Lai gan normatīvie akti, kas nosaka darbinieku obligātās veselības pārbaudes (OVP) veikšanu, spēkā ir jau vairāk nekā 15 gadus, vēl joprojām regulāri nākas uzklausīt jautājumu: Vai tiešām arī mums, tiem, kas strādā birojā, ir jāveic kādas veselības pārbaudes?

Uzņēmumā, kas nodarbojas ar metālapstrādi un telpu nomu, strādā 62 darbinieki. Uzņēmumā pašlaik nav darba aizsardzības speciālista. Ja kāds no darbiniekiem izies darba aizsardzības pamatlīmeņa kursus 60 stundas, vai ar to pietiks, lai viņš varētu veikt darba aizsardzības speciālista pienākumus? Vai tomēr ir jābūt speciālajai izglītībai šajā jomā?

Klasiskais stereotips par darbinieku apmācību darba aizsardzībā ir noputējušas instrukcijas mapē, kas glabājas kaut kur birojā, un instruktāžu reģistrācijas žurnāli, kuros laiku pa laikam tiek ievilkti paraksti. Formāla attieksme no abām pusēm – darba devējiem tā ir ātrāk, bet darbiniekiem - vienkāršāk.

Uzņēmumā strādā kurjers, kas veic preču piegādi klientiem, izmantojot velosipēdu. Pildot darba pienākumus, viņš ir guvis kājas saišu sastiepumu, apmeklējis ārstus, kā rezultātā radušies izdevumi par izmeklējumiem, konsultācijām un operāciju. Tagad darbinieks ir iesniedzis izdevumus apliecinošus dokumentus grāmatvedībā. Vai uzņēmums drīkst kompensēt darbiniekam šādus izdevumus, un kādas ir nodokļu sekas?

Darbs birojā ir uzskatāms par salīdzinoši zema riska darbu no darbinieku drošības un veselības viedokļa. Tas nozīmē, ka normatīvo aktu prasības attiecībā uz darbu birojā ir vieglākas un vienkāršākas, bet sagatavojamo dokumentu apjoms – mazāks. Tomēr bez darba aizsardzības dokumentiem nevar iztikt – ja uzņēmumā vispār nav dokumentu vai tie ir neaktuāli, tad uzņēmumā netiek ievērotas darba aizsardzības prasības.

Katrs cilvēks, kurš strādā birojā, kaut reizi ir sūdzējies par tādiem veselības traucējumiem, kuru cēlonis ir darbs. Visbiežāk tās ir sāpes sprandā, plecos, mugurā, plaukstas pamatnē vai acu asarošana, graušana, apsārtums. Daudzas no šīm problēmām iespējams novērst salīdzinoši vienkārši un arī lēti vai pat bez maksas, ja vien darba devējam, darba aizsardzības speciālistam vai pašiem darbiniekiem ir pietiekamas zināšanas, kā iekārtot darba vietas.

Ar 2009. gada 1. aprīli spēkā stājās jaunie 10.03.2009. MK noteikumi Nr. 219 „Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude” (MK noteikumi), kuru galvenais mērķis ir uzlabot obligāto veselības pārbaužu veikšanas kvalitāti.