Norēķins avansā un priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības
2022-07-25
Modrīte Johansone, SIA "JOHANSONE UN PARTNERI" valdes locekle, zvērināta revidente
Klausies
Šoreiz uzmanību vērsīšu uz kādu Senāta spriedumu, kurā ir daudziem uzņēmumiem aktuālas atziņas šābrīža realitātē, kad tiek kavētas avansā samaksātās preces piegādes un netiek piegādāta identiska prece tai, par kādu ir vienošanās, veicot pasūtījumu. Rakstā esmu apkopojusi tikai dažus aspektus, kas man kā revidentei un grāmatvedei šķita svarīgākie.
Lietas būtība
Senāta Administratīvo lietu departaments 2022.gada 28.februārī rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu SKA-90/2022 un nosprieda atstāt negrozītu Administratīvās apgabaltiesas 2019.gada 29.maija spriedumu, bet Valsts ieņēmumu dienesta (VID) kasācijas sūdzību noraidīt.
Īsumā situācija ir šāda: uzņēmums "K" samaksāja uzņēmumam "S" avansu par metāllūžņu piegādi. Uzņēmums "S" saņemtos naudas līdzekļus kā avansu samaksāja uzņēmumam "B", ar kuru vienojās par konkrētu preču piegādi konkrētos termiņos. Taču uzņēmums "B" piegādāja preci nevis noteiktajā termiņā, bet vairākus mēnešus vēlāk.
Lietā ir apstiprināts, ka darījumi, par kuriem uzņēmums "S" samaksāja avansu, faktiski ir notikuši un preces uzņēmums "S" ir saņēmis no uzņēmuma "B". Uzņēmums "B" nolīgtajā termiņā nespēja piegādāt preces, jo sākotnēji izvēlētais darījuma partneris preci nepiegādāja, to uzņēmums "B" saņēma no cita sava sadarbības partnera, un preces nebija precīzi tādas, par kādām sākotnēji vienojās.
Senāta 2023.gada 9.oktobra spriedums lietā SKA-171/2023 raisīja ne vien publisku diskusiju juristu un nodokļu konsultantu starpā, bet arī nodokļu maksātāju bažas par to, ka turpmāk vairs nebūs iespējams iesniegt atkārtotu pievienotās vērtības nodokļa atmaksas pieteikumu. Tomēr pavisam nesen stājies spēkā pirmās instances tiesas spriedums, kas bažas kliedē.
Nodokļi
06:00, 18. Apr. 2024
Vai partneris nereģistrētā laulībā ir tiesīgs saņemt dāvinājumu un nemaksāt par to iedzīvotāju ienākuma nodokli? Senāts kādā 2023.gada lietā meklēja atbildi uz šo jautājumu. Ņemot vērā, ka Latvijā partnerības institūta tiesiskais regulējums tapis ļoti gausi, viedokļu atšķirības ir redzamas arī tiesu spriedumos.
Nodokļi
09:00, 19. Mar. 2024
2018.gada grozījumos likuma “Par nodokļiem un nodevām” 15.2pantā tika paredzēta atbildība par transfertcenu dokumentācijas prasību pārkāpumiem. Šie grozījumi piemērojami darījumiem, kas veikti, sākot ar 2018.gadu. Šobrīd tiesā jau tiek skatītas pirmās lietas, kurās Valsts ieņēmumu dienests izmantojis tiesības sodīt nodokļu maksātājus par pārkāpumiem saistībā ar transfertcenu dokumentāciju.
Nodokļi
06:00, 8. Mar. 2024
Valsts ieņēmumu dienests var uzsākt nodokļu parāda piedziņas procesu bezstrīda kārtībā, ja uzņēmums laicīgi nenorēķinās par nodokļu saistībām. Bet vai drīkst pieprasīt samaksāt parādu, kas radies nevis pašam uzņēmumam, bet tā sadarbības partnerim, ar kuru debitors jau norēķinājies? Atbilde meklējama Senāta 2023.gada 24.novembra spriedumā lietā SKA-117/2023.
Ar pievienotās vērtības nodokļa 0% likmi apliekamie darījumi tradicionāli uzskatāmi par vieniem no riskantākajiem darījumiem, it īpaši gadījumos, ja nodokļu maksātājs, kas īsteno preču piegādi, pircējam tās nenogādā. Laiku pa laikam administratīvajā tiesā tiek skatīti strīdi par to, vai šādi darījumi ir vai nav atzīstami par simulatīviem nolūkā gūt fiskālas priekšrocības. Arī 2023.gads nebija izņēmums.
Ja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīcībā ir informācija par izmaksātajām aplokšņu algām, par kurām nav veikti nodokļu maksājumi, VID ir pienākums piedzīt no darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu starpību - šāds secinājums nostiprināts ar Senāta spriedumu 2023.gada 28.aprīļa lietā SKA-68/2023.
