Redakcija:
Labdien!
Paldies par Jūsu komentāru.

Autore sniedz skaidrojumu –
Attiecībā uz atbrīvojuma piemērošanu kultūras pakalpojumiem, jānorāda, ka direktīva 2006/112/EK paredz, ka PVN atbrīvojumu piemēro konkrētiem kultūras pakalpojumiem ko, attiecīgi, sniedz vai piegādā publisko tiesību subjekti vai citas kultūras organizācijas, ko atzinusi attiecīgā dalībvalsts. Diemžēl dalībvalstis nevienojās par vienotu pieeju atbrīvojuma piemērošanai kultūras pakalpojumiem, tādēļ dalībvalstīm ir nosacīta brīvība noteikt tos kultūras pakalpojumus, kam piemērojams atbrīvojums, kā arī regulēt to personu loku, kam atbrīvojums piemērojams – kā redzams no direktīvas – tās primāri ir publisko tiesību subjekti un tad valsts atzītas kultūras organizācijas. Tādēļ diemžēl nevar viennozīmīgi paļauties, ka visās dalībvalstīs jebkādiem kultūras pasākumiem būs piemērojams atbrīvojums. Uzmanīgi jāizpēta katras dalībvalsts nacionālās normas.

Arī Latvijā, ne vienmēr kultūras pasākumi būs neapliekami. PVN likuma 52.panta 2.daļa nosaka, ka atbrīvoti ir tikai tādi kultūras pakalpojumi, ja tos sniedzot sistemātiski netiek gūta peļņa. Vai, ja peļņa tiek gūta, atbrīvojumu piemēro gadījumos, kad gūto peļņu novirza vai iegulda šo pakalpojumu sniegšanas pilnveidošanai.
Principā komerciāli (ar peļņas gūšanas raksturu) kultūras pasākumi Latvijā nav atbrīvoti no PVN.

Kas attiecās uz biļešu tirdzniecību – piekrītu, ka biļetes var tirgot gan paši kultūras pasākuma rīkotāji, gan starpnieki un lielākā daļā gadījumu starpnieki darījumā neiesaistās savā vārdā, proti, izraksta nodokļa rēķinu un saņem atlīdzību tikai par savu sniegto starpniecības pakalpojumu. Tomēr jāatceras, ka PVN mērķiem, ja nodokļa maksātājs, kas darbojas savā vārdā, bet kādas citas personas interesēs, ir iesaistīts pakalpojumu sniegšanā, uzskata, ka nodokļa maksātājs pats saņēmis un sniedzis šos pakalpojumus. Līdz ar to pastāv divi starpniecības modeļi, kam ir būtiski atšķirīga PVN piemērošanas kārtība. Starpniecības komisija, kas tiek saņemta, kad starpnieks darījumā neiesaistās savā vārdā, visdrīzāk nekad nebūs neapliekama. Vienīgi, ja starpniecības pakalpojums būs sniegts citas dalībvalsts personai, kas ir nodokļa maksātājs – atbildīgs par PVN samaksu būs pakalpojuma saņēmējs. Tādēļ tā patiešām var būt, ka Latvijas biļešu tirgotājam neradīsies pienākums reģistrēties citā dalībvalstī. Bet, kā minēts, darbības modeļi var būt atšķirīgi.
Vēl pavisam atšķirīga PVN piemērošanas kārtība ir pasākumu organizatoriem.