Uzņēmums savas produkcijas popularizēšanai izsniedz dāvanu kartes preču iegādei savā veikalā. Kā tās grāmatot un atspoguļot elektroniskā kases aparāta (EKA) čekos brīdī, kad pircējs izmanto šo dāvanu karti? Vai EKA šāds darījums ir jāuzrāda un ar kādu summu? Vai šo darījumu var traktēt kā reklāmu (sagatavojot atbilstošu dokumentu kopumu) un līdz ar to pievienotās vērtības nodokļa (PVN) priekšnodokli var atskaitīt no preces iegādes, kas nodota kā dāvana?

Latvijā taksometru pakalpojumus sniedz tādas kompānijas kā “Yandex.Taxi”, “Taxify”. Apmaksa par šo pakalpojumu notiek, debitējot piesaistīto maksājuma karti, un pakalpojuma saņēmējam ir tikai elektroniska izdruka par brauciena maršrutu un samaksāto summu. Faktiski šis dokuments nav ne čeks, ne rēķins. Vai ir iespējams šos izdevumus atzīt par saimnieciskās darbības izdevumiem (konkrēti - komandējuma izdevumi, braucieni uz/no lidostas)?

Uzņēmumam bija nodokļu parādi, kā rezultātā tas tika aizvērts. Parāda piedziņas laikā nokavēto nodokļu maksājumu parāds pilnā apmērā netika iekasēts, rezultātā Valsts ieņēmumu dienests pieņēma lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu (4800 EUR) dzēšanu, vienlaikus dzēšot arī ar to saistītās nokavējuma naudas pieaugumu (710 EUR). Kā pareizi jāgrāmato šīs summas, un kurās uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijas rindās šis būtu jānorāda?

Ka grāmatvedībā norādīt rēķinu par atkritumu izvešanu, ja tajā atsevišķi uzradīts dabas resursu nodoklis (DRN)? Vai ir pareizi kopsummu par atkritumu izvešanu (kopā ar DRN) grāmatot kā saimnieciskās darbības izdevumus? Vai tomēr DRN ir jānorāda citā grāmatvedības kontā?

Stājoties spēkā jaunajam Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumam (UIN likums), mainījušās arī uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanas prasības krājumiem. Krājumi tirdzniecības un ražošanas uzņēmumiem ir svarīgs rādītājs – bilancē tie veido būtisku daļu aktīvu, savukārt peļņas vai zaudējumu aprēķinā (PZA) krājumi ir viens no lielākajiem izmaksu posteņiem. Krājumu sākuma un beigu atlikumi tieši saistīti ar pārdoto preču un produkcijas pašizmaksu un peļņu, tādējādi kļūda krājumu atlikumos pārskata gada beigās ietekmē gan pārskata, gan nākamā gada peļņas rādītāju.

Esmu sākusi kārtot grāmatvedību zemnieku saimniecībai, kura nodarbojas ar graudkopību. Kā grāmatvedības kontos atspoguļot graudu kustību no lauka uz kalti, no kalts uz noliktavu vai pārdošanu? Un kā ar dabīgajiem atbirumiem, zudumiem? Vai tie grāmatojami katrā kustību posmā vai tomēr vienreiz gadā?

Tiesu izpildītājam tika samaksāta nodokļu parāda piedziņas summa, un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) nodokļu pārskata izdrukā var redzēt, ka tiesu izpildītājs to ir iemaksājis nodokļu parāda dzēšanai. Samaksu tiesu izpildītājam grāmatoju: D 77xx un K 23xx 2000 EUR (maksājumi tika veikti skaidrā naudā). Bet, kā grāmatot tiesu izpildītāja tālāk veiktos maksājumus nodokļu parāda dzēšanai?

Kā korekti salīdzināt nodokļu atlikumus ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) pieejamo nodokļu atlikumu vēsturi? Skaidro VID!

Latvija jau ilgāku laiku ir pievienojusies eirozonai, kas atvieglo norēķinus un samazina valūtas kursu svārstību radītos riskus sadarbībā ar eirozonas valstīm. Tomēr darījumi notiek arī ar citu lielvalstu (Krievijas, ASV u.c.) uzņēmumiem. Norēķinus šādos darījumos pārsvarā veic, izmantojot ASV dolāru vai citas valūtas. Tāpēc joprojām aktuāls ir jautājums par citu valūtu atspoguļošanu grāmatvedībā. Šoreiz skaidrojumu sagatavoju, kā piemēru izmantojot konkrētu lasītāja jautājumu.

Mēs esam budžeta iestāde. Skolas direktoram darba vajadzībām tiek iegādāts mobilā telefona aparāts. Iepriekš tika norunāts, ka iestāde sedz izdevumus 200 EUR (bez PVN) apmērā šī aparāta iegādei. Darbinieks izvēlas dārgāku modeli (par 300 EUR). Tika saņemta preču pavadzīme par kopējo summu 300 EUR, pievienotās vērtības nodoklis (PVN) piemērots reversā kārtībā. Uz darbinieka iesnieguma pamata mums no darbinieka algas būs jāietur 100 EUR par mobilo telefonu? Vai arī PVN par šo summu? Kādi būtu veicamie grāmatojumi?

No šī gada 1.janvāra stājušies spēkā grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" (Likums), ieviešot jaunu kārtību autoratlīdzību izmaksātājiem – turpmāk valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) 5% apmērā jāpiemēro arī autoratlīdzībām. Kā šīs izmaiņas ietekmēs darba devēju ziņojumus?

2017.gadā tika likvidēts šaubīgais debitors, taču savulaik šim šaubīgajam debitoram sabiedrības grāmatvedībā uzkrājums netika veidots. Grāmatojums: D2314 Šaubīgie debitori, K2310 Debitori un viss. Tagad, kad debitors ir likvidēts, kā pareizi veikt grāmatojumu? Vai šos zaudējumus var segt no iepriekšējo gadu nesadalītās peļņas? Un vai tas ietekmē uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN) par 2017.gadu?

Uzņēmums 01.11.2017. pārdeva reprezentatīvo auto par 50 000 EUR. Automobilim aprēķinātais finanšu nolietojums ir 10 000 EUR, savukārt atlikusī bilances vērtība – 45 000 EUR. Kā norakstīt reprezentatīvā auto atlikušo bilances vērtību, un kurā peļņas vai zaudējumu aprēķina (PZA) postenī to uzrādīt? Kurā uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) deklarācijas rindā norādīt reprezentatīvā automobiļa atlikušo bilances vērtību, ja auto atlikušo bilances vērtību uzņēmums neuzskata par izdevumiem, kas saistīti ar reprezentatīvā automobiļa ekspluatāciju un uzturēšanu (uzskata, ka finanšu nolietojums atbilst likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" (likums par UIN) 6.panta 1.daļas 13.punktam, bet atlikusī bilances vērtība tam neatbilst), lai neveidotos situācija, ka gan ienākumi, gan atlikusī auto vērtība tiek aplikta ar UIN?

Saskaņā ar Darba likumu (DL) darba devējam ir pienākums izmaksāt atlīdzību par visu periodu, par kuru darbinieks nav izmantojis ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu. Darbiniekam par darba gadu pienākas ne mazāk kā 4 kalendārās nedēļas ilgs atvaļinājums (28 kalendārās dienas). Vai, izmaksājot atlīdzību par neizmantoto atvaļinājumu, tā jāaprēķina par atvaļinājuma dienām, nosakot tās kā veselu skaitli, vai jāņem vērā 2 cipari aiz komata? Vai šo kārtību var noteikt uzņēmuma iekšējā kārtībā un aprēķinu vajadzībām paredzēt atvaļinājuma dienu noapaļošanu līdz veselam skaitlim?

Tiek veikta sabiedrības nodalīšana – sadalāmā sabiedrība daļu savas mantas nodod 1 vai vairākām iegūstošajām sabiedrībām. Sadalāmā sabiedrība turpina pastāvēt. Tās pamatkapitāls ir 20 000 EUR, pamatlīdzekļu (PL) vērtība ir 100 000 EUR, kā arī sabiedrībai ir finanšu līzinga saistības 500 000 EUR apmērā. Kā sabiedrības nodalīšanu atspoguļot grāmatvedībā? Kā grāmatot finanšu līzinga saistības, ja puse no tām pāries jaunajai sabiedrībai? Kā grāmatot PL?