Nodokļi
06:00, 7. Feb. 2024
Uzņēmumiem, izmantojot degvielas kartes, līdz šim nebija skaidrs, kā šiem darījumiem piemērot pievienotās vērtības nodokli – vai kā degvielas piegādei? Pagājušā gadā Eiropas Komisija ir radusi vienotu skaidrojumu, lai turpmāk nevienam nav jālauza galva par nodokļa piemērošanu.
Saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas (EST) un Senāta atziņām priekšnodokļa atskaitīšanas sistēmas mērķis ir pilnībā atbrīvot uzņēmēju no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samaksas. Tādējādi kopējā PVN sistēma nodrošina pilnīgu neitralitāti attiecībā uz nodokļa piemērošanu visām saimnieciskajām darbībām neatkarīgi no to mērķiem vai rezultātiem ar noteikumu, ka šīm darbībām uzliek PVN. Citiem vārdiem sakot, valsts nevar iejaukties PVN sistēmā, liedzot to izmantot, ja vien nav pamatotu aizdomu, ka nodokļu maksātājs šo sistēmu izmanto ļaunprātīgi.
Nodokļi
06:00, 18. Jan. 2024
Vai kopā ar pakalpojumu izsniegta dāvana jāuztver kā vienots pakalpojums vai kā divi dažādi darījumi? Ko var un ko nevar uzskatīt par vienotu pakalpojumu? Šie jautājumi ir svarīgi, lai pareizi piemērotu pievienotās vērtības nodokli. Apskatām Eiropas Savienības Tiesas spriedumu un Latvijā esošo praksi, piemērojot pievienotās vērtības nodokli dāvanām!
Pavisam noteikti trīsstūrveida darījumi ir gana sarežģīti, par ko liecina arī neskaitāmās tiesu lietas, kas par tiem izskatītas. Šoreiz arī pievēršamies vienai no lietām, kurā lietas pieteicējam – Latvijas uzņēmumam, kas trīsstūrveida darījumā bija starpnieks,– liegta priekšnodokļa atskaitīšana. Apskatām, kādi ir Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un tiesas argumenti.
Nodokļi
06:00, 12. Dec. 2023
Lai ārvalstnieks saņemtu termiņuzturēšanās atļauju, ir jāizpilda vairāki nosacījumi, viens no tiem – jānomaksā nodokļi noteiktā apmērā. Tieši šis aspekts mēdz būt strīdu objekts, un tā noticis arī kādā Senāta izskatītajā lietā, kurā kapitālsabiedrības dalībniekam tika atteikta uzturēšanās atļauja. Apskatām spriedumā gūtās atziņas.
Nodokļi
06:00, 1. Dec. 2023
2023.gada 9.oktobrī Augstākās tiesas Senāts pieņēma spriedumu lietā A42-00784-23/3, ar kuru tika mainīta kārtība, kā turpmāk Valsts ieņēmumu dienests un tiesa skatīs lietas par nodokļu maksātāju tiesībām atgūt pārmaksāto pievienotās vērtības nodokli.
Ir situācijas, kad Valsts ieņēmumu dienests (VID) uzskata valdes locekļus par darba ņēmējiem uzņēmumos, savukārt uzņēmēji skaidro VID, ka valdes locekļi pilda valdes locekļiem piešķirtās funkcijas un nav pamata aprēķināt algas nodokļus par domājamajām (precīzāk - VID izdomātajām) algām. Apskatām, kā atšķirt, vai valdes loceklis pilda darba pienākumus, kam paredzēta atlīdzība, vai tomēr funkcijas, kas neparedz atalgojuma saņemšanu.
Vai uzņēmums, kas izveido meitas uzņēmumu citā valstī, drīkst to kvalificēt kā pastāvīgo iestādi? Ja meitas uzņēmums sniedz pakalpojumus tikai mātes uzņēmumam, vai to drīkst noteikt kā pastāvīgo iestādi? Vai mātes uzņēmums, pamatojoties uz meitas uzņēmuma esību, var atgūt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pārmaksu meitas uzņēmuma valstī? Valsts ieņēmumu dienesta un Eiropas Savienības Tiesas viedoklis ir atšķirīgs. Izskatām!
Nodokļi
06:00, 20. Okt. 2023
Šī gada vasarā Administratīvā rajona tiesa izskatīja nodokļu strīdu par uzņēmuma valdes loceklim izmaksāto atlīdzību vienas uzņēmumu grupas ietvaros. Šajā lietā tiesa nokritizēja Valsts ieņēmumu dienesta sniegto likuma gramatisko interpretāciju par uzņēmuma valdes locekļa atlīdzības apmēru.
Nodokļi
06:00, 9. Okt. 2023
