai, kad stājas spēkā grozījumi šā likuma 36.pantā par tā 2.daļas izslēgšanu, azartspēles organizētājs nodrošina personu (spēlētāju) identificējošo datu un ar šo personu veikto darījumu apliecinošo dokumentu saglabāšanu ne mazāk kā 5 gadus.

Veikti redakcionāli precizējumi 36.panta 3.daļas 2.punktā un 68.panta 2.daļas 2.punktā.

26.10.2017.

09.11.2017.

 Grozījumi Noziedzīgi iegūtu   līdzekļu legalizācijas un   terorisma finansēšanas   novēršanas likumā

Likums papildināts ar jauniem terminiem, piemēram, grupa (juridisko personu vai juridisku veidojumu grupa), virtuālā valūta, virtuālās valūtas pakalpojumu sniedzējs.

Lai atklātu aizdomīgus darījumus, uzmanība tiks pievērsta vēl plašākam personu lokam.

Jaunā redakcijā definēts patiesā labuma guvējs (līdz šim fiziskā persona) - definīcija paplašināta atbilstoši starptautiskajiem standartiem, nosakot arī patiesā labuma guvēju juridiskajām personām un juridiskiem veidojumiem.

Likuma 3.panta 1.daļas 9.punktā robežvērtība no 15 000 EUR samazināta uz 10 000 EUR skaidras naudas apritei, tādējādi pārņemot Eiropas Savienības direktīvā noteikto, ka personām, kuras tirgojas ar precēm un maksājumus saņem vai veic 10 000 EUR vai lielākā skaidras naudas apmērā 1 vai vairākās operācijās, ir risku paaugstinoši apstākļi, atbilstoši kuriem ir nepieciešams veikt klientu izpēti.

Likumā ir noteiktas jaunas prasības klienta identifikācijai, patiesā labuma guvēja noskaidrošanai un klienta izpētei, paredzot to kā vienotu pasākumu kopumu klienta izpētei. Līdz ar to mainīts likuma III nodaļas nosaukums, un tagad tas ir "Klienta izpēte".

Likuma 5.pants papildināts ar jaunu – 2.1daļu, nosakot, ka noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija par tādu ir atzīstama neatkarīgi no tā, vai konstatēts, konkrēti no kura noziedzīgā nodarījuma līdzekļi ir iegūti. Savukārt jaunais 5.1pants reglamentē likuma prasību izpildei nepieciešamās informācijas pieejamību. Likumā veikti arī citi grozījumi.

26.10.2017.

09.11.2017.

 Grozījumi Biedrību un   nodibinājumu likumā

Papildināts likuma 10.1pants, nosakot: ja ir pamats uzskatīt, ka biedrības vai nodibinājuma rīcība ar finanšu līdzekļiem vai citiem mantiskiem labumiem ir vērsta uz kāda likuma 10.panta 1.1daļā minētā aizlieguma pārkāpumu, VID, pamatojoties uz valsts drošības iestādes motivētu atzinumu, pieņem lēmumu par papildu pienākumu uzlikšanu biedrībai vai nodibinājumam uz 1 gadu no lēmuma paziņošanas dienas.

Noteikts, ka biedrības darbības izbeigšanai pieteikumu tiesā var iesniegt prokurors vai VID. Pēc VID vai prokurora motivēta pieteikuma tiesa var aizliegt biedrībai līdz galīgā nolēmuma pieņemšanai lietā veikt publisko darbību vai citu darbību. Veikti arī citi likuma grozījumi.

02.11.2017.

06.12.2017.

 Grozījumi likumā "Par   grāmatvedību"

Likuma 3.pants papildināts ar 5.daļu, kurā noteikts: ja valsts vai pašvaldību budžeta finansētās iestādes (t.sk. aģentūras) sniedz grāmatvedības pakalpojumus citām valsts vai pašvaldību budžeta finansētajām iestādēm (t.sk. aģentūrām), tās nav uzskatāmas par grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzējām.

Grozījumos mainīts nosacījums par obligāto prasību – arī turpmāk ārējie un iekšējie attaisnojuma dokumenti būs jāiegrāmato ne vēlāk kā 15 dienu laikā pēc tā mēneša beigām, kurā attaisnojuma dokuments ir saņemts vai izsniegts, un obligāti - ne vēlāk kā līdz tā finanšu pārskata parakstīšanas datumam, kuru sagatavo par šo pārskata periodu. Piemēram, ja uzņēmumam pārskata gads sakrīt ar kalendāra gadu un gada pārskatu paraksta 30.aprīlī, dokumentus par iepriekšējo gadu drīkstēs iegrāmatot līdz 30.aprīlim. Izņēmums ir nodokļu maksātāji, kuru apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem iepriekšējā pārskata gadā nepārsniedz 300 000 EUR. Izņēmuma gadījumā dokumentus var iegrāmatot ne vēlāk kā 15 dienu laikā pēc tā ceturkšņa beigām, kurā attiecīgais dokuments ir saņemts vai izsniegts, un obligāti ne vēlāk kā līdz tā finanšu pārskata parakstīšanas datumam, kuru sagatavo par šo pārskata periodu, bet, ja finanšu pārskats netiek sagatavots, - attiecīgi līdz datumam, kad iesniedzama mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) vai iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) deklarācija, kuru sagatavo par šo pārskata periodu.

Attaisnojuma dokumentiem, kuru datums ir 01.01.1999. vai vēlāk, glabāšanas laiks turpmāk būs 10 gadi. Likuma 10.panta 6.daļa papildināta ar to dokumentu veidu uzskaitījumu, kurus uzņēmumam ir tiesības pārvērst elektroniskā formā. Vienlaikus 10.panta 6.daļa papildināta ar nosacījumiem, kas jāievēro, ja uzņēmums vēlas iznīcināt oriģinālo dokumentu.

09.11.2017.

06.12.2017.

 Grozījumi likumā "Par   nodokļiem un nodevām"

Ar grozījumiem precizēta nodevu administrācijas definīcija – nodalot terminu "nodevu administrācija" no termina "nodokļu administrācija".  Noteikts valsts nodevu administrācijas pienākums veikt valsts nodevu uzskaiti un deleģējums Ministru kabinetam (MK) noteikt kārtību, kādā valsts nodevu administrācija veic valsts nodevu uzskaiti, nodrošinot administrēšanas procesa rezultāta sagatavošanu.

Precizētas tiesību normas attiecībā uz valsts nodevu objekta noteikšanas kārtību, izslēdzot no likuma valsts nodevu objektu uzskaitījumu.

Pilnveidots pārmaksāto vai nepareizi iemaksāto valsts nodevu atmaksas process, lai tādējādi mazinātu administratīvo slogu valsts nodevas maksātājam, kā arī nodrošinātu valsts nodevu atmaksas procesā iesaistīto institūciju darbības efektivitāti. Likumā veikti arī citi grozījumi.

16.11.2017.

13.12.2017.

 Grozījums likumā "Par   grāmatvedību"

Ar grozījumiem likuma 7.1pants papildināts ar  6.daļu, nosakot, ka par ārēju attaisnojuma dokumentu, lai iegrāmatotu aprēķināto nodokli, var tikt uzskatītas arī normatīvajos aktos noteiktās nodokļu deklarācijas. Lai uzskaitītu nodokļu administrācijas un valsts nodevas administrācijas administrētos nodokļus, nodevas un citus tās administrētos uz valsts budžetu attiecināmos maksājumus, par ārēju attaisnojuma dokumentu var tikt uzskatīti minētās administrācijas izdotie dokumenti (piemēram, administratīvajā procesā pieņemtie lēmumi) arī tad, ja šajos dokumentos nav ietverts kāds no likuma 7.panta 1.daļā noteiktajiem rekvizītiem vai norādāmā informācija par saimniecisko darījumu. Nodokļu administrācija un valsts nodevas administrācija, uzskaitot tās administrētos nodokļus, nodevas un citus maksājumus, grāmatvedības reģistros var izdarīt ierakstus, pamatojoties arī uz valsts informācijas sistēmas konkrētā datuma aprēķiniem, kas veikti atbilstoši normatīvajiem aktiem.

23.11.2017.

01.01.2018.

 Grozījumi MK   noteikumos Nr.40 "Noteikumi   par pievienotās vērtības   nodokļa deklarācijām"

 

Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma grozījumiem no 01.01.2018., ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) apliekamo darījumu 12 mēnešu vērtības slieksnis reģistrācijai VID PVN maksātāju reģistrā ir samazināts uz 40 000 EUR. Lai reģistrēti iekšzemes PVN maksātāji varētu PVN deklarācijā un tās pielikumos norādīt metālizstrādājumu piegādes un ar tām saistītos pakalpojumus, sadzīves elektronisko iekārtu un sadzīves elektriskās aparatūras piegādes, noteikumu punkti papildināti ar attiecīgajiem likuma pantiem.

