04.03.2015. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija atbalstīja ierosinājumu Mikrouzņēmumu nodokļa likuma (MUN likums) grozījumos iekļaut jomas, kurās liegts strādāt mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) režīmā, tostarp grāmatvedību, jurisprudenci un biznesa konsultācijas, un tiek paredzēts, ka Ministru kabinets izstrādās noteikumus par to profesijām, kuras nevarēs darboties MUN statusā.

Tāpat 11.marta sēdē komisija turpināja skatīt plānotos grozījumus MUN likumā, paredzot arī turpmākus ierobežojumus un nosacījumus MUN maksātājiem. Piemēram, ja MUN maksātāja uzņēmumā darbinieku kopējais ienākums ceturksnī pārsniedz 50% no tā ceturkšņa neto apgrozījuma, pārsnieguma daļai piemērojama palielināta MUN likme 20% (tas neattiecas uz gadījumiem, kad tiek izmaksāts atlaišanas pabalsts un kompensācijas par neizmantoto atvaļinājumu). 

Tiek paredzēts, ka, sākot ar 4.taksācijas gadu, kad ir iegūts MUN maksātāja statuss, MUN likme būs jau 12%. Grozījumos tiek paredzēts arī 3 gadu pārejas periods (2016.-2018.gads), ja neiestājas citi apstākļi, kas liedz šī nodokļa maksātāja statusa saglabāšanu. 

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā saistībā ar plānotajiem grozījumiem MUN likumā ir 27.03.2015.

LRGA paziņojums

09.03.2015. Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas (LRGA) valde izplatīja paziņojumu par plānotajiem grozījumiem MUN likumā. Tas tika publicēts asociācijas mājaslapā, un ar to tika iepazīstināti arī komisijas locekļi. Paziņojumā citā starpā norādīts, ka LRGA netika informēta par ierosinājumu veikt grozījumus MUN likumā, kā arī netika aicināta paust savu viedokli norādītajā jautājumā. LRGA arī netika iepazīstināta ne ar kādiem izpētes vai analītiskajiem materiāliem, kuri ietvertu datus par šī ierosinājuma iespējamo ietekmi uz grāmatvedības uzņēmumu, kuri darbojas MUN statusā, turpmāko profesionālo darbību un finansiālo stāvokli. 

No komisijas argumentācijas var secināt, ka netiek ievērots Eiropas Komisijas deklarētais princips "vispirms domāt par mazākajiem", tādējādi uzlabojot vispārējo pieeju uzņēmējdarbībai un politikas veidošanai, attiecinot to uz regulējamām darbībām līdz pat sabiedriskiem pakalpojumiem. Tāpat LRGA norādīja, ka ierobežojumi atstās negatīvu ietekmi uz uzņēmumu konkurētspēju, kā arī nelielu grāmatvedības prakšu, kuras vairs nevarēs darboties MUN statusā, spēju novirzīt daļu resursu kvalitātes kontroles sistēmas uzturēšanai. Kvalitātes nodrošināšanas sistēma cita starpā ir nepieciešama ticamas finanšu informācijas sagatavošanai, kā arī tādu finanšu pārskatu sagatavošanai, kuri sniedz patiesu un skaidru priekšstatu.

Ņemot vērā minēto, LRGA turpina apkopot grāmatvežu viedokļus norādītajā jautājumā un sagatavot asociācijas viedokli, ar kuru plānots iepazīstināt likumdevējus, valsts institūcijas un sabiedriskās organizācijas. 

