Vai darījuma summa ir jāapliek ar pievienotās vērtības nodokli?

Saimnieciskās darbības veicējs, kas ir reģistrējies kā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs, 2022.gadā izrakstīja rēķinu juridiskai personai par zemes nomu 50 000 eiro apmērā, piemērojot PVN 10 500 eiro. Līdz 2024.gadam šis rēķins netika apmaksāts. 2024.gada sākumā saimnieciskās darbības veicējs šo parādu cedēja nesaistītai juridiskai personai par 1 eiro. Rezultātā saimnieciskās darbības veicējam samazinājās ienākumi, bet PVN – 10 500 eiro apmērā ir iemaksāts budžetā. Vai saimnieciskās darbības veicējam ir jākoriģē PVN deklarācija par zaudētā parāda PVN summu? Kādas ir nodokļu sekas, ja parāds tiek cedēts saistītam uzņēmumam?

Uzņēmums “X” 2025.gada sākumā ir reģistrējies kā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs Latvijā un Vācijā. No 2024.gada jūnija “X” pārdod preces platformā Amazon.de, kas šobrīd ir uzņēmuma vienīgais pamatdarbības veids. Preces no “Amazon” noliktavas Vācijā tiek nosūtītas klientiem. Katram darījumam tiek sagatavota pavadzīme, kurā norādīta preces cena, attiecīgās valsts PVN un kopējā darījuma summa. Kam ir pienākums sniegt informāciju par uzņēmuma darījumiem OSS režīmā – “X” vai “Amazon”? Ja atbildība ir uzņēmumam “X”, kas nav reģistrējies OSS režīmā – kā jāiesniedz atskaites Valsts ieņēmumu dienestam? Kā jāveic nodokļu samaksa? Vai uzņēmuma “X” jāreģistrējas OSS režīmā, ja piegādāto preču kopsumma (ar PVN) kārtējā gadā nepārsniedz 10 000 eiro?

Sabiedrība “L”, kas ir pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāja Latvijā, iegādājas kokmateriālus Latvijā no Igaunijas uzņēmuma, kurš ir reģistrēts PVN maksātājs Igaunijā. Kokmateriāli ir Latvijas izcelsmes, tie netiek transportēti no Igaunijas – darījums notiek iekšzemē. Darījuma summa nepārsniedz 50 000 eiro. Iegādātie kokmateriāli tiks izmantoti sabiedrības “L” apliekamu darījumu nodrošināšanai (pārdošanai). Kā šāds darījums jāuzrāda PVN deklarācijā? Vai šādā situācijā drīkst piemērot Pievienotās vērtības nodokļa likuma 61.panta 1.daļu un 122.panta 3.daļu?

2025.gada 1.jūlijā stājas spēkā grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas nosaka, ka turpmāk uzņēmumiem, kuri saņem pakalpojumus no citas valsts nodokļa maksātāja vai iegādājas preces Eiropas Savienības teritorijā, būs jāreģistrējas pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā īpašajā kārtībā. Ko nozīmē īpašā reģistrācijas kārtība un kā tā ietekmēs esošos uzņēmumus?

Uzņēmums gada laikā veic dažus ar pievienotās vērtības nodokli neapliekamus darījumus. Aprēķinot gada proporciju, apliekamie darījumi veido 99,88%. Ja aprēķinos tiek izmantota proporcija 99,88%, priekšnodoklis ir jākoriģē. Savukārt, noapaļojot to līdz nākamajam veselam skaitlim (100%), korekcijas nav jāveic. Kā šādā gadījumā rīkoties?

Sākot ar 2025.gada 1.janvāri, aptieku darbībā ieviestas izmaiņas – līdztekus ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) apliekamiem darījumiem, piemēram, medikamentu un citu preču pārdošanai, aptiekas turpmāk sniedz arī ar PVN neapliekamu pakalpojumu – farmaceitisko aprūpi aptiekā. Vai par iegādātajiem medikamentiem un precēm, kas paredzēti pārdošanai, priekšnodoklis atskaitāms 100% apmērā un nav jāveic proporcijas aprēķins, ja tiek nodrošināta atsevišķa uzskaite ar PVN apliekamajiem un neapliekamajiem darījumiem?

Uzņēmumiem, kas sniedz pakalpojumus elektroniski, ir būtiski saprast, vai pakalpojums kvalificējas kā elektroniski sniegts, jo no tā ir atkarīga nodokļa piemērošana. Tomēr ne vienmēr to ir viegli noteikt – jāizvērtē gan likuma normas, gan sniegtā pakalpojuma būtība. Šoreiz aplūkosim pievienotās vērtības nodokli regulējošos normatīvos aktus, lai noskaidrotu, kas ir elektroniski sniegti pakalpojumi un ar kādām nodokļu grūtībām tie var būt saistīti.