Papildus PVN deklarācijas PVN 1 pielikuma "Pārskats par priekšnodokļa un nodokļa summām, kas norādītas nodokļa deklarācijā par taksācijas periodu" pārskata I daļā “Nodokļa summas par iekšzemē iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem” norādāmā informācija ir papildināta ar jauniem  darījuma veida kodiem: "R7"; "R8"; "R9".

Ja brīdis, kad veikta preču piegāde vai sniegts pakalpojums un izrakstīts PVN rēķins (vai iestājies rēķina izrakstīšanas termiņš) vai saņemta atlīdzība saskaņā ar PVN rēķinu, ir līdz 31.12.2017., tad PVN deklarācijā likuma 143.4 un 143.5pantā minētie darījumi, kā arī 142.pantā minētās būvizstrādājumu piegādes jānorāda atbilstoši kārtībai, kas bija spēkā līdz minētajam datumam, proti, nepiemērojot nodokļa apgriezto maksāšanas kārtību. Savukārt, ja brīdis, kad darījumi ir jāuzrāda PVN deklarācijā, iestājas no 01.01.2018., PVN deklarācijā likuma 143.4 un 143.5pantā minētie darījumi, kā arī 142.pantā minētās būvizstrādājumu piegādes jānorāda, lietojot attiecīgos kodus "R7", "R8" un "R9".

31.10.2017.

01.01.2018.

 MK noteikumi   Nr.655 "Noteikumi par zemu   nodokļu vai beznodokļu   valstīm un teritorijām"

 

Noteikumos paredzēts zemu nodokļu vai beznodokļu valstu un teritoriju saraksts ar mērķi novērst nodokļu sistēmas ļaunprātīgas izmantošanas iespēju. Noteikumu 1.punktā norādītās valstis vai teritorijas netiek uzskatītas par beznodokļu vai zemu nodokļu valstīm vai teritorijām, sākot ar gadu, kurā attiecībā uz minēto valsti vai teritoriju tiek uzsākta starptautiskā līguma par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu piemērošana, vai datumu, kurā attiecībā uz minēto valsti vai teritoriju stājas spēkā starptautiskais līgums, kas paredz informācijas apmaiņu.

Spēku zaudēs MK noteikumi Nr.276 "Noteikumi par zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm un teritorijām".

07.11.2017.

01.01.2018.

 Grozījumi MK noteikumos   Nr.677 "Noteikumi par   iedzīvotāju ienākuma nodokļa   paziņojumiem"

 

Ar izmaiņām noteikts, ka, aizpildot paziņojuma par fiziskai personai izmaksātajām summām veidlapas aili "Neapliekamais minimums", tajā jānorāda taksācijas gadā nodokļu maksātājam piemērotais VID prognozētais mēneša neapliekamais minimums.

Ar grozījumiem  precizēti paziņojumā par fiziskai personai izmaksātajām summām norādāmie ienākumu veidi  un to kodi  attiecībā uz dividendēm, dividendēm pielīdzināmu ienākumu un nosacītajām dividendēm, likvidācijas kvotu, kā arī izložu un azartspēļu laimestiem.

Noteikumi papildināti ar jaunu ienākuma veidu – "Darba devēja apmaksātie darba koplīgumā noteiktie darbinieka ēdināšanas izdevumi, kas nepārsniedz 480 EUR gadā" un tā kodu – "3059" (neapliekams ienākums).

07.11.2017.

01.01.2018.

 Grozījumi MK   noteikumos Nr.336 "Noteikumi   par attaisnotajiem   izdevumiem par izglītību un   ārstnieciskajiem   pakalpojumiem"

 

Ar grozījumiem noteikts, ka katras personas IIN attaisnotie izdevumi nedrīkst pārsniegt 50% no gada ar nodokli apliekamā ienākuma lieluma un ne vairāk kā 600 EUR gadā. Tie ir šādi izdevumi:

  • par izglītību;
  • par medicīnas un ārstnieciskajiem pakalpojumiem;
  • veselības apdrošināšanas prēmijas maksājumi;
  • ziedojumi vai dāvinājumi budžeta iestādei vai Latvijas Republikā reģistrētai biedrībai, nodibinājumam, reliģiskajai organizācijai vai to iestādei, kurai piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss;
  • ziedojumi vai dāvinājumi politiskajai partijai vai politisko partiju apvienībai.  

Noteikumos paredzēts, ka ierobežojums ir attiecināms uz visiem attaisnotajiem izdevumiem, tostarp izdevumiem par operācijām, zobārstniecības pakalpojumiem (ieskaitot zobu protezēšanu), endoprotēžu un citu veidu ar cilvēka organismu savienotu protēžu izgatavošanu un iegādi, kā arī par olšūnu punkciju (folikulu iegūšanu, izmantojot punkciju). Izdevumu pārsnieguma daļu ir tiesības attiecināt uz nākamajiem 3 gadiem hronoloģiskā secībā. Pārsnieguma daļu, kas izveidojusies 2013., 2014., 2015., 2016. vai 2017.gadā, drīkst attiecināt uz nākamajiem 5 gadiem hronoloģiskā secībā, vispirms atskaitot taksācijas gada izdevumus un ievērojot, ka katrā nākamajā gadā atskaitāmais kopējais attaisnoto izdevumu apmērs nedrīkst pārsniegt izdevumu ierobežojumu.

07.11.2017.

01.01.2018.

 Grozījumi MK noteikumos   Nr.190 "Noteikumi par   mikrouzņēmumu nodokļa   deklarāciju un tās   aizpildīšanas kārtību"

Izmaiņās noteikumos precizēta MUN deklarācijas veidlapu un tās aizpildīšanas kārtība atbilstoši Mikrouzņēmumu nodokļa likumā (MUN likums) noteiktajam regulējumam.

Aizpildot MUN deklarāciju, MUN likme 15% apmērā jāpiemēro apgrozījumam līdz 40 000 EUR, savukārt pārsnieguma daļai – 20% apmērā.

No 01.01.2018. stājas spēkā MUN likuma norma, kas nosaka ierobežojumu fiziskajai personai vienlaikus tikt nodarbinātai kā mikrouzņēmuma darbiniekam vairāk nekā vienā mikrouzņēmumā. Tādējādi noteikumos paredzēta MUN deklarācijas aizpildīšanas kārtība, ja mikrouzņēmuma darbinieks ir nodarbināts arī citā mikrouzņēmumā. Informācija par šādu darbinieku būs jānorāda MUN deklarācijā to personu skaitā, kas pārsniedz 5 darbinieku skaita ierobežojumu, par katru šādu darbinieku MUN likmei pieskaitot 2%. Mikrouzņēmuma darbiniekiem, kas nodarbināti pie vairākiem MUN maksātājiem, jaunā kārtība būs jāpiemēro no 01.01.2019.

14.11.2017.

01.01.2018.

 Grozījumi MK noteikumos   Nr.211 "Spirta denaturēšanas   un denaturētā spirta aprites   kārtība"

Noteikumi papildināt ar 1.1punktu, nosakot kāds spirts tiek uzskatīts par denaturētu spirtu, un 1.1pielikumu "Nacionālo denaturēšanas vielu saraksts".

Veikti arī citi redakcionāli precizējumi un papildinājumi.

14.11.2017.

20.11.2017.

 Grozījumi MK noteikumos   Nr.17 "Pievienotās vērtības   nodokļa likuma normu   piemērošanas kārtība un   atsevišķas prasības   pievienotās vērtības nodokļa   maksāšanai un   administrēšanai"

Ņemot vērā, ka PVN likumā lietotie termini ir precizēti atbilstoši būvniecības jomu reglamentējošajos tiesību aktos lietotajai terminoloģijai, noteikumos vārds "rekonstrukcija" aizstāts ar vārdu "pārbūve", bet vārds "renovācija" aizstāts ar vārdu "atjaunošana".

Tā kā likums ir papildināts ar 143.4 un 143.5pantu, kuros noteikts īpašais PVN piemērošanas režīms metālizstrādājumu piegādei un ar to saistītiem pakalpojumiem, kā arī sadzīves elektronisko iekārtu un sadzīves elektriskās aparatūras piegādei, noteikumi papildināti ar 7. un 8.pielikumu, kuros noteiktas preces, kuru piegādēm piemēro īpašo PVN piemērošanas režīmu.

Noteikts, kādiem ar metālizstrādājumu piegādi saistītiem pakalpojumiem piemēro īpašo PVN piemērošanas režīmu,  proti, tādiem ar noteikumu 7.pielikumā minēto metālizstrādājumu piegādi saistītiem pakalpojumiem kā metālizstrādājumu griešana, locīšana, mehāniskā apstrāde, metināšana, velmēšana, tīrīšana, virsmas apstrāde un citas apstrādes formas.