Komisijas argumenti grozījumu atbalstīšanai

Protams, jautājumi, kas apspriežami saistībā ar ierosinātajiem grozījumiem MUN likumā, skar vairākas fundamentālas problēmas – valsts sociālā budžeta izpildi, vēlmi saglabāt valsts sociālās nodrošināšanas sistēmas stabilitāti. Vienlaicīgi rodas arī citi diskutējami jautājumi – vai šie plāni ir realizējami un vai vēlamo rezultātu izdosies panākt tā, kā tas bija iecerēts, ja lēmumu pieņemšanā netiek ņemti vērā tādi svarīgi aspekti kā rūpes par mikrobiznesa attīstību un labvēlīgu priekšnosacījumu radīšanu tā funkcionēšanai un izaugsmei, "ēnu" ekonomikas sektora samazināšana, finanšu ziņošanas infrastruktūras, grāmatveža un revidenta profesijas stiprināšana, valsts finanšu stabilitāte, ko nodrošina šo profesiju pārstāvji – sabiedriskajā praksē darbojošies grāmatveži un grāmatvedības uzņēmumi. 

Diskusijas Saeimas budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā par grozījumiem MUN likumā koncentrētas galvenokārt uz šādiem apsvērumiem:

  • jānodrošina sociālo garantiju nodrošināšanas sistēmas tālāka nepārtraukta funkcionēšana valstī, jāsaglabā sociālās garantijas, pensiju un pabalstu sistēma, jānodrošina arī algas budžeta iestāžu darbiniekiem – katram nodokļu maksātājam ir pienākums par to rūpēties;
  • komisijas locekļi piekrīt, ka, pieņemot MUN likumu 2010.gadā, tika paredzēts, ka MUN maksātāja statusa izmantošana nelielos uzņēmumos radīs labvēlīgākus apstākļus šo uzņēmumu attīstībai, funkcionēšanai un konkurētspējai. Tika atzīts, ka augsts nodokļu slogs neveicina cilvēku vēlmi iesaistīties uzņēmējdarbībā un mikrouzņēmumi nereti slēpj faktiskos ienākumus, kā rezultātā budžeta ieņēmumi no mikrouzņēmumiem ir salīdzinoši mazi. Ieviešot MUN koncepciju un nosakot MUN atvieglojumus, bija paredzēts situāciju uzlabot;
  • esošās negatīvās tendences – sliktas ekonomiskās prognozes, nelabvēlīga demogrāfiskā situācija un tā rezultātā nepietiekams sociālo garantiju nodrošināšanas sistēmas finansējums - liek pārskatīt 2010.gadā izdarītas atziņas par MUN maksātāja statusa izmantošanas iespējam. MUN maksātāju veicamās iemaksas nav pietiekamas, lai saglabātu sociālo garantiju nodrošināšanas sistēmu.

Arvien vairāk uzņēmumu izvēlas MUN maksātāja statusu (piemēram, atbilstoši Valsts ieņēmuma dienesta (VID) datiem uz 2015.gada sākumu 1175 uzņēmumi nomainīja MUN maksātāja statusu uz parasto nodokļu samaksas režīmu, vienlaicīgi 1800 uzņēmumu pārgāja uz MUN maksātāja statusu), kas negatīvi ietekmē sociālās nodrošināšanas sistēmas finansējumu. Tika atzīmēts, ka valstī ir noteikta sociālā apdrošināšana, bet nav noteikts tās minimālais līmenis, un vairāki simti tūkstošu iedzīvotāju strādā ar nepietiekamu nodrošinājumu;

  • pašlaik atbilstoši Saeimas budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas locekļu vairākuma viedoklim MUN maksātāja statuss ir ekskluzīvs nodokļa režīms, kurš būtu piemērojams izņēmuma kārtā, piemēram, atbalstot tos, kuri tikai uzsākuši uzņēmējdarbību, bet pēc dažiem gadiem plāno pāriet no MUN maksātāja statusa uz nodokļu samaksu vispārējā kārtībā. Kā skaidro komisijas locekļi, tika sagaidīts, ka komersanti, kuri izmanto MUN maksātāja statusu, attīstības un darbības paplašināšanas rezultātā aktīvi pāries uz nodokļa nomaksu vispārējā kārtībā.

