Ģenerāluzņēmējs ir nodevis objektu pasūtītājam 2024.gada maijā. Pirms pieņemšanas-nodošanas akta parakstīšanas pasūtītājam tika iesniegta garantija par periodu no 2024.gada maija līdz 2029.gada maijam. Garantijas apdrošināšanas prēmija ir 2000 eiro. Pasūtītājs ir saņēmis un samaksājis visus būvniecības līgumā paredzētos rēķinus. Vai apdrošināšanas prēmija ir iekļaujama 2024.gada izdevumos pilnā apjomā (ievērojot līguma ienākumu saskaņošanas principu ar līguma izmaksām)? Kā pareizi attiecināt apdrošināšanas prēmijas izdevumos (civiltiesiskās atbildības, visu būvniecības risku, garantijas laika prēmijas), ja apdrošināšanas līguma darbības periods ir garāks par būvniecības līguma darbības periodu?

Vai apdrošināts klients, par kuru apdrošināšanas kompānija izmaksā tikai 85% no parāda, var tikt uzskatīts par šaubīgu vai bezcerīgu debitoru un atlikušo parādu norakstīt bez uzņēmumu ienākuma nodokļa aplikšanas, pat ja uzņēmums turpina darboties? Vai apdrošināšana ir pietiekams pierādījums?

Pieņemtie grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr.827 “Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kas stājās spēkā 26.aprīlī, ieviesuši izmaiņas ziņu par darba ņēmējiem sagatavošanā un iesniegšanā. Kādas ir būtiskākās izmaiņas? (2024.gada 11.oktobrī publikācija papildināta ar pēdējo rindkopu.)

Uzņēmuma darbinieks iegādājies degvielu automātiskajā degvielas uzpildes stacijā, izmantojot skaidru naudu. Ar degvielas pārdevēju nav noslēgts sadarbības līgums, un uzņēmumam nav izsniegta degvielas karte, līdz ar to netiek saņemts kopsavilkums par iepriekšējā periodā iegādāto degvielu. Vai čeks virs 30 eiro, kas izsniegts automātiskajā degvielas uzpildes stacijā, ir derīgs pievienotās vērtības nodokļa atskaitīšanai?

Covid-19 pandēmijas laikā radīto zaudējumu un nodokļu parādu dēļ šobrīd sabiedrības ar ierobežotu atbildību īpašnieks ik mēnesi veic iemaksas uzņēmuma kontā pamatdarbības nodrošināšanai. Tās grāmatvedībā tiek grāmatotas kā aizņēmums bez procentiem. Uzņēmuma īpašnieks vēlas veikt uzņēmumam piederoša pamatlīdzekļa, proti, darba auto, kas vairāk netiek lietots un kura atlikusī vērtība ir 0, apmaiņu pret aizdevuma samazinājumu. Vai uzņēmuma īpašnieks drīkst tā rīkoties? Kādi grāmatojumi būtu jāveic?

Jau vairākus gadus grāmatvedībā dokumentus saņemam gan papīra, gan elektroniskā formā. Katrā uzņēmumā ir noteikta dokumentu aprites kārtība. Kad gads noslēdzies, gada pārskats sagatavots un iesniegts, tad kārtējo reizi domājam par arhīvu.

Atbilstoši Komerclikumam valdes locekļi vienmēr ir darbā un viņu atbildība par uzņēmuma darbību ir pastāvīga. Bet kā ir ar valdes locekļa transportlīdzekli? Vai var uzskatīt, ka arī tas vienmēr tiek izmantots darba vajadzībām, līdz ar to visi transportlīdzekļa izdevumi ir saimnieciskās darbības izdevumi un pievienotās vērtības nodoklis ir atskaitāms 100% apmērā?

Darbinieks, kuram uzņēmums apmaksā mobilā telefona ikmēneša abonēšanas maksu, dodas bērna kopšanas atvaļinājumā. Vai šos izdevumus var attiecināt kā saimnieciskās darbības izdevumus un atskaitīt priekšnodokli?

Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā ir noteikti vairāki personāla ilgtspējas pasākumi, kuru izdevumus var uzskatīt par saistītiem ar saimniecisko darbību un kuri netiek iekļauti ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā ienākumā. Cita starpā tie ir arī darba koplīgumā paredzēto pasākumu izdevumi, kuri nav personificējami. Kas ir šie koplīgumā paredzētie pasākumi?

Kuros gadījumos attaisnojuma dokumentos jābūt uzņēmuma rekvizītiem uz rēķina (čeka), kuros – obligāti jāpievieno čekam bez pilnīgiem rekvizītiem kvīts ar visiem rekvizītiem, bet kuros – uz čeka iztrūkstošos rekvizītus var ierakstīt ar roku (pārdevējs vai arī pats uzņēmums)?

Par avansa norēķinu personām ikdienā saņemu diezgan daudz jautājumus, tāpēc uzskatu, ka šī tēma ir pietiekami aktuāla, lai par to runātu vairāk. Konkrētajā rakstā tiks izskatītas nestandarta situācijas, kuras maldīgi tiek uzskatītas par avansa norēķinu darījumiem.

Kā iegrāmatot pamatkapitāla daļu iegādi, ja jaunās emisijas akcijas vai daļas tiek pārdotas par vērtību, kas ir augstāka par to nominālvērtību? Piemēram, sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA) “Ābols” pieder trīs īpašniekiem, tās pamatkapitāls ir 2800 eiro, katras daļas vērtība – 1 eiro, kopā ir 2800 daļas: • Baibai pieder 1120 daļas ar vērtību 1120 eiro; • Agnesei pieder 700 daļas ar vērtību 700 eiro; • Janai pieder 980 daļas ar vērtību 980 eiro. Pēteris vēlas iegādāties 28 šī uzņēmuma daļas, bet maksās 20 000 eiro. Viņš iegūs 28 daļas, katras daļas vērtība 1 eiro, tātad kopējā vērtība – 28 eiro. Pēc daļu pirkuma kopējais pamatkapitāls būs 2828 eiro. Kā iegrāmatot šo darījumu? Kas jādara pēc tam? Kur grāmatojama starpība starp iegādes cenu un daļu nominālvērtību 19 972 eiro?

Darbinieka netīšas rīcības rezultātā uzņēmumam ir radušies zaudējumi, grāmatvedībā tie tiek norakstīti kā zaudējumi. Vai uzņēmums drīkst prasīt darbiniekam atlīdzināt šos zaudējumus pilnā apmērā? Vai pastāv iespēja norakstīt tos un nepieprasīt darbiniekam atlīdzināt?

Kā tiek veikta preču norakstīšana precēm, kas tiek izņemtas no apgrozības ar Pārtikas un veterinārā dienesta lēmumu, jo konstatēti pārkāpumi?

Tūrisma mītne ir uzstādījusi saules paneļus. Kā veikt uzskaiti par iegūto un izlietoto enerģiju?