2025.gada 1.janvārī līdz ar citiem grozījumiem Pievienotās vērtības nodokļa likumā stājās spēkā būtiskas izmaiņas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) reģistrācijas sliekšņa noteikšanā. Lai gan grozījumi šķiet minimāli, tiem ir būtiska ietekme gan uz uzņēmumiem, gan fiziskajām personām, kas veic saimniecisko darbību, tostarp arī uz tiem, kuriem līdz šim PVN maksāšana nebija aktuāla.

Latvijas uzņēmums plāno pārdot preci – moduļu māju – Norvēģijas uzņēmumam. Abi uzņēmumi ir pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāji. Pircējs pats vēlas transportēt preci uz Norvēģiju. Šādā gadījumā pārdevējs nevar būt drošs, ka prece tiks izvesta no valsts un uz kurieni tā tiks aizvesta. Vai šādā gadījumā, izrakstot pavadzīmi, jāpiemēro PVN 21% likme? Ja pircējs vēlāk iesniegs eksportu apliecinošus dokumentus, vai būs jāatmaksā pircējam aprēķinātais PVN? Vai tomēr ir iespējams piemērot preces pārdošanas brīdī PVN 0% likmi kā eksportam?

Uzņēmums, pievienotās vērtības nodokļa maksātājs Latvijā, pārdod preces klientiem gan pa tiešo bez starpniekiem, gan izmantojot tiešsaistes platformu Ebay.com. Preču saņēmēji ir gan fiziskas, gan juridiskas personas Eiropas Savienībā, tostarp Latvijā, un arī trešās valstīs. Grāmatvedībā apgrozījums no dažādām preču saņēmēju grupām tiek uzskaitīts atsevišķi. Vai uzņēmums drīkst ES privātpersonām piegādātajām precēm piemērot PVN 21% apmērā, ja apgrozījums no preču piegādēm ES privātpersonām nepārsniedz 10 000 eiro gadā? Vai tomēr jāreģistrējas OSS (one stop shop) režīmā?

Viesnīcu sniegtajiem izmitināšanas pakalpojumiem atkarībā no pakalpojuma veida un saņēmēja tiek piemērots pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atbrīvojums vai arī samazinātā PVN likme 12% apmērā. Tomēr Valsts ieņēmumu dienests (VID) kādā uzziņā lēmis, ka ir gadījumi, kad piemērojama standarta likme – 21% apmērā. Kas tie ir par gadījumiem un kāds ir VID pamatojums? Izskatām uzziņu P005-17/8.6.1/82928.

Uzņēmums, reģistrēts pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs Latvijā, saņēmis avansu no trešās valsts uzņēmuma par preci, kura pēc izgatavošanas tiks eksportēta uz trešo valsti, piemērojot tai PVN 0% likmi. Kopš avansa saņemšanas pagājuši vairāk nekā seši mēneši, bet preces izgatavošana vēl nav pabeigta. Līdz ar to saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 51.panta 4. un 5.daļu PVN par avansa maksājumu nav aprēķināts. Šajā laikā uzņēmums, kas veicis avansa maksājumu, ir bankrotējis, avanss atpakaļ nav pieprasīts. Vai Latvijas uzņēmumam veidojas PVN saistības, norakstot šo saņemto avansu un iekļaujot to ieņēmumos?

Latvijas uzņēmums saņem programmatūras atbalsta un atjauninājuma pakalpojumus no Lielbritānijas uzņēmuma. Abi uzņēmumi nav reģistrēti pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāji Latvijā. Kas šajā situācijā uzskatāma par pakalpojuma sniegšanas vietu Pievienotās vērtības nodokļa likuma izpratnē? Kuram uzņēmumam ir pienākums aprēķināt PVN? Vai Latvijas uzņēmumam, saņemot šādus pakalpojumus, ir pienākums reģistrēties kā PVN maksātājam, ja pārsvarā saņem pakalpojumus ar PVN neapliekamo darījumu nodrošināšanai?

Uzņēmums, kas ir pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs, ir izveidojis savu lietotni un to ievietojis “App Store” lietotņu veikalā. Ikgadējo “App Store” izmantošanas maksu uzņēmums veicis ar bankas karti. Vai šie uzskatāmi par elektroniski sniegtiem pakalpojumiem, par kuriem ir pienākums aprēķināt un samaksāt PVN? Vai drīkst uzskatīt, ka pakalpojums tiek izmantots ar PVN apliekamo darījumu nodrošināšanai, ja ar šo lietotni uzņēmums īsteno savu saimniecisko darbību (veic pārdošanu), lai gan pašas lietotnes lejupielāde un instalācija ir bez maksas?

Pieņemot grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā, no 2025.gada ir mainīti pakalpojumu sniegšanas vietas noteikumi virtuāli sniegtajiem kultūras, mākslas, sporta, zinātnes, izglītības, izklaides vai citiem līdzīga rakstura pasākumiem, kā arī elektroniski sniegtiem pakalpojumiem. Lai gan izmaiņas šķiet formālas, tās būtiski maina pievienotās vērtības nodokļa piemērošanas kārtību šiem pakalpojumiem, ja tie tiek sniegti klientiem ārpus Latvijas.