Valsts ieņēmumu dienests publicējis informatīvo materiālu par Latvijas Būvniecības nozares arodbiedrības un darba devēju – 313 būvkomersantu – noslēgtās ģenerālvienošanās piemērošanu būvniecības nozarē. Tā stājas spēkā 2019.gada 3.novembrī un ir spēkā līdz 2025.gada 31.decembrim, un, ja vien kāda no ģenerālvienošanās pusēm ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms minētā termiņa nepaziņo par tās izbeigšanu, ģenerālvienošanās darbība tiek pagarināta uz katru nākamo sešu gadu termiņu.

Ģenerālvienošanās attiecas uz komersantiem, kas veic saimniecisko darbību būvniecības nozarē (neatkarīgi no tā, vai darba devējs būvniecību ir reģistrējis vai nav reģistrējis kā saimnieciskās darbības veidu) un uz darba līguma pamata nodarbina vismaz vienu darbinieku, un darbiniekiem, kurus Latvijas Republikas teritorijā nodarbina darba devēji, kas veic saimniecisko darbību būvniecības nozarē un atbilst vismaz vienai no šādām pazīmēm: 

  • strādā kādā no ģenerālvienošanās pielikumā norādītajām profesijām;
  • veic darbu būvlaukumā, darba pienākumi ir tiešā veidā saistīti ar būvdarbu veikšanu;
  • veic darbu darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma saņēmēja labā, darba pienākumi ir tiešā veidā saistīti ar būvdarbu veikšanu.

Darba samaksa

Būvniecībā nodarbinātajiem:

  • minimālā mēneša darba alga par normālu darba laiku ir 780 eiro;
  • minimālā stundas tarifa likme ir 4,67 eiro;
  • piemaksu par virsstundu darbu nosaka 50% apmērā no noteiktās algas, bet, ja nolīgta akorda alga, – ne mazāk kā 50% apmērā no akorddarba izcenojuma par paveiktā darba daudzumu;
  • izmaksā piemaksu 5% apmērā atbilstoši piemērojamai nozares minimālajai mēneša darba algai, ja nodarbinātais ir ieguvis izglītību, kas atbilst viņa profesijai, ko apliecina profesionālās vai augstākās izglītības iestādē izsniegts izglītības dokuments;
  • nodarbinātajiem, kas profesionālās vai akadēmiskās izglītības iestādē iegūst izglītību, kas saistīta ar sagatavošanos darbībai būvniecības nozares norādītajās profesijās vai studiju virzienā minētajās profesijās, ko apliecina izglītības iestādes izsniegta izziņa, sešus mēnešus no darba līguma noslēgšanas dienas noteiktajai minimālajai darba algai 780 eiro vai noteiktajai minimālajai stundas likmei 4,67 eiro darba devējam ir tiesības piemērot koeficientu 0,7.

Ģenerālvienošanās noteic, ka minimālā bruto alga būvniecībā ir 780 eiro, kā arī paredz iespēju saņemt 5% piemaksu, ja nodarbinātais ir ieguvis profesijai atbilstošu izglītību, tādējādi garantējot 820 eiro minimālo mēneša darba algu. Visiem, kas strādā būvniecības nozarē, būvobjektos, būvniecības nozares profesijās, ir jāmaksā šis noteiktais atalgojums.

Pārejas noteikumi

Darba devējs sešus mēnešus no ģenerālvienošanās spēkā stāšanās dienas, t.i., no 2019.gada 3.novembra, ir tiesīgs būvniecībā nodarbinātajiem noteikt minimālo mēneša darba algu 650 eiro apmērā par normālo darba laiku un minimālo stundas tarifa likmi 3,89 eiro apmērā. Piemērojot šo noteikto minimālo darba algu un stundas tarifa likmi, noteiktais summētā darba laika pārskata periods būvniecībā nodarbinātajiem ir trīs mēneši.

No 2019.gada 3.novembra visiem darba devējiem noteiktais atalgojums jāmaksā neatkarīgi no ienākuma nodokļa maksāšanas režīma.

Nodokļi no nodarbināto algām

Darbinieka algas nodokli aprēķina, ietur un maksā darba devējs – būvnieks. Algas nodokļa likme ir:

  • 20% – mēneša ienākumam līdz 1667 eiro;
  • 23% – mēneša ienākuma daļai, kas pārsniedz 1667 eiro.

Ja algas nodokļa grāmatiņā darba devējs nav atzīmēts kā galvenā ienākumu gūšanas vieta, piemēro 23% likmi arī tad, ja alga ir mazāka par 1667 eiro.

Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) darbinieki veic ar darba devēja starpniecību. Darba devējs katru mēnesi aprēķina un ietur no algas darbinieka VSAOI daļu un kopā ar savu daļu samaksā sociālajā budžetā. Vispārējā gadījumā VSAOI likme ir 35,09%, no kuriem 24,09% maksā darba devējs un 11% – darba ņēmējs.