Ar pievienotās vērtības nodokļa (PVN) 0% likmi apliekamie darījumi tradicionāli uzskatāmi par vieniem no riskantākajiem darījumiem, it īpaši gadījumos, ja nodokļu maksātājs, kas īsteno preču piegādi, pircējam tās nenogādā. Laiku pa laikam administratīvajā tiesā tiek skatīti strīdi par to, vai šādi darījumi ir vai nav atzīstami par simulatīviem nolūkā gūