Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir sagatavojis metodisko materiālu “Ienākums no virtuālās valūtas (kriptoaktīvu) pārdošanas”, kurā skaidrota iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) piemērošana ienākumam no virtuālās valūtas vai kriptoaktīvu pārdošanas (atsavināšanas) kā ienākumam no kapitāla pieauguma. 

Virtuālo valūtu sauc arī par kriptovalūtu. Kopš 2024.gada virtuālās valūtas jeb kriptovalūtas vietā tiek lietots termins “kriptoaktīvs”, jo tas ir plašāks jēdziens nekā valūta. Kriptoaktīvs – vērtības digitāls atveidojums, ko var digitāli tirgot vai nodot un ko var izmantot maksājumiem vai ieguldījumiem. Kriptoaktīvs neietver valstu centrālo banku emitētas valūtas, vērtspapīra vai cita finanšu aktīva digitālu atveidojumu. Lai gan likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (likums par IIN) 11.9panta 2.daļas 8.punkā ir noteikta virtuālā valūta kā kapitāla aktīvs, uz kriptoaktīviem attiecas tā pati IIN piemērošana, kas uz virtuālo valūtu. 

Virtuālās valūtas (kriptoaktīva) pārdošana (atsavināšana) ir maiņas darījums, kā rezultātā tiek iegūta oficiāla valūta, lieta (samaksa naturālā izteiksmē) vai citi pakalpojumi. Tiek izšķirti dažādi ienākumu veidi, kas saistīti ar virtuālās valūtas pārdošanu, tāpēc tiem piemērojami dažādi nodokļa režīmi:

  • ienākums no kapitāla pieauguma – tiek pārdota virtuālā valūta, kuras iegūšana nav saistīta ar saimniecisko darbību;
  • ienākums no saimnieciskās darbības – virtuālo valūtu pārdod saimnieciskās darbības ietvaros – to ģenerē vai saņem kā atlīdzību. 

Ienākums no kapitāla pieauguma

Ienākums no virtuālās valūtas (kriptoaktīvu) pārdošanas vai cita veida atsavināšanas, ja šīs virtuālās valūtas iegūšana nav saistīta ar saimniecisko darbību, ir ienākums no kapitāla pieauguma. 

Kapitāla pieaugums = virtuālās valūtas atsavināšanas cena – iegādes vērtība.

Virtuālās valūtas iegādes vērtībā – tāpat kā attiecībā uz citiem kapitāla aktīviem – tiek iekļauti arī izdevumi, kas saistīti ar tās iegūšanu: valsts nodeva lietā par apstiprināšanu mantojuma tiesībās vai lietā par pēdējās gribas rīkojuma akta vai mantojuma līguma stāšanos likumīgā spēkā, komisijas nauda un citi līdzīgi izdevumi. Virtuālās valūtas iegādes vērtībā tiek iekļauti arī samaksātie procentu maksājumi par kredītu tās iegādei, ja dokumentāri apliecināta informācija ļauj identificēt kredīta un virtuālās valūtas iegādes saistību. 

Ja nav iespējams noteikt virtuālās valūtas sākotnējo iegādes vērtību, par tās iegādes vērtību uzskata 0. 

Saskaņā ar likuma par IIN 15.panta 5.daļu ienākumam no virtuālās valūtas pārdošanas, ja tas kvalificējams kā ienākums no kapitāla pieauguma, no 2025.gada piemēro 25,5% nodokļa likmi.  

Ja virtuālā valūta iegūta uz dāvinājuma līguma pamata, par tās iegādes vērtību uzskata attiecīgi dāvinājuma līgumā norādītās konkrētās virtuālās valūtas vērtību, kas nav lielāka par virtuālās valūtas atsavināšanas cenu. 

Piemērs

Liene par 3000 EUR pārdeva kriptovalūtu “B”, kas iegūta dāvanā no brāļa. Dāvinājuma līgumā norādīts kriptovalūtas veids, daudzums un tās vērtība dāvinājuma datumā – 2100 EUR. Ar nodokli apliekamais ienākums ir 900 EUR (3000 – 2100). 