Tomēr visā MUN likuma darbības laikā tikai neliela MUN maksātāju daļa pārgāja uz parasto nodokļa nomaksas režīmu. Komersanti uztver MUN maksātāja statusu kā alternatīvu bāzi savas darbības nodrošināšanai. Pašlaik šāda prakse tiek uztverta kā savu sociālo pienākumu nepildīšana, un ir bezatbildīgi izmantot MUN režīmu, ja nevar uzturēt parasto nodokļu samaksas režīmu. Atbilstoši VID datiem vairāk nekā 4000 grāmatvežu darbojas uzņēmumos, kuri piemēro nodokļus vispārējā kārtībā, un vairāk nekā 5000 grāmatvežu nodarbināti uzņēmumos, kuri darbojas MUN maksātāja statusā. Vienlaicīgi deputāti atzīmē, ka pietrūkst statistikas informācijas par šo grozījumu iespējamo ietekmi, kā arī nav vienotas izpratnes par šādu grozījumu ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību ilgtermiņā. 

Acīmredzot, diskusijas par grozījumiem MUN likumā neaptver virkni citu svarīgu jautājumu, kuriem ir būtiska ietekme ne tikai uz grāmatveža profesijas darbības pamatiem un nelielu grāmatvedības prakšu funkcionēšanu, bet arī uz turpmāku mikrobiznesa eksistenci un Latvijas ekonomikas attīstību kopumā.

Sabiedriskajā praksē darbojošos grāmatvežu specifika

Jāatzīmē, ka grāmatvedības uzņēmumus un grāmatvežus, kuri strādā sabiedriskajā praksē, nevar uzskatīt par parastajiem komersantiem, kuri rūpējas par savām interesēm un orientējas galvenokārt uz peļņas gūšanu, sava biznesa attīstību un paplašināšanu, balstoties uz savām privātajām interesēm un klientu vajadzību apmierināšanu. Grāmatveži, kuri darbojas sabiedriskajā praksē, vienādā mērā rūpējas arī par trešo personu interesēm, ieskaitot valsts iestāžu, institūciju un nodokļu administrācijas vēlmi saņemt ticamu informāciju.

Grāmatveži pilda sabiedrībai nozīmīgu misiju – nodrošina ticamu finanšu informāciju lietotājiem. Tas attiecas gan uz nodokļu deklarācijām, gan uz finanšu pārskatiem, gan uz citu finanšu informāciju, kuru apstrādā (apkopo) grāmatveži. Tas ir noteikts grāmatveža profesijas bāzes dokumentos – gan Starptautiskās Grāmatvežu federācijas (SGF) Starptautiskās ētikas standartu padomes Profesionālo grāmatvežu ētikas kodeksā, gan citos SGF profesionālās darbības standartos (ieskaitot standartu, kurš nosaka grāmatveža darbības pamatus, uzņemoties uzdevumu sagatavot finanšu pārskatus un apkopot finanšu informāciju, kā tas ir noteikts SGF Starptautiskajā radniecīgo pakalpojumu standartā Nr.4410). 

Sākot ar 2016.gadu, saskaņā ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumprojektu Latvijas grāmatvežiem būs jāparaksta arī finanšu pārskati. Arī citi Latvijas normatīvie dokumenti uzliek grāmatvežiem pienākumu atturēties no sadarbības ar klientiem, kuru darījumi atbilst noteiktām riska pazīmēm, paredzot arī ziņošanas procedūras par šādiem klientiem utt. Attiecīgi grāmatvedības praksēm primārais nav darbības paplašināšana, bet kvalitatīvas finanšu informācijas nodrošināšana, izmantojot izvēlēto prakses darbības modeli. Līdz ar to grāmatvedības praksēm nevar pārmest, ka tās apzināti ilgstoši paliek to uzņēmumu grupā, kuri izmanto MUN maksātāja statusu un nevirzās uz parasto nodokļa nomaksas režīmu. 

