Mainīgajā Latvijas nodokļu tiesību sfērā valda pamatprincips, ka rezidenti maksā nodokli par vispasaules ienākumu Latvijā un nerezidenti maksā nodokli pēc ienākuma ieguves avota principa (ienākuma gūšanas avota valstij ir tiesības uz ienākuma aplikšanu ar nodokli) par konkrētiem likumā Par uzņēmumu ienākuma nodokli (likums par UIN) (runājot ne par fiziskajām personām) minētajiem ienākumiem.

Pēdējo reizi pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atmaksas procedūras Latvijā mainītas ar likuma Par pievienotās vērtības nodokli (likums par PVN) grozījumiem, kas stājās spēkā 2010. gada 1. jūlijā, izraisot pamatīgu sajukumu tiem Latvijas uzņēmējiem, kas bija aizkavējušies ar PVN atmaksu pieprasīšanu. Kopš tā laika ir pagājis jau gandrīz pusotrs gads, taču jautājumi par atmaksas procedūrām joprojām nezaudē savu aktualitāti.

Iespēja veidot pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāju grupu (PVN grupa) parādījās no 2009. gada 1. decembra, kad tika pieņemti grozījumi likumā Par pievienotās vērtības nodokli (likums par PVN). Likumā tika ieviesta Direktīvas 2006/112/EC (Direktīva) 11. pantā paredzētā norma, ka dalībvalstis par vienu nodokļa maksātāju var uzskatīt personas, kuras veic uzņēmējdarbību attiecīgās dalībvalsts teritorijā un kuras, kaut arī juridiski patstāvīgas, ir cieši saistītas cita ar citu finansiālām, saimnieciskām un organizatoriskām saitēm.

2011. gada 13. oktobrī savā pēdējā sēdē 10. Saeima galīgajā lasījumā akceptēja izmaiņas likumā Par nodokļiem un nodevām (Likums), kas paredz būtiskas izmaiņas nodokļu sodu sistēmā un nodokļu samaksas termiņu pagarināšanas kārtībā. Lai arī pieņemtie grozījumi Likuma 24. pantā stāsies spēkā tikai 2012. gada 1. jūlijā (Likuma Pārejas noteikumu 138. punkts), tomēr vēlams ar tiem iepazīties savlaicīgi un apzināt atšķirības pašreizējā un jaunajā regulējumā.

2011. gada 27. septembrī Ministru Kabinets (MK) pieņēma grozījumus 2006. gada 14. novembra MK noteikumos Nr. 933 Likuma Par pievienotās vērtības nodokli normu piemērošanas kārtība (MK noteikumi), kas stājās spēkā 2011.gada 1.oktobrī.

Algots darbs ārvalstīs Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem (rezidentiem) vairs nav novitāte vismaz kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā (ES). Tomēr nodokļu saistībām, kuras rodas saistībā ar ārvalstīs gūto ienākumu, līdz šim ir piešķirta labākā gadījumā sekundāra nozīme. Tikai salīdzinoši nesenā pagātnē Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādināja, ka Latvijas rezidentiem, kuri ir guvuši ienākumu ārvalstī, ir pienākums par šo ārvalstīs gūto ienākumu maksāt nodokli arī Latvijā, neskatoties uz faktu, ka no šī ienākuma var būt ieturēts nodoklis arī šajā ārvalstī.

Uzņēmums sava prestiža veidošanai reprezentācijas nolūkos plāno iegādāties Latvijas Bankas monētas un iesaiņot tās kastītē ar uzņēmuma logo. Vai, veicot šāda veida darbības, uzņēmums varēs izdevumus par monētu iegādi uzskatīt par reprezentācijas izdevumiem?

Atkal esam sagaidījuši jaunas izmaiņas darījumu uzrādīšanai pievienotās vērtības nodokļa (PVN) deklarācijās. Jaunie grozījumi un precizējumi, šķiet, novērsīs vecos atavismus, kā, piemēram, kokmateriālu piegāžu un ar tiem saistīto pakalpojumu uzrādīšanu atsevišķos pārskatos, kas nereti radīja apmulsumu grāmatvežiem, kuri pirms tam ar to nebija saskārušies.

Tuvojoties gada noslēgumam, arvien biežāk gan politiķu, gan nevalstisko organizāciju, gan arī pašvaldības ierēdņu retorikā tiek pieminēti ar nekustamā īpašuma nodokli (NĪN) saistīti jautājumi. Citu starpā tiek aktualizēts arī jautājums par kadastrālo vērtību pārmērīgo ietekmi uz nodokļu maksātājiem aprēķinātā NĪN apmēru. Tādēļ atsevišķas pašvaldības (Jūrmala, Mārupe) pamatoti ceļ trauksmi par nesamērīgi lieliem nodokļu maksājumu rēķiniem. Spriedzi sabiedrībā nosaka arī fakts, ka NĪN pieaug, neskatoties uz to, ka nekustamā īpašuma tirgus vērtība pēdējo divu gadu laikā ir ievērojami samazinājusies. Diemžēl jāsecina, ka uz NĪN maksājuma aprēķināšanu lielā mērā ir attiecināms teiciens, ka lietas ne vienmēr ir tādas, kā tās izskatās.

