No lasītājiem saņemam neskaitāmus jautājumus par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu dažādu preču un materiālu piegādes darījumos starp vairākām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Izmaiņas PVN piemērošanā ir salīdzinoši jaunas un, nenoliedzami, šajos darījumos tā piemērošana ir stipri niansēta. Vislabāk ir mācīties praksē, tāpēc Izskatīsim vēl kādu lasītāja situāciju.

Piemērs

Darījuma partneri:

  • pasūtītājs Latvijas uzņēmums, PVN maksātājs (LV);
  • piegādātājs Vācijas uzņēmums, PVN maksātājs (DE1);
  • pakalpojuma sniedzējs – Vācijas uzņēmums, PVN maksātājs (DE2).

Darījums:

  1. LV pasūta materiālu (metāla profils) DE1;
  2. DE1 nogādā materiālu DE2, kurš to anodē. Transportu organizē DE1;
  3. DE1 izraksta rēķinu LV par materiālu, piemērojot Vācijas PVN (transports nav atsevišķi uzrādīts, iekļauts materiāla cenā);
  4. LV organizē transportu no DE2 un ieved anodēto materiālu Latvijā;
  5. DE2 izraksta rēķinu par anodēšanas pakalpojumu ar 0% PVN.  

Kā pareizi atspoguļot šādus darījums PVN deklarācijā? Un vai pastāv kādi PVN riski šādā darījumā?