Grāmatvedības uzņēmumi iesaistās dažāda lieluma komersantu apkalpošanā, ieskaitot tos, kuri atbilst mikrouzņēmuma statusam, maza un vidēja uzņēmuma statusam, kā arī apkalpo lielus un sabiedriski nozīmīgus uzņēmumus. Vienlaicīgi Latvijas un Eiropas Savienības normatīvie akti pieprasa ticamu finanšu informācijas un pārskatu nodrošināšanu visiem komersantiem neatkarīgi no to lieluma – tas attiecas gan uz nodokļiem, gan arī informāciju, kas ir norādāma finanšu pārskatos.

Tas nozīmē, ka gan mikrouzņēmumiem, gan mazajiem uzņēmumiem jāsagatavo un jāsniedz pārskati (nodokļu, finanšu, statistiskas), kuri ir ticami un kvalitatīvi. Tajā pašā laikā mazo uzņēmumu resursi ir ierobežoti, un bieži vien tiem nav attiecīgās pieredzes šīs informācijas sagatavošanā. Šo iemeslu dēļ viņi griežas pie grāmatvedības pakalpojumu sniedzējiem, un šajā ziņā mikrouzņēmumiem (kuri var darboties arī MUN maksātāja statusā), kā arī mazajiem uzņēmumiem nav izvēles – izmantot grāmatvedības pakalpojumus vai ne (protams, var pastāvēt atsevišķas situācijas, kad norādītā uzņēmuma vadība pati iesaistās grāmatvedības, finanšu un statistikas informācijas sagatavošanā).

Attiecīgi grāmatvedības pakalpojumu sniedzēji piekrīt šīs grupas uzņēmumu apkalpošanai, bet rezultātā paši spiesti izmantot MUN statusu, kas ļauj atrast saprātīgu, pieņemamu un likumīgu balansu starp ieņēmumiem no profesionālās darbības, profesionālo pakalpojumu sniegšanas izmaksām (ieskaitot personāla izmaksas un kvalitātes nodrošināšanas sistēmas uzturēšanas izmaksas) un nodokļu izdevumiem. Stājoties spēkā norādītajiem grozījumiem, šis līdzsvars tiks izjaukts, un vairākiem grāmatvedības pakalpojumu sniedzējiem radīsies nopietnas grūtības turpināt darbību.

Tajā pašā laikā neapstrīdams ir arguments, ka profesionālajiem pakalpojumiem jābūt sniegtiem atbilstoši visaugstākajiem profesionālās darbības standartiem. Grāmatvedības uzņēmumi būtisku daļu no saviem ienākumiem novirza kvalitātes nodrošināšanas sistēmas izveidei un uzturēšanai savā darbībā. Grāmatvežiem sabiedriskajā praksē nepārtraukti jāmācās, jāceļ personāla kvalifikācija, jāveic padarītā darba monitorings, jāizveido iekšējās pārbaudes (kontroles) procedūras, jāuzrauga un jāvada personāls.

Plānoto grozījumu negatīvā ietekme

Ieviešot aizliegumu grāmatvedības praksēm izmantot MUN maksātāja statusu, šo uzņēmumu iespējas novirzīt līdzekļus kvalitātes nodrošināšanas sistēmas uzturēšanai būtiski tiks ierobežotas nepietiekama finansējuma dēļ, kas savukārt atstās negatīvu ietekmi uz šo uzņēmumu sniegto pakalpojumu kvalitāti. Jāatzīmē, ka grāmatvedības uzņēmumi darbojas ļoti mainīgā vidē, kurai piemīt arī augsti riski – kvalitatīvu pakalpojumu sniegšana nav iedomājama bez stipras kvalitātes nodrošināšanas sistēmas un iespējas izpildītājam nepārtraukti uzturēt visaugstāko profesionālo kvalifikāciju. 

