Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir sagatavojis informatīvo materiālu “Par lauksaimniecības un citas produkcijas tirdzniecību tirgū un ielu tirdzniecības vietās”, kurā skaidrots, kādi darījumu apliecinošie dokumenti jāizsniedz par pirkumu, kuros gadījumos drīkst nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējam un citas svarīgas nianses.
Darījumu apliecinošie dokumenti
Saņemot samaksu par pārdoto pašu iegūtu vai pašu ražotu lauksaimniecības vai citu tās pašas personas iegūtu vai ražotu produkciju tirgū (izņemot tirgus teritorijā reģistrētās struktūrvienības) un ielu tirdzniecības vietās, persona atbilstoši Ministru kabineta (MK) noteikumu Nr.96 “Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība” 82.1.16.apakšpunktam var nelietot kases aparātu.
Piemērs
Persona tirgū (personai tirgus teritorijā nav reģistrētas struktūrvienības) pārdod no personīgās palīgsaimniecības iegūtus dārzeņus vai pašas ražotu produkciju – persona ir atbrīvota no kases aparāta lietošanas.
Šajā gadījumā atbilstoši MK noteikumu Nr.96 71.punktam samaksu apliecina VID reģistrēta kvīts, ko noformē pēc pircēja pieprasījuma.
Ja pircējs darījumu apliecinošo dokumentu nepieprasa, tad VID reģistrēta kvīts saskaņā ar MK noteikumu Nr.625 “Prasības kases ieņēmumu un kases izdevumu attaisnojuma dokumentiem un kases grāmatas kārtošanai” 13.2.apakšpunktu nav jāizsniedz, bet visa saņemtā samaksa grāmatvedībā ir uzrādāma, pamatojoties uz darbdienas laikā saņemtās skaidrās naudas ieņēmumu kopsummu.
Piemērs
Tirgotājs, kurš var nelietot kases aparātu, tomēr negrib piemērot šo atbrīvojumu un ir izvēlējies lietot kases aparātu. Šajā gadījumā katrs darījums ir obligāti jāreģistrē kases aparātā un obligāti jāizsniedz pircējam kases čeks.
Atbilstoši MK noteikumu Nr.96 82.1.16.apakšpunktam atbrīvojumi no kases aparāta lietošanas nav piemērojami, ja:
- tirgotājs tirgojas ar iepirktu lauksaimniecības vai citu produkciju;
- tirgus dalībnieks tirgus teritorijā ir reģistrējis pastāvīgo darbības vietu (struktūrvienību) un/vai pārdod iepirktas preces (tajā skaitā, ja vienlaikus pārdod gan iepirktu, gan pašu iegūtu vai ražotu preci).
Minētajos gadījumos saskaņā ar MK noteikumu Nr.96 38.punktu darījumi obligāti ir jāreģistrē kases aparātā un obligāti jāizsniedz pircējam kases čeks kā darījumu apliecinošs dokuments.
Piemērs
Tirgus dalībnieks tirgus teritorijā ir reģistrējis pastāvīgo darbības vietu (struktūrvienību) un tirgojas ar iepirktu un/vai pašu iegūtu vai ražotu lauksaimniecības produkciju. Šajā gadījumā atbrīvojums no kases aparāta lietošanas nav piemērojams.
Lai noteiktu preču izcelsmi un piederību, nogādājot pārdošanai paredzēto preci tirdzniecības vietā, persona, kas ir reģistrējusi saimniecisko darbību (neatkarīgi no izvēlētās komercdarbības formas), atbilstoši MK noteikumu Nr.877 “Grāmatvedības kārtošanas noteikumi” 40. un 41.punktam noformē preču piegādes dokumentu.
Fiziskajai personai, kurai nav jāreģistrē sava saimnieciskā darbība (fiziskā persona, kuras ienākumi, tirgojot lauksaimniecības produkciju no savas piemājas saimniecības vai savvaļas veltes, nepārsniedz 3000 eiro gadā), saskaņā ar MK noteikumu Nr.96 8.punktu nav jālieto kases aparāts un nav arī pienākuma pircējiem izsniegt VID reģistrētas kvītis.
