2020. gads mums iemācījis ātri pielāgoties jauniem apstākļiem – mainījusies darba vide, esam pārgājuši uz attālinātu darba modeli, izmantojam jaunus rīkus. Jau šobrīd ir skaidrs, ka šīs pārmaiņas ir uz palikšanu, savukārt virtuālie kolēģi, klienti un partneri, kā arī elastīga plānošana uzņēmējdarbībā būs aktuāli arī 2021. gadā. Par ko uzņēmumiem šogad ir īpaši jāpadomā?
Būt elastīgiem
Saskaņā ar globālo statistiku, septiņi no desmit uzņēmumiem jau šobrīd strādā atbilstoši agile metodei, kas paredz krietni straujāku biznesa reakciju uz tirgus izmaiņām, iekšējo procesu pielāgošanu tirgus prasībām, elastīgu programmatūras un produktu izstrādi utt. Tā kā mūsdienu mainīgajā pasaulē uzņēmumiem kļūst arvien sarežģītāk savu darbību plānot 5-10 gadus tālā nākotnē, fokusa koncentrāciju ir vērts palielināt uz īstermiņa mērķiem. Agile palīdz dinamiski piemēroties gan izmaiņām biznesa vidē, gan jaunām klientu prasībām. Šī metode jau sen nav tikai metode, ko izmanto projektu vadībā vai programmatūras izstrādē – tas ir domāšanas veids, kas apvieno cilvēkus ar dažādām kompetencēm, kuri spēj definētā laikā vienoties par sasniedzamajiem mērķiem un sniegt korektu atgriezenisko saiti, lai izprastu kādas korekcijas nepieciešamas, lai efektīvāk sasniegtu definēto gala mērķi.
Uzņēmumi, kas jau iepriekš strādāja ar agile metodēm (tostarp arī "Tet"), spēja pirms gada īsā laikā pārorientēties uz attālināto darbu un saglabāt vai pat uzlabot darba procesu efektivitāti. Neapšaubāmi, uzņēmumu spēja pielāgoties pārmaiņām un spējas ātri uz tām reaģēt būs aktuālas arī šogad, tāpēc ja vien jūsu uzņēmums vēl nav tam gatavs, šis ir īstais brīdis, kad izvērtēt agile vai tā atsevišķu elementu ieviešanu. Vai arī vienkārši ir jāizvērtē uzņēmuma iekšējie un ārēji procesi un jāsaprot, ko var tajos uzlabot, lai veicinātu elastīgumu.
Būt "mākonī"
Globālais Gartner pētījums par 2020. gadu apstiprina: mākoņu tehnoloģiju un IaaS (infrastruktūra kā pakalpojums) izaugsme turpināsies. Prognozes liecina, ka šis segments tuvākajos gados palielināsies par 72%. Šāda infrastruktūra ir krietni elastīgāka un ļauj efektīvi izmantot resursus, piemērojot tos biznesa procesiem un paātrinot uzņēmumu produktu un risinājumu attīstību, tātad palielinot arī pašus ieņēmumus. Šobrīd daudzi darbinieki strādā no mājām un katru dienu attālināti pieslēdzas uzņēmuma IT resursiem – datu bāzēm, programmatūrai, lietotnēm. Tas nozīmē, ka uzņēmumiem ir būtiski nodrošināt paplašinātu interneta kanālu un šo resursu pieejamību. Īpaši to izjūt uzņēmumi, kuru IT infrastruktūras jaudas joprojām glabājas birojā. Šādā gadījumā visi darbinieki darba resursiem pieslēdzas, izmantojot nevis lokālo tīklu, bet internetu, attiecīgi palielinot interneta kanālu noslodzi. Rezultātā, lai nodrošinātu kvalitatīvu resursu izmantošanu, bieži vien ir jāpaplašina pats biroja interneta kanāls. Un bieži vien tas ir dārgi, un dažkārt pat tehniski neiespējami.
Mākoņa izmantošana var būtiski paātrināt šos procesus, samazinot izmaksas. Piemēram, "Tet Cloud" mākoņu platforma sniedz rezervētas, vienu no otras neatkarīgas pieejas internetam bez jebkādiem ātruma ierobežojumiem. Tātad darbinieki var ātri un efektīvi pieslēgties uzņēmuma sistēmām, ja tās atrodas "mākonī". Tāpat uzņēmumi šādā veidā var izvairīties no kapitālieguldījumiem IT infrastruktūrā un izmantot tikai šobrīd aktuālos resursus – maksāt tikai par to, ko faktiski izmanto.
Būt kiberdrošiem
Saskaņā ar OWL Labs pētījumiem, 79% aptaujāto darbinieku apgalvo, ka 2020. gadā, strādāšana no mājām uzlaboja efektivitātes rādītājus. Savukārt 80% atzina, ka šāds formāts viņiem patīk labāk nekā darbs tikai birojā. 2021. gadā tendence pārejai uz pastāvīgu attālināto darbu tikai pastiprināsies un visticamāk, ka nākotnē nonāksim līdz kādam hibrīdmodelim.
Tomēr attālinātais darbs paver jaunas iespējas arī kibernoziedzniekiem. 2021. gadā uzņēmumiem būs jārūpējas par drošību vairāk kā nekad līdz šim. Būs jādomā par drošām piekļuvēm no / uz "mākoņiem", ņemot vērā, ka darbs lielākoties noris attālināti, jāmāca kiberhigiēna darbiniekiem utt. Kā minimums būs jādomā par VPN nodrošināšanu (Virtual private network, virtuālais privātais tīkls), pieslēdzoties uzņēmuma iekšējiem resursiem, un jāapmāca darbinieki ar šo rīku strādāt. Būs jāstāsta par drošu paroļu izveides un nomaiņas principiem, būtu vēlams apsvērt divu faktoru autentifikācijas izmantošanas iespējas, kas būtiski uzlabo iespēju izvairīties no datu noplūdēm, utt.
Visbeidzot, lai cik triviāli nebūtu, ir jāatceras, ka pat visdārgākie aizsardzības risinājumi pret DDoS (pakalpojumu atteices uzbrukumi) un citiem uzbrukumiem nepalīdzēs, ja darbinieki joprojām turpinās atvērt vēstules no "Nigērijas prinča" vai izmantos paroli "12345". Tāpēc noteikti katram jāsāk ar sevi un savu rīcību apzināšanu digitālajā vidē, un no otras puses uzņēmumam ir jāstiprina uzņēmuma kiberdrošības kultūra, lai darbinieks gan spētu vieglāk identificēt kiberriskus, gan saprastu to ietekmi uz uzņēmumu kopumā.