Stājoties spēkā grozījumiem MUN likumā, grāmatvedības uzņēmumi saskarsies ar grūtībām finansēt kvalitātes nodrošināšanas politikā definētās un praksē ieviestās procedūras. Jāuzsver, ka grāmatvedības uzņēmuma galvenā vērtība ir kvalificēts personāls, kurš arī nodrošina uzņēmuma apgrozījumu. Līdz ar to nav pamatoti noteikt paaugstinātu MUN likmi situācijā, ja grāmatvedības uzņēmuma darbinieku atalgojums pārsniedz pusi no tā neto apgrozījuma.

Nepieciešams atzīmēt, ka arī grāmatvedības uzņēmumi, kuri pašlaik turpina izmantot MUN maksātāja statusu, atrodas ne pārāk izdevīgā situācijā, jo

  • tiek paredzēts pakāpeniski celt MUN likmi, tātad jārēķinās ar arvien pieaugošiem MUN maksājumiem;
  • darbinieki, kuri nodarbināti MUN maksātāja uzņēmumā, nevar izmantot iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojumus; tajā pašā laikā šo atvieglojumu apmēriem ir tendence pieaugt (vienlaicīgi samazinoties arī IIN likmei), kas kopā ar apstākli, ka tikai daļa no MUN summas tiek novirzīta  valsts sociālās apdrošināšanas maksājumiem, ne vienmēr veicina darbinieku vēlmi uzsākt savu karjeru šajos uzņēmumos;
  • esošajā MUN likumā pastāv būtiski ierobežojumi MUN piemērošanā noteiktās situācijās (pirms izmantot šo statusu, nodokļa maksātājam jāapsver, vai viņš netiek pakļauts noteiktiem nodokļu riskiem).

Nepieciešams arī atzīmēt, ka, pirms pieņemt lēmumu par grozījumiem MUN likumā, nav pietiekami izvērtēt tikai statistisko informāciju par iespējamo ietekmi uz valsts sociālo budžetu. Jāsniedz arī vērtējums par šo grozījumu iespējamo ietekmi ilgtermiņā – gan uz to grāmatvežu darbu, kuri sniedz savus pakalpojumus sabiedriskajā praksē, gan arī uz to komersantu (it īpaši mikro un mazo) darbu, kuri izmanto grāmatvedības pakalpojumus, atbildot uz šādiem jautājumiem:

  • kā būs iespējams arī turpmāk uzturēt kvalitātes nodrošināšanas sistēmu grāmatvedības uzņēmumā, ja tā saskaras ar būtisku nodokļu izmaksu pieaugumu?
  • vai būs iespējams saglabāt esošās cenas par profesionālo pakalpojumu sniegšanu mikrouzņēmumu un mazo uzņēmumu apkalpošanā, ņemot vērā, ka daļa grāmatvedības uzņēmumu būs spiesta pārtraukt savu darbību vai mainīt profilu zemas rentabilitātes dēļ?
  • kādi būs riski pašām grāmatvedības praksēm un valsts finanšu sistēmai kopumā, mainoties videi un ņemot vērā "ēnu" ekonomikas īpatsvaru?
  • vai būs iespējams nodrošināt jaunu speciālistu ieplūdi grāmatvedības nozarē, vai būs iespējams nodrošināt darbavietas un minimālo algu grāmatvedības uzņēmumos iesācējiem, studentiem (arī gadījumā, ja tie tiks nodarbināti nepilnu laiku) arī turpmāk?
  • vai grāmatvedības uzņēmumi varēs turpināt pildīt savas saistības pret budžetu, finansētājiem un kreditētājiem?

LRGA plāno virkni turpmāku pasākumu asociācijas viedokļa skaidrošanā attiecīgajās institūcijās un būs pateicīga par grāmatvežu un visu interesentu viedokļiem un komentāriem saistībā ar ierosinātajiem grozījumiem MUN likumā.