VID prasības pārbaudes laikā
Veicot pārbaudi tirgū vai ielu tirdzniecības vietā, VID:
- identificē tirdzniecības dalībnieku saskaņā ar tirdzniecības vietā izvietoto informāciju un pārbauda dokumentus vai to kopijas atbilstoši saimniecisko darbību reglamentējošo normatīvo aktu prasībām;
- var veikt kontrolpirkumu un pārliecināties, kādu darījumu apliecinošu dokumentu lauksaimniecības produkcijas ražotājs izsniedz (kases aparāta čeku vai VID reģistrētu kvīti pēc pieprasījuma);
- lūdz paskaidrot, kādā veidā tiek veikta ienākumu uzskaite, lai noteiktu, kad minētie ienākumi sasniedz 3000 eiro gadā, un uzrādīt ienākumu uzskaites reģistru;
- noskaidro, vai fiziskās personas, kas nodarbojas ar lauksaimnieciskās ražošanas produkcijas realizāciju, bet nav reģistrējusies VID kā saimnieciskās darbības veicēja, īpašumā vai nomā ir zeme un viņas piemājas saimniecībā vai personīgajā palīgsaimniecībā tiek audzēti pārdošanā esošie lauksaimniecības produkti. Ja nepieciešams, veic saimniecības apsekošanu. Konstatējot, ka fiziskā persona realizē lauksaimniecības produktus, kas nav ražoti tās saimniecībā, vai likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (likums par IIN) 11.panta 1.daļas 1.3punktā noteiktās saimnieciskās darbības veikšanas pazīmes (piemēram, ir veikti trīs un vairāk darījumi taksācijas periodā vai pieci un vairāk darījumi trijos taksācijas periodos), fizisko personu aicina reģistrēties VID;
- pārbauda, vai preču realizācijas vietā (tirgū vai ielu tirdzniecības vietā) lauksaimniecības produkcijas ražotājam, kas ir reģistrējis saimniecisko darbību (juridiskajai personai, zemnieka vai zvejnieka saimniecībai, individuālajam komersantam) un tirgo paša ražotu produkciju, ir:
- preču piegādes vai pārvadājumu dokuments, kas apliecina preču izcelsmi un piederību preču saņemšanas un izsniegšanas vietā;
- preču piegādes dokumentu un pārvadājumu dokumentu reģistrs vai cits reģistrs (saskaņā ar MK noteikumu Nr.877 50. punktu).
Jāatceras, ka tirdzniecības vietā atbilstoši MK noteikumu Nr.440 “Noteikumi par tirdzniecības veidiem, kas saskaņojami ar pašvaldību, un tirdzniecības organizēšanas kārtību” 5.punktu patērētājiem redzamā vietā ir jānodrošina šāda skaidri salasāma informācija:
- ja tirdzniecības dalībnieks ir komersants – uzņēmuma nosaukums (firma), nodokļu maksātāja reģistrācijas numurs un tās personas vārds un uzvārds, kura ir atbildīga par tirdzniecību attiecīgajā tirdzniecības vietā;
- ja tirdzniecības dalībnieks ir fiziskā persona (izņemot fizisko personu, kurai atbilstoši nodokļu jomu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem nav jāreģistrē saimnieciskā darbība) – vārds un uzvārds.
Pievienotās vērtības nodoklis
Lauksaimniecības produkcijas ražotājam, reģistrētam pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājam, kurš vēlas tirgot savu saražoto vai pārstrādāto produkciju tirgū vai ielu tirdzniecības vietā, PVN ir jāpiemēro katrai pārdotajai precei.
Nodokļa rēķins par pārdoto preci ir jāizsniedz, ja pircējs to pieprasa. Par nodokļa rēķinu atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likuma (PVN likums) 126.panta 4.daļai drīkst izmantot arī kases čeku vai reģistrēto kvīti, ja preces vērtība bez PVN nepārsniedz 30 eiro.
Lauksaimniecības produkcijas pārdevējam jāreģistrējas VID PVN maksātāju reģistrā, ja tas veic ar PVN apliekamu preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas darījumus un PVN likuma 52.panta 1.daļas 20., 21. 22., 24., 25. un 26.punktā minētos ar PVN neapliekamos darījumus (izņemot, ja tiem ir gadījuma raksturs un tie nepārprotami atšķiras no nodokļa maksātāja veiktās saimnieciskās darbības veida), un to kopējā vērtība kalendāra gada laikā pārsniedz 50 000 eiro, minētajā vērtībā neiekļaujot pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu vērtību.