Piemērs

Sabīne par 3000 EUR pārdod kriptovalūtu “B”, kas iegūta pirms gada kā dāvana dzimšanas dienā no drauga. Dāvinājuma līgumā norādīts kriptovalūtas veids, daudzums un tās vērtība dāvinājuma datumā – 2000 EUR. Ar nodokli apliekamais ienākums par ienākumu no kriptovalūtas pārdošanas ir 1000 EUR (3000 – 2000), bet papildus veidojas apliekams ienākums 575 EUR (2000 – 1425) par dāvinājuma saņemšanu no personas, ar kuru nesaista laulība vai radniecība līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē.  

Ja virtuālā valūta iegūta mantojuma ceļā, par tās iegādes vērtību uzskata attiecīgi mantojuma masā ietilpstošās norādītās konkrētās virtuālās valūtas vērtību. 

Piemērs

Leons par 1500 EUR pārdod kriptovalūtu “C”, kas iegūta mantojumā. Mantojuma apliecībā norādīta šīs kriptovalūtas vērtība – 1600 EUR. Kriptovalūtas pārdošanas rezultātā nav gūts ienākums – kriptovalūta pārdota ar 100 EUR (1500 – 1600) zaudējumiem, tāpēc ar nodokli apliekamais ienākums neveidojas. 

Ienākumi un izdevumi ārvalstu valūtā tiek pārrēķināti eiro saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas publicēto eiro atsauces kursu, kas bija spēkā attiecībā pret eiro ienākuma gūšanas vai izdevumu izdarīšanas dienas sākumā. 

Piemērs

Kaspars par 1260 EUR 2.maijā pārdod kriptoaktīvus “A”, kas nopirkti 2015.gada 15.decembrī par 1260 ASV dolāriem (konvertēti no dolāriem uz eiro pēc noteiktā konvertācijas kursa iegādes datumā – 828,95 EUR). Ar nodokli apliekamais ienākums ir 431,05 EUR (1260,00 – 828,95). 

Ja tiek pārdota tikai daļa no nopirktās virtuālās valūtas (viens iegādes darījums vai vienāda iegādes vērtība), tad izdevumus un ienākumu nosaka proporcionāli pārdotajam daudzumam. 

Piemērs

Pēteris veic šādas secīgas darbības:

  • nopērk 0,5 kriptovalūtas “A” par 850 EUR;
  • samaina 0,5 kriptovalūtas “A” pret 2 kriptovalūtām “B”;
  • pārdod 1 kriptovalūtu “B” par 950 EUR.

Tādējādi šo darbību rezultātā Pēteris sākotnējo 850 EUR vietā ir ieguvis vienu kriptovalūtu “B” un 950 EUR. 

Nodokļa aprēķināšanai atbilstoši proporcijai tiek uzskatīts, ka 950 EUR ir gūti no puses no 0,5 kriptovalūtām “A” (tātad no 0,25 kriptovalūtām “A”), jo 3.darījumā ir pārdota puse no kriptovalūtām “B” (viena no divām iegūtajām kriptovalūtām “B”). Tādējādi ienākums no kapitāla pieauguma 3.darījuma brīdī ir 525 EUR (950 – (0,5 x 850)), bet nodoklis ir 133,88 EUR (0,255 x 525). 

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr.899 “Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normu piemērošanas kārtība” 82.punktu, ja virtuālā valūta ir iegādāta par dažādām cenām un pārdota par daļām, tad kapitāla pieauguma noteikšanai var izmantot metodi “pirmais iekšā – pirmais ārā” (FIFO) vai vidējo svērto cenu metodi. Izvēloties kādu no minētajām metodēm, to turpina izmantot vismaz 10 gadus.

Piemērs

Marta veic šādas secīgas darbības:

  • nopērk 1 kriptovalūtu “A” par 1000 EUR;
  • nopērk 1 kriptovalūtu “B” par 900 EUR;
  • nopērk 0,5 kriptovalūtas “C” par 400 EUR;
  • samaina 1 kriptovalūtu “B” pret 1 kriptovalūtu “A”;
  • samaina 0,5 kriptovalūtas “C” pret 0,5 kriptovalūtām “A”; 
  • pārdod (konvertē) 2 kriptovalūtas “A” par 2300 EUR. 

Ja Marta uzskaita savus kriptovalūtas krājumus pēc FIFO krājumu uzskaites metodes, tad 6.darījuma brīdī pārdotas ir divas no tajā brīdī krājumos esošajām 2,5 kriptovalūtām “A”.  

