Tuvojoties gada noslēgumam, kā katru gadu tiek domāts par kopējās gada bilances noslēgšanu. Komercsabiedrībām, kurām finanšu gads noslēdzas 31. decembrī, jau šobrīd vienlaicīgi ar finanšu gada noslēgumu ir jāņem vērā arī no tā izrietošās nodokļu saistības. Šajā sakarā ir vērts atcerēties par uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) normām, kuras ir piemērojamas, sākot ar 2010. taksācijas gadu.

Rakstā apskatīšu būtiskākās izmaiņas, kas no 2010. gada skar tos saimnieciskās darbības veicējus, kuri no saimnieciskās darbības maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN vai nodoklis) un grāmatvedības uzskaiti veic vienkāršā ieraksta sistēmā. Minēšu arī tos neskaidros jautājumus, uz kuriem normatīvie akti viennozīmīgu atbildi attiecībā uz IIN piemērošanu nesniedz.

Vairums lasītāju droši vien jau būs dzirdējuši, ka Ministru kabinets šā gada 30.novembra sēdē saistībā ar budžeta konsolidācijas pasākumiem ir akceptējis grozījumus daudzos nodokļu likumos, tostarp arī likumā Par pievienotās vērtības nodokli (PVN likums). Lai gan publiski līdz šim ir izskanējusi informācija tikai par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmju celšanu, PVN likuma grozījumos atrodami arī daudz citu jaunu regulējumu, kā arī atsevišķi nepatīkami pārsteigumi, par kuriem līdz šim publiski informācija nebija pieejama.

Pievienotās vērtības nodokļa aprēķināšanu nosaka likuma Par pievienotās vērtības nodokli (PVN likums) 12.pants. Tādējādi, ja šajā pantā būs noteikts par attiecīgi saņemto pakalpojumu aprēķināt nodokli, tad tas ir jādara. Ja nebūs noteikts, tad PVN nav jāaprēķina.

Saskaņā ar likuma Par pievienotās vērtības nodokli (PVN likums) 12. panta 1.14 daļu par pakalpojumiem, kuru sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar šā likuma 4.1 panta ceturto daļu un kuri saņemti no citas dalībvalsts personas vai Eiropas Savienības (ES) teritorijā nereģistrētas personas, kas neveic saimniecisko darbību iekšzemē, nodokli aprēķina un valsts budžetā maksā:

Būs pagājuši jau trīs mēneši, kopš stājies spēkā un darbojas Mikrouzņēmumu nodokļa likums. Visaptveroši runāt par tā darbības rezultātiem vēl ir pāragri, taču ir jau saskatāmas tā priekšrocības un arī trūkumi. Tos ir būtiski apzināties un izvērtēt ne vien esošajiem mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) maksātājiem, bet jo īpaši tiem, kas vēl domā, vai par tādiem kļūt. Kā zināms, mikrouzņēmumam, kas vēlas iegūt MUN maksātāja statusu ar 2011. gada 1. janvāri, līdz šā gada 15. decembrim jāpiesakās Valsts ieņēmumu dienestā. Tātad pārdomām atlicis vēl nepilns mēnesis. Šī raksta mērķis ir vērst uzmanību uz būtiskākajiem MUN maksātāja ieguvumiem un zaudējumiem šobrīd un nākotnē.

Turpinot savā iepriekšējā rakstā Pamatlīdzekļu inventarizācija un novērtēšana pirms gada pārskata sastādīšanas, izmaiņu atspoguļošana grāmatvedībā un gada pārskatā (iFinanses.lv, 08.10.2010.) apskatīto tēmu par pamatlīdzekļu pārvērtēšanu un pamatlīdzekļu vērtības samazināšanos, šoreiz vēlētos apskatīt ar nodokļiem saistītos jautājumus.

Baltijas valstis savu ģeogrāfisko apmēru dēļ starptautisku uzņēmumu iekšējā struktūrā bieži tiek uztverta kā vienota telpa. Gan darba līgumi, gan pakalpojumu līgumi nereti tiek slēgti ar vienas valsts rezidentu par darbu vai pakalpojumiem, kas tiks veikti arī citā valstī.

