Valsts ieņēmumu dienests (VID) un Latvijas tiesas nu, cerams, būs spiestas kardināli mainīt savu praksi, jo Eiropas Savienības (ES) Tiesa pateica Latvijai tieši acīs to, ko Latvija negribēja dzirdēt. Proti, ES Tiesa nosprieda, ka VID pircējam nedrīkst liegt tiesības atskaitīt PVN, pamatojoties pat uz pārdevēja īstenoto krāpšanu vai pieļautām nelikumībām. Pircējs drīkst atskaitīt pievienotās vērtības nodokli (PVN) pat tad, ja attiecīgais darījums ir formāli uzskatāms par tādu, kurš faktiski nav noticis. VID nedrīkst prasīt pircējam veikt pārdevēja pārbaudi, kura nav tiesību aktos skaidri prasīta.
Lietas būtība – samērā tradicionāls stāsts
ES Tiesas lieta SIA "Forvards V" (Forvards) pret VID pirmo reizi PVN izkrāpšanas jautājumā ierosināta Latvijā, Augstākās tiesas Senātam uzdodot ES Tiesai jautājumus par PVN direktīvas interpretāciju.
Pēc audita VID lēma, ka Forvards nebija tiesību uz nodokļa atskaitīšanu par SIA "Ogma" (Ogma) veikto automašīnu rezerves daļu un citu automašīnu preču piegādi. VID nav apšaubījis, ka Forvards ir saņēmusi preces, bet ir uzskatījis, ka tās nav saņemtas no nodokļu rēķinā norādītās personas.
Kā izriet no Ogma valdes locekļa sniegtajiem paskaidrojumiem, viņam nav bijis mērķa un nodoma veikt jebkādu uzņēmējdarbību. Vienlaikus viņš arī atzinis, ka viņš ir kļuvis par sabiedrības amatpersonu pēc trešās personas lūguma un viņš ir parakstījis dažādus dokumentus, iespējams, arī apstrīdētos nodokļu rēķinus. Ogma deklarētajā adresē neveicot saimniecisko darbību, sabiedrībai nav reģistrētas struktūrvienības, kā arī materiāli tehniskās bāzes. Neesot zināmi arī darījuma apstākļi – preces nosūtīšanas vieta un transportēšana.
Forvards zaudēja rajona un apgabaltiesas līmeņus, kam šāds piegādātāja valdes locekļa apgalvojums šķita pietiekami pārliecinošs arguments. Forvards arī neesot iesniedzis pierādījumus par to, ka apstrīdētie darījumi būtu faktiski notikuši ar Ogma!
ES Tiesas būtiskākās atziņas
Papildus ievadā paustajam, vērts arī pieminēt ES Tiesas atgādinājumus par līdz šim jau spriesto. ES Tiesa rūpīgi pat katram savam apgalvojumam salikusi atsauces uz iepriekšējo spriedumu punktiem, lai visiem, t.sk., VID būtu ērti atrast katra minētā principa pamatojumu:
1. Jautājums par to, vai PVN, kas maksājams par agrākajiem vai vēlākajiem pārdošanas darījumiem, tika vai netika pārskaitīts Valsts kasei, neietekmē nodokļa maksātāja tiesības atskaitīt priekšnodoklī samaksāto PVN;
2. Tas, ka prece tieši nav tikusi saņemta no nodokļu rēķina izsniedzēja rokām, uzreiz nenozīmē īstā piegādātāja krāpniecisku slēpšanu, bet tam var būt citi iemesli, tostarp divu secīgu vienu un to pašu preču pārdevumu esamība, kuras pēc pasūtījuma pirmais pārdevējs tieši transportē otrajam pircējam;
3. ES Tiesa arī sniedz rekomendāciju - ja VID no Ogma īstenotās krāpšanas vai pieļauto nelikumību esamības izsecina, ka darījums faktiski nav noticis, tad VID ir jāpierāda, ka Forvards zināja vai viņam bija jāzina, ka minētais darījums ir iesaistīts krāpšanā PVN jomā, ja tas vēlas atteikt PVN atskaitīšanas tiesības, nepieprasot Forvards veikt pārbaudi, kura tam nav jāveic. Tātad ES Tiesa uzsver, ka ar VID aizdomām vai pat pierādījumiem par darījuma neesamību vien vēl nepietiek, lai liegtu Forvards PVN atskaitīšanas tiesības! VID jābūt pierādījumiem, ka Forvards zināja par krāpšanu;
4. VID nevar vispārīgi prasīt no pircēja pārbaudīt, ka:
- preču vai pakalpojumu pārdevējam ir attiecīgās preces un
- pārdevējs spēj tās piegādāt,
- pārdevējs pilda savus PVN deklarēšanas un maksāšanas pienākumus,
- augšupējo darījumu līmenī nav nelikumību vai krāpšanas, vai
- pircējam šajā ziņā ir dokumenti;
5. Ja VID pamatojas uz rēķina izsniedzēja izdarītiem pārkāpumiem, valsts tiesai ir jānodrošina, lai pierādījumu vērtējums pat netieši neradītu pircējam pienākumu pārbaudīt savu darījuma partneri, kas tam principā nav jādara. Tomēr, ja apstrīdētos pircēja uzrādītajos dokumentos arī ir konstatēti pārkāpumi, tas ir jāņem vērā, valsts tiesai veicot visaptverošu novērtējumu.
Realitāte. Pēc VID audita
Šo brīnišķīgo stāstu tomēr aizēno skarbā realitāte vidē, kurā ikdienā strādā Latvijas komersanti. Pirms dažām nedēļām kopā ar klientu pacentāmies sagatavot izsmeļošus daudzu lappušu paskaidrojumus par VID auditā konstatētajiem pārkāpumiem. Lai nebūtu pārpratumu, aizbraucām ciemos uz Skanstes ielu un izskaidrojām VID pārstāvim, kuras ES un Latvijas tiesu atziņas piemērojamas un kādēļ.
Rezultāts bija šokējošs - jau pirms mūsu paskaidrojumiem sagatavotajā VID lēmumā nemainījās faktiski nekas. Lēmumā VID norādīja, ka mūsu norādītās ES un Latvijas tiesu spriedumu atziņas nav piemērojamas, jo nav zināms, kādi mūsu citētajās tiesu lietās bijuši attaisnojuma dokumenti!
Ko ierēdnis zaudē, šādi lemjot? Domāju, ka praksē – neko daudz. Ko zaudē nodokļu maksātājs un tādējādi valsts un biznesa vide kopumā? To visi ļoti labi apzinās. Ja vismaz tiesībsargs pievērstos šādiem kliedzošiem tiesu prakses ignorēšanas gadījumiem, diez vai šobrīd pastāvētu tik plašs jaunu tiesu lietu vilnis PVN izkrāpšanas lietās. Teorijas grāmatas šādu gadījumu novēršanai iesaka ieviest speciālu nodokļu lietu tiesībsarga institūtu vai vismaz VID uzraudzības komisiju, kas būtu pakļauti Finanšu ministrijai.
Sausais atlikums
Nezaudējot optimismu, ceru, ka vismaz jaunais ES Tiesas nolēmums liksies VID tuvāks un saprotamāks, kā tie, kas nākuši no citām ES valstīm. Jāpiebilst, ka ES Tiesa augstāk minētās atziņas izteikusi rīkojuma, ne sprieduma formā, tādējādi uzsverot, ka šīs atziņas jau skaidri rodamas līdz šim ES Tiesas izdotajos spriedumos [1]. Interesanti, vai šis spriedums un no tā izrietošā prakses maiņa (tā vismaz vajadzētu notikt) neradīs jaunu tiesāšanās vilni, mēģinot reanimēt nodokļu maksātāju jau līdz šim zaudētās lietas, balstoties uz šo ES Tiesas lietu kā jaunatklātiem apstākļiem (vai sūdzību vilni Eiropas Komisijai), jo ES PVN direktīva un ES Tiesu principi jau būtībā nav mainījušies? Laiks rādīs.