No tām viena kriptovalūta “A”, kas nopirkta par 1000 EUR, viena kriptovalūta “A”, kuras iegādes vērtība ir 900 EUR (viena kriptovalūta “B”, kas pirkta par 900 EUR un vēlāk samainīta pret vienu kriptovalūtu “A”), un 0,5 kriptovalūtas “A”, kuru iegādes vērtība ir 400 EUR (0,5 kriptovalūtas “C”, kas nopirktas par 400 EUR un vēlāk samainītas pret 0,5 kriptovalūtām “A”). Tādējādi ir pārdota viena kriptovalūta “A”, kuras iegādes vērtība ir 1000 EUR, un viena kriptovalūta “A”, kuras iegādes vērtība ir 900 EUR.

Atbilstoši minētajam ienākums no kapitāla pieauguma 6.darbības brīdī ir 400 EUR (2300 – 1900). 

Piemērs

Sabīne veic šādas secīgas darbības:

  • nopērk 1 kriptovalūtu “A” par 1000 EUR;
  • nopērk 1 kriptovalūtu “B” par 900 EUR;
  • nopērk 0,5 kriptovalūtas “C” par 400 EUR;
  • samaina 1 kriptovalūtu “B” pret 1 kriptovalūtu “A”;
  • samaina 0,5 kriptovalūtas “C” pret 0,5 kriptovalūtām “A”;
  • pārdod (konvertē) 2 kriptovalūtas “A” par 2300 EUR.

Ja Sabīne uzskaita savus kriptovalūtas krājumus pēc vidējās svērtās krājumu uzskaites metodes, tad pārdotas ir divas no tajā brīdī krājumos esošajām 2,5 kriptovalūtām “A”, kuru kopējā iegādes vērtība ir 2300 EUR (1000 + 900 + 400), kas vidēji ir 920 EUR par vienu kriptovalūtu. 

Tādējādi ienākums no kapitāla pieauguma 6.darbības brīdī ir 460 EUR (2300 – 920 x 2). 

Ienākuma gūšanas diena 

Atbilstoši likuma par IIN 16.1panta 1.daļai par ienākuma gūšanas dienu ienākumam no virtuālās valūtas (kriptoaktīvu) pārdošanas uzskata dienu, kad persona saņem naudu vai citas lietas. Tas nozīmē, ka virtuālās valūtas maiņas darījuma rezultātā, ja viena virtuālā valūta tiek samainīta pret otru, kad abām ir pieaugusi vērtība no pirmās virtuālās valūtas pirkšanas brīža, nodokļa maksāšanas pienākumu atliek līdz brīdim, kamēr maiņas rezultātā iegūtā virtuālā valūta tiks konvertēta eiro vai citā valūtā. 

Katram darījumam atsevišķi atbilstoši ienākuma gūšanas dienai nosaka ienākuma apmēru. 

Piemērs

Mārtiņš 15.janvārī pārdod kriptovalūtu “B” par 100 EUR, tā paša gada 1.februārī pārdod kriptovalūtu “A” par 800 ASV dolāriem, bet tā paša gada 23.martā no “virtuālā maciņa” izmaksā 500 EUR. Mārtiņš ir guvis ienākumu no virtuālās valūtas pārdošanas 15.janvārī un 1.februārī, un katram darījumam atsevišķi ir jānosaka ienākuma (ieņēmumi – izdevumi) apmērs. 

Piemērs

Jānis 7.decembrī ārzemēs norēķinās ar virtuālo valūtu par pakalpojumu. Jānis ir guvis ienākumu no virtuālās valūtas pārdošanas 7.decembrī. Virtuālās valūtas pārdošanas vērtība ir saņemtā pakalpojuma vērtība un ienākumu no kapitāla pieauguma nosaka, no pārdošanas vērtības atņemot izdevums.

Deklarēšana un nodokļa samaksa 

Ienākumu no virtuālās valūtas atsavināšanas vai informāciju par vienā gadā nepabeigtu virtuālās valūtas atsavināšanas darījumu norāda šādos dokumentos:

  • pārskata perioda deklarācijā par ienākumu no kapitāla pieauguma (deklarācijā DK) – tajā aprēķina nodokli;
  • pārskata perioda deklarācijas par ienākumu no kapitāla pieauguma pielikumā “Informācija par darījumiem, kas uzsākti, bet nav pabeigti vienā taksācijas gadā” – tas ir informatīvs ziņojums;
  • gada kapitāla pieauguma ienākuma precizēšanas deklarācijā (GD veidlapā) – tajā pārrēķina gada laikā deklarācijās DK aprēķināto nodokli, ņemot vērā zaudējumus citos tā paša gada ceturkšņos. 