14.11.2017.

01.01.2018.

 MK noteikumi   Nr.674 "Noteikumi par   neparasta darījuma pazīmju   sarakstu un kārtību, kādā   sniedzami ziņojumi par   neparastiem vai aizdomīgiem   darījumiem"

Noteikumos paredzēts neparasta darījuma pazīmju saraksts un kārtība, kādā sniedzami ziņojumi par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā noteiktajiem likuma subjektiem atbilstoši likuma prasībām nekavējoties jāziņo Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam par katru konsultētu, plānotu, pieteiktu, uzsāktu, atliktu, veiktu vai apstiprinātu neparastu darījumu, kura pazīmes atbilst vismaz vienai no šajos noteikumos minētajām pazīmēm.

14.11.2017.

01.05.2018.

 Grozījumi MK noteikumos   Nr.899 "Likuma "Par   iedzīvotāju ienākuma nodokli"   normu piemērošanas kārtība"

Noteikumi precizēti atbilstoši veiktajiem grozījumiem likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", kā arī paskaidrota atsevišķu likuma normu piemērošanas kārtība.

Iesniedzot gada ienākumu deklarāciju par 2018.gadu un turpmāk, fiziskajai personai ir pienākums deklarēt ienākumu no izložu un azartspēļu laimestiem un aprēķināt IIN neatkarīgi no tā, vai ienākuma izmaksātājs ir ieturējis nodokli izmaksas vietā un kāda nodokļa likme ir piemērota.

Noteikta kārtība IIN likmes piemērošanai uzņēmuma līguma gadījumā, ja ienākuma izmaksātājam ir iesniegta algas nodokļa grāmatiņa un tiek izmaksāts tikai ienākums no uzņēmuma līguma, izmaksas brīdī piemēro 20% IIN likmi ienākumam līdz 20 004 EUR un 23% likmi ienākumam virs 20 004 EUR.

Ja algas nodokļa grāmatiņa nav iesniegta ienākuma izmaksātājam, izmaksas brīdī ienākumam no uzņēmuma līguma piemēro 23% likmi. Gadam beidzoties, fiziskā persona iesniedz gada ienākumu deklarāciju un precizē taksācijas gada laikā gūtos ienākumus un aprēķināto nodokli.

Mainītas autoru ar ienākuma gūšanu saistīto izdevumu normas, kuras ņem vērā, aprēķinot no izmaksājamās autoratlīdzības (honorāra) summas ieturamo IIN. Nosakot ar IIN apliekamo ienākumu saimnieciskās darbības veicējiem, izdevumu kopējais apmērs, ņemot vērā izdevumus, kas saimnieciskās darbības izdevumos iekļaujami pilnā apmērā, drīkst pārsniegt noteikto saimnieciskās darbības izdevumu ierobežojumu 80%. Nosakot izdevumu ierobežojumu 80% apmērā, pie faktiski gūtajiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem pieskaita summas, kas saņemtas valsts atbalsta lauksaimniecībai vai ES atbalsta lauksaimniecībai un lauku attīstībai ietvaros.

Noteikumi papildināti ar pielikumiem, kuros ar piemēriem skaidrota ar IIN apliekamā ienākuma no saimnieciskās darbības noteikšanas kārtība.

Noteikumi papildināti ar skaidrojumiem par pamatlīdzekļu nolietojuma aprēķināšanas kārtību, kā arī veidlapām, kuras izmantojamas pamatlīdzekļu uzskaitei un nolietojuma aprēķinam. Noteikumos veikti arī citi grozījumi.

14.11.2017.

01.01.2018.

 MK noteikumi   Nr.677 "Uzņēmumu ienākuma   nodokļa likuma normu   piemērošanas noteikumi"

Noteikumi paredzēta Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā (spēkā no 01.01.2018.) iekļauto normu piemērošanas kārtība nodokļa maksātājiem konkrētos gadījumos. Noteikumu punktos skaidrota likuma pantu un tajos lietoto terminu piemērošana, ar nodokli apliekamās bāzes noteikšanas kārtība, ņemot vērā dažādos apstākļus, likumā minētos ierobežojumus un citus nosacījumus, kas konkrētā situācijā ietekmē nodokļa bāzes apmēru, kā arī likuma normu praktiskās piemērošanas ilustrācijai nepieciešamos piemērus.

14.11.2017.

01.01.2018.