02.10.2010. stājās spēkā jauni Ministru kabineta 21.09.2010. noteikumi Nr.899 Likuma Par iedzīvotāju ienākuma nodokli normu piemērošanas kārtība (MK noteikumi Nr.899 vai jaunie noteikumi), kas piemērojami jau ar 01.07.2010. Publicējam turpinājumu š.g. 25.oktobra rakstam Atšķirības starp jaunajiem un iepriekšējiem MK noteikumiem likuma Par iedzīvotāju ienākuma nodokli piemērošanā.

02.10.2010. stājās spēkā jauni Ministru kabineta 21.09.2010. noteikumi Nr.899 Likuma Par iedzīvotāju ienākuma nodokli normu piemērošanas kārtība (MK noteikumi Nr.899 vai jaunie noteikumi), kas piemērojami jau ar 01.07.2010. Tie ir izdoti saskaņā ar likuma Par iedzīvotāju ienākuma nodokli (likums par IIN vai likums) 3. panta 3. daļas 12. punkta a apakšpunktu, 9. panta 1. daļas 16. un 17. punktu, 10. panta 1. daļas 4. punktu, 11. panta 3. daļas 15. punktu, 17. panta 11. daļas 2. punktu, 38. panta 2. daļu un 39. pantu. Minētie noteikumi aizstāj 26.09.2006. noteikumus Nr.793. Kas tajos citādāks, kas būtisks un kas neskaidrs - par to turpinājumā.

Atbilstoši Dabas resursu nodokļa likumam (DRN likums vai likums) videi kaitīgas preces,kuras apliek ar nodokli,ir preces, kuru ražošanai vai izplatīšanai noteikti ierobežojumi (piemēram, ozona slāni noārdošas vielas) vai kuru atkritumu apsaimniekošanai tiek noteiktas īpašas prasības, ja tās savā aprites ciklā negatīvi ietekmē vai var ietekmēt vidi, cilvēka dzīvību vai veselību (piemēram, elektriskās un elektroniskās iekārtas, akumulatori un baterijas, smēreļļas u.c.).

2010. gada 30. septembrī ir stājušies spēkā grozījumi Ministru kabineta 2006. gada 14. novembra noteikumos Nr. 933 „Likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” normu piemērošanas kārtība” (noteikumi). Noteikumi izstrādāti ar mērķi novērst neskaidrības, kas radās, piemērojot likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” (likums par PVN) normas pēc grozījumiem, kas stājās spēkā 2010. gada 1. janvārī.

Latvijā viena no aktīvākajām nozarēm ir kokapstrāde. Tā ir mūsu eksporta prece, kas nes Latvijas budžetam lielus nodokļus un nodrošina daudzus iedzīvotājus ar darbu. Šajā nozarē ir arī savas īpatnības grāmatvedības un nodokļu uzskaitē, tādēļ grāmatveži nereti baidās uzņemties risku pildīt galvenā grāmatveža amatu.

Dabas resursu nodokli (DRN) par iepakojumu materiāla svara vienību aprēķina, summējot saskaņā ar Dabas resursu nodokļa likuma (DRN likums vai likums) 7. pielikumā noteiktajām nodokļa likmēm atkarībā no iepakojuma materiāla aprēķināto nodokļa summu par katru iepakojuma materiāla veidu, ieskaitot etiķetes (tajā skaitā primārais + sekundārais + terciārais (transporta) iepakojums).

Kā jau 2010. gada 17. septembra publikācijā „Dabas resursu nodoklis par iepakojumu un videi kaitīgām precēm” tika skaidrots, dabas resursu nodoklis (DRN vai nodoklis) jārēķina un jāmaksā par iepriekšējā pārskata periodā Latvijas Republikas (LR) teritorijā pirmo reizi realizēto preču visa veida iepakojumu (no primārā līdz transporta), savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai no citām valstīm ievesto un izmantoto vai izmantot uzsākto preču visa veida iepakojumu, pircēja ērtības vai reklāmas noformējuma dēļ pirkumam pievienoto visa veida iepakojumu un pakalpojumu sniegšanas rezultātā izstrādājumiem pievienoto visa veida iepakojumu, kas gala rezultātā nonāk pie gala patērētāja.