Padziļināta uzņēmuma finanšu un nodokļu plānošana jau kādu laiku vairs nav tikai greznuma lieta, bet gan akūta nepieciešamība, turklāt – ne tikai Latvijā. Uzņēmumu atbildīgās personas nereti pieņem lēmumus izmantot dažādus risinājumus ar vienu mērķi – ietaupīt. Viens no līdzekļiem, kā to izdarīt, jeb, precīzāk, atgūt iztērētos līdzekļus, ir atprasīt ārvalstīs samaksāto pievienotās vērtības nodokli (PVN). Publikācijas mērķis ir vērst to personu uzmanību uz PVN atmaksas aktualitātēm Latvijā, kuras kā PVN maksātāji reģistrētas ārpus Eiropas Savienības (ES) teritorijas, kur nodokļus regulējošo tiesību aktu izpratnē tās veic saimniecisko darbību.

2011. gada 21. jūlijā Saeima otrajā un galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā Par pievienotās vērtības nodokli (likums). Bez grozījumiem attiecībā uz pievienotās vērtības nodokļa (PVN) reversa ieviešanu darījumiem ar metāllūžņiem un īpašā nodokļa režīma piemērošanu zivsaimniecības nozares uzņēmumiem jaunajā likumā ir ietvertas arī izmaiņas PVN piemērošanā darījumiem ar nekustamo īpašumu, kas stājas spēkā jau no 2011. gada 1.oktobra.

Dividendes, procentu maksājumi un samaksa par intelektuālo īpašumu ir daži no maksājumiem, no kuriem ir jāietur nodoklis, veicot maksājumu ārvalstu darījumu partnerim, akcionāram vai visbiežāk mātes uzņēmumam. Darījumos ar nerezidentiem tiek pieļautas neprecizitātes, kā rezultātā izmaksātājam – Latvijā reģistrētai komercsabiedrībai – ir jāmaksā papildus nodoklis, kuru nevajadzētu maksāt, ja darījums būtu pareizi strukturizēts un dokumenti atbilstoši noformēti. Atbilstoši likumam Par uzņēmumu ienākuma nodokli (likums par UIN) nodokli no nerezidenta ienākumiem ietur ienākuma izmaksātājs šī ienākuma izmaksas brīdī, tādēļ tiek lietots arī termins ieturējuma nodoklis (angl. – withholding tax).

Nodokļu maksātāji jau pieraduši, ka likums Par pievienotās vērtības nodokli (likums par PVN) tiek grozīts bieži, pat vairākas reizes gadā. Pie tam mainītas tiek ne tikai pievienotā vērtības nodokļa (PVN) likmes, bet arī ar PVN apliekamie objekti un kārtība.

Ministru kabineta (MK) š.g. 7. jūnija sēdē izskatīts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais ziņojums par nodokļu piemērošanu attiecībā uz ārzonu darījumiem un iespējām šo kārtību pastiprināt (ziņojums). Lai gan ziņojums līdzās esošās sistēmas vērtējumam satur tikai piedāvājumus iespējamiem pasākumiem ārzonu darījumu ierobežošanai, šis ziņojums ir guvis nodokļu konsultantu ievērojamu uzmanību, jo šobrīd ir piedāvātas vairākas alternatīvas, kuru ieviešana var būtiski ietekmēt investīciju vidi Latvijā.

Šā gada 15. martā Eiropas Savienības (ES) Padome ir pieņēmusi Regulu Nr. 282/2011 (Regula), ar ko nosaka īstenošanas pasākumus Direktīvai 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa (PVN) sistēmu (Direktīva). Ir noteikts, ka Regula ir piemērojama sākot ar 2011.gada 1.jūliju. Tā kā Regula ES dalībvalstīs ir jāpiemēro tieši, Latvijas normatīvajos aktos Regulas prasības netiks iestrādātas, tādēļ nodokļu maksātājiem būtu jāzina, ko nosaka jaunais dokuments, un jāievēro tā prasības attiecībā uz veiktajiem darījumiem. Arī Latvijas likumdevējiem būtu jāpārskata esošo normatīvo aktu normas un nepieciešamības gadījumos jāveic precizējumi, lai nerastos pretrunas ar Regulas nosacījumiem.