Ja jau iepriekšējā kalendāra gadā ir pārsniegts 50 000 eiro reģistrācijas slieksnis, tad lauksaimniecības produkcijas ražotajam nav tiesību kārtējā gadā nereģistrēties PVN maksātāju reģistrā.
Ja 50 000 eiro vērtība kalendāra gadā tiek pārsniegta (nepārsniedzot 55 000 eiro vērtību), iesniegums reģistrācijai iesniedzams līdz kalendāra gada 30.novembrim.
Ja 50 000 eiro vērtība kalendāra gadā tiek pārsniegta (nepārsniedzot 55 000 eiro vērtību) kalendāra gada decembrī, iesniegums reģistrācijai iesniedzams līdz kalendāra gada 31.decembrim. Neatkarīgi no tā, kad VID, ievērojot PVN likumā noteikto iesnieguma izskatīšanas termiņu un nosacījumus, pieņem lēmumu par reģistrāciju, PVN jāsāk maksāt par darījumiem no nākamā kalendāra gada 1.janvāra.
Ja 55 000 eiro vērtība tiek pārsniegta jau kalendāra gada laikā pēc reģistrācijas iesnieguma iesniegšanas, ne vēlāk kā nākamajā darbdienā jāinformē par to VID, uzsākot no šī brīža maksāt PVN.
Ja 50 000 eiro vērtība kalendāra gadā tiek pārsniegta, pārsniedzot arī 55 000 eiro vērtību, pirms reģistrācijas iesnieguma iesniegšanas, iesniegums reģistrācijai iesniedzams ne vēlāk kā līdz nākamā mēneša 15.datumam. PVN jāsāk maksāt no 55 000 eiro pārsniegšanas brīža.
Ja 50 000 eiro vērtība kalendāra gadā tiek pārsniegta, veicot tikai PVN likuma 52.panta 1.daļas 20., 21. 22., 24., 25. un 26.punktā minētos ar PVN neapliekamos darījumus, reģistrācija PVN maksātāju reģistrā nav obligāta.
Minētie nosacījumi ir jāievēro neatkarīgi no tā, kāda ir izvēlētā komercdarbības forma, proti, zemnieka vai piemājas saimniecība, saimnieciskās darbības veicējs vai sabiedrība ar ierobežotu atbildību.
Ienākuma nodokļi
Ja lauksaimnieciskās ražošanas produkcijas realizētājs no piemājas saimniecības vai personīgās palīgsaimniecības lauksaimnieciskās ražošanas gūst ienākumu, kas nepārsniedz 3000 eiro gadā, viņam ir tiesības nereģistrēties VID kā saimnieciskās darbības veicējam.
Savukārt, ja gūtais ienākums pārsniedz 3000 eiro gadā, ir jāreģistrējas VID kā saimnieciskās darbības veicējam. Lai noteiktu, kad ienākumi no piemājas saimniecības vai personīgās palīgsaimniecības lauksaimnieciskās ražošanas sasniedz 3000 eiro gadā, saskaņā ar likuma par IIN 9.panta 1.daļas 1.punktu un 11.panta 13.daļu ir jāveic ienākumu uzskaite brīvi izraudzītā formā, summējot gūtos ienākumus.
Piemērs
Pensionāre ielu tirdzniecības vietā, tirgojot no personīgās palīgsaimniecības iegūtus zaļumus, meža ogas un sēnes, gada laikā saņēma 3095 EUR. Par tirdzniecības vietas nomu viņa gada laikā samaksāja 350 EUR. Tā kā ienākums ir 2745 EUR(3095 – 350), pensionārei ir tiesības nereģistrēties VID kā saimnieciskās darbības veicējai.
Par fiziskās personas saimniecisko darbību ir uzskatāma jebkura darbība, kas vērsta uz preču ražošanu, darbu izpildi, tirdzniecību un pakalpojumu sniegšanu par atlīdzību. Saimnieciskā darbība saskaņā ar likuma par IIN 11.panta 1.1daļu ietver arī fiziskās personas īpašumā esoša individuālā uzņēmuma (arī zemnieka un zvejnieka saimniecības) darbību.
Ja realizē iepirkto lauksaimnieciskās ražošanas produkciju, ir jāreģistrējas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā atbilstoši izvēlētajam juridiskajam statusam, kā arī jākārto grāmatvedības uzskaite, lai noteiktu ar nodokļiem apliekamo ienākumu.