Deklarāciju DK atkarībā no ceturksnī gūto ienākumu apmēra ienākuma saņēmējs iesniedz VID līdz: 

  • 15.datumam nākamajā mēnesī pēc ienākuma gūšanas dienas, ja kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem ceturksnī pārsniedz 1000 eiro; 
  • nākamā gada 15.janvārim, ja kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem ceturksnī nepārsniedz 1000 eiro.

Piemērs

Atis janvārī samaina par 850 EUR pirkto kriptovalūtu “A” pret kriptovalūtu “B”. Tā paša gada septembrī viņš pārdod kriptovalūtu “B” par 1000 EUR un nopērk vietā atkal kriptovalūtu “A” par 1000 EUR. Septembrī veidojas ar nodokli apliekamais ienākums 150 EUR (1000 – 850), jo tajā brīdi kriptovalūta konvertēta eiro un ir gūts ienākums. Līdz nākamā gada 15.janvārim Atis VID iesniedz deklarāciju DK par gadu. 

Piemērs

Reinis 5.augustā pārdod kriptovalūtu “A” un saņem ienākumu no šī darījuma. Kriptovalūta “A” ir nopirkta par 1998 EUR, pārdota par 2200 EUR. Ar nodokli apliekamais ienākums ir 202 EUR (2200 – 1998). Reinis līdz nākamā gada 15.janvārim iesniedz deklarāciju DK par gadu.

Deklarācijā DK norāda visus (katru darījumu atsevišķi) pārskata periodā (ceturksnī vai gadā) gūtos ienākumus no kapitāla pieauguma vai ciestos zaudējumus no kapitāla aktīva atsavināšanas. Aprēķinātā nodokļa summu ienākuma saņēmējs samaksā vienotajā nodokļu kontā līdz tā mēneša 23.datumam, kurā jāiesniedz deklarācija DK. 

Piemērs

Kristīne 4.ceturksnī ir veikusi šādus darījumus ar kriptovalūtu:

  • 2.oktobrī ir pārdevusi kriptovalūtu par 600 EUR ar 100 EUR peļņu;
  • 15.oktobrī pārdevusi kriptovalūtu par 900 EUR ar 300 EUR zaudējumiem;
  • 6.novembrī pārdevusi kriptovalūtu par 2500 EUR ar 1100  EUR peļņu.

Tā kā Kristīnes 4.ceturkšņa ienākums no kapitāla pieauguma nepārsniedz 1000 EUR (100 – 300 + 1200 = 900), tad Kristīne līdz nākamā gada 15.janvārim iesniedz deklarāciju DK par gadu. Aprēķināto nodokli Kristīne samaksā līdz 23.janvārim. 

Ja pārskata periodā ir bijuši tikai darījumi, kuri neveido ar nodokli apliekamu ienākumu no kapitāla pieauguma (ciesti zaudējumi), deklarāciju DK par pārskata periodu neiesniedz.

Ja kādā ceturksnī ir gūti ienākumi, kas lielāki par 1000 eiro, bet citā ceturksnī ir ciesti zaudējumi, tad, lai segtu zaudējumus, līdz nākamā gada 1.februārim iesniedz gada kapitāla pieauguma ienākuma precizēšanas deklarāciju (GD veidlapu).  

Piemērs

Brigita 5.janvārī pārdod kriptovalūtu “C” par 1500 EUR, kas bija pirkta par 1550 EUR. Tā paša gada martā viņa nopērk kriptovalūtu “A” par 800 EUR un pārdod 10.septembrī par 1810 EUR. Līdz tā paša gada 15.oktobrim Brigita VID iesniedz deklarāciju DK par 3.ceturksni.

Brigita aprēķināto nodokli samaksā līdz 23.oktobrim, bet līdz nākamā gada 1.februārim iesniedz gada kapitāla pieauguma ienākuma precizēšanas deklarāciju, lai atgūtu pārmaksāto nodokli par zaudējumiem janvāra darījumā.

Zaudējumus, kas radušies no virtuālās valūtas atsavināšanas, var segt tikai ar pozitīvu kapitāla pieaugumu, kas radies, atsavinot virtuālo valūtu. Savukārt zaudējumus, kuri radušies no citu kapitāla aktīvu atsavināšanas, var segt ar peļņu no virtuālās valūtas. 

Piemērs

Jana šogad veica šādus peļņu un zaudējumus nesošus darījumus:

  • 2.janvārī pārdeva kriptovalūtu par 520 EUR ar 10 EUR peļņu;
  • 30.janvārī pārdeva kriptovalūtu par 210 EUR ar 15 EUR peļņu;
  • 13.martā pārdeva kriptovalūtu par 400 EUR ar 80 EUR zaudējumiem;
  • 1.maijā pārdeva kriptovalūtu par 3000 EUR ar 1100 EUR peļņu;
  • 15.augustā pārdeva kriptovalūtu par 2000 EUR ar 500 EUR zaudējumiem;
  • 5.oktobrī pārdeva kriptovalūtu par 1800 EUR ar 200 EURpeļņu;
  • 2.decembrī pārdeva kriptovalūtu par 500 EUR ar 50 EUR peļņu. 

Kopsavilkums par virtuālās valūtas peļņas un zaudējumu darījumiem katrā ceturksnī: 

  • 1.ceturksnī (janvāris–marts) ir 55 EUR zaudējumi (10 + 15 – 80)
  • 2.ceturkšņa (aprīlis–jūnijs) peļņa ir 1100 EUR;
  • 3.ceturksnī (jūlijs–septembris) ir 500 EUR zaudējumi;
  • 4.ceturksnī (oktobris–decembris) peļņa ir 250 EUR (200 + 50). 

Jana iesniedz 2.ceturkšņa deklarāciju DK līdz 15.jūlijam, jo tikai otrā ceturkšņa peļņa pārsniedz 1000 EUR.

Aprēķināto nodokli Jana samaksā līdz tā paša gada 23.jūlijam. Tā kā visi pārējie darījumi kopā veido zaudējumus, Jana līdz nākamā gada 1.februārim iesniedz GD veidlapu.

Kopumā par peļņu no darījumiem ar kriptovalūtu Janai ir jāsamaksā nodoklis. Tā kā Jana šī gada 23.jūlijā jau samaksāja nodokli, tad viņai atmaksās pārmaksu no valsts budžeta. 

Lai novērtētu, kāda pārskata perioda deklarācija ir jāiesniedz, ceturksnī summē visus kapitāla aktīvu atsavināšanas ienākumus un zaudējumus (gan kriptovalūtas, gan citu veidu aktīvu, izņemot parāda vērtspapīrus). Ja kopsumma pārsniedz 1000 eiro, tad iesniedz deklarāciju DK par ceturksni, bet citādi – par gadu. 

Ja kriptoaktīva atsavināšanas darījums ir sākts 2024.gadā, bet pabeigts 2025.gadā, tad ienākumam no šāda darījuma piemēro 20% nodokļa likmi. Tādā gadījumā ir jāiesniedz gan “Informācija par darījumiem, kas uzsākti, bet nav pabeigti vienā taksācijas gadā” līdz nākamā gada 1.jūnijam, gan deklarācija DK atbilstoši ienākuma apmēram. 

Iesniegto deklarāciju var precizēt triju gadu laikā. Ja deklarācijas DK precizēšanas rezultātā ceturkšņa deklarācijas DK ienākums nepārsniedz 1000 eiro, tad iesniedz tukšu deklarāciju DK par konkrēto ceturksni, kā arī iesniedz deklarāciju DK par gadu. Ja gada kopējie ar nodokli apliekamie ienākumi (tajā skaitā ienākums no kapitāla pieauguma, ko deklarē deklarācijā DK vai GD veidlapā) un ar nodokli neapliekamas dividendes un likvidācijas kvotas pārsniedz 200 000 eiro, tad gada ienākumu deklarācijā tiek aprēķināts papildu 3% nodoklis. 

Komersants, pērkot no nerezidenta virtuālo valūtu (kriptoaktīvus):

  • naudas pārskaitījuma brīdī no visas summas ietur 3 % nodokli,
  • līdz nākamā mēneša 15.datumam iesniedz VID nodokļa pārskatu par fiziskās personas – nerezidenta – gūtajiem ienākumiem un samaksāto nodokli,
  • samaksā ieturēto nodokli valsts budžetā līdz tā paša mēneša 23.datumam. 

Nerezidentam nav jādeklarē VID ienākums no virtuālās valūtas (kriptoaktīvu) pārdošanas Latvijas komersantam, ja 3% nodoklis ir ieturēts.