PVN, iegādājoties nekustamo īpašumu no ārzemnieka

No 2025.gada 1.jūlija pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrācijā ir ieviestas būtiskas izmaiņas, kas paredz divas atšķirīgas reģistrācijas kārtības: vispārīgo un īpašo. Kā mainās nodokļa aprēķins, pārejot no vispārīgās reģistrēšanās kārtības uz īpašo? Rēķinām kopā!

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību, pievienotās vērtības nodokļa maksātāja, veic jūras kuģu apkopes pakalpojumus (NACE kods 7120). Ar kuģu īpašniekiem noslēgti līgumi par kuģu ekipāžu nodrošinājumu un vadīšanu, nepieciešamo sertifikātu nodrošināšanas kontroli un kuģu ekspluatācijas organizēšanu atbilstoši jūras tehniskajiem noteikumiem. Kuģu īpašnieki pārsvarā ir Libērijā reģistrēti uzņēmumi, kas nav pievienotās vērtības nodokļa maksātāji. Kuģu īpašniekiem tiek izrakstīti rēķini saistībā ar darbinieku izdevumiem komandējumos uz kuģiem (dienas nauda un citi izdevumi saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.969 “Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumu saistītie izdevumi”). Kāda pievienotās vērtības nodokļa likme jānorāda rēķinos par izdevumu kompensāciju? Vai šis darījums ir jāuzrāda pievienotās vērtības nodokļa deklarācijas 48.2rindā?

Saimnieciskās darbības veicējs, mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs, reģistrējas pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā Pievienotās vērtības nodokļa likuma 139.2pantā noteiktajā īpašajā kārtībā, jo saņem pakalpojumus no Eiropas Savienībā reģistrēta uzņēmuma. Vai tas nozīmē, ka saimnieciskās darbības veicējs automātiski zaudē mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu? Pievienotās vērtības nodokļa likumā noteikts, ka mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs nedrīkst būt pievienotās vērtības nodokļa maksātājs.

Uzņēmums 2022.gada 1.jūlijā iegādājās jaunu dzīvokli par 170 000 eiro plus pievienotās vērtības nodoklis (PVN) 29 504 eiro, kas tika atskaitīts kā priekšnodoklis. Līdz 2022.gada 31.decembrim tika veikts remonts par 50 000 eiro plus PVN 8677,69 eiro, kas tika atskaitīts kā priekšnodoklis. 2023.gada 1.jūnijā dzīvoklis tika izīrēts līdz 2025.gada 15.augustam. 2025.gada 20.augustā dzīvoklis tika pārdots par 300 000 eiro. Vai pārdošanai vajadzētu piemērot PVN? Kādas korekcijas veikt PVN deklarācijā?

Uzņēmums ir iegādājies kurināmās granulas, kurām piemērots reversais pievienotās vērtības nodoklis. Darījums notiek starp Latvijas uzņēmumiem. Saskaņā ar avansa rēķinu 2025.gada 5.jūlijā veikts avansa maksājums. 2025.gada 18.septembrī darījuma partneris izraksta pavadzīmi un piegādā preci. Avansa rēķins netiek iegrāmatots. Vai reversais PVN jāgrāmato tajā mēnesī, kad veikts avansa maksājums?

Lai arī Pievienotās vērtības nodokļa likumā noteikts, ka kultūras pasākumi ir atbrīvoti no pievienotās vērtības nodokļa piemērošanas, var rasties situācijas, kad šis atbrīvojums nav attiecināms. Tā noticis gadījumā, kad biedrība sniedza pakalpojumus kultūras pasākumu organizēšanai. Uzziņu par šo situāciju sniedzis Valsts ieņēmumu dienests.

Vai gadījumā, ja uzņēmums uzdāvina darbiniekam savas saražotās preces vai pakalpojumus, rodas pienākums samaksāt pievienotās vērtības nodokli?

Uzņēmums iegādājas pakalpojumu ar pievienotās vērtības nodokli, ko dāvina konkrētam darbiniekam kā labumu. Par šo labumu tiek nomaksātas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Vai uzņēmumam ir tiesības atskaitīt priekšnodokli par iegādāto pakalpojumu?

No 2025.gada 1.jūlija mazajiem uzņēmumiem ir iespējams reģistrēties kā pievienotās vērtības nodokļa maksātājam vispārējā kārtībā vai arī izmantot kādu no atvieglojumiem vai īpašajiem režīmiem. Lai saprastu, kurš režīms ir izdevīgāks, ar piemēriem apskatīsim būtiskākos faktorus, kuri nodokļu maksātājam jāņem vērā, pirms izdarīt izvēli.

Praksē rodas daudz jautājumu un neskaidrību par pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu nekustamajam īpašumam. Viens no tiem – vai jaunizbūvēta infrastruktūra (ūdensapgādes, kanalizācijas un lietus ūdens novadīšanas tīkli), kas nepieciešama individuālo dzīvojamo māju ekspluatācijai, ir uzskatāma par nelietotu nekustamo īpašumu Pievienotās vērtības nodokļa likuma izpratnē. Šo jautājumu ir centies skaidrot Valsts ieņēmumu dienests 2025.gada 6.maija uzziņā P005-17/8.6.2/30064.

Uzņēmumiem ir iespēja atgūt ārvalstīs samaksāto pievienotās vērtības nodokli, un šajā kārtībā nesen ieviestas izmaiņas – spēkā stājušies grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr.1514 “Kārtība, kādā reģistrēts nodokļa maksātājs iesniedz pieteikumu pievienotās vērtības nodokļa atmaksas saņemšanai citā Eiropas Savienības dalībvalstī, un kārtība, kādā atmaksā pievienotās vērtības nodokli citas Eiropas Savienības dalībvalsts reģistrētam nodokļa maksātājam”. Apskatām, kādi nosacījumi jāievēro, lai varētu atgūt ārvalstīs samaksāto nodokli.

Kā pievienotās vērtības nodoklis jāpiemēro situācijā, kad mazais uzņēmums reģistrējas īpašajā nodokļa režīmā, lai saņemtu pakalpojumus no Eiropas Savienības (piemēram, pērk “Facebook” reklāmu), bet preču iegādes vērtība Eiropas Savienības teritorijā nepārsniedz 10 000 eiro? Vai nodoklis jāpiemēro tikai saņemtajiem pakalpojumiem Eiropas Savienībā?

Latvijas uzņēmumam ir noslēgts līgums ar Lielbritānijas uzņēmumu par būvniecības pakalpojumu sniegšanu Latvijā. Vai Lielbritānijas uzņēmumam ir jāreģistrējas kā pievienotās vērtības nodokļa maksātājam Latvijā? Kuram no darījuma partneriem jāmaksā pievienotās vērtības nodoklis par būvniecības pakalpojumiem, kas tiek sniegti iekšzemē?

Lai arī students var izvēlēties īrēt dzīvokli daudzdzīvokļu namā no privātpersonas vai apmesties studentu viesnīcā, abos gadījumos tā būs viņa pastāvīgā dzīvesvieta studiju periodā. Tomēr šī izvēle var izrādīties nozīmīga no pievienotās vērtības nodokļa piemērošanas viedokļa un līdz ar to studenta izmaksām. Kā Valsts ieņēmumu dienests interpretē studentu uzturēšanos dienesta viesnīcās – kā īri, dzīvojamo telpu īri vai tūrisma pakalpojumu? Vai šī interpretācija nenonāk pretrunā ar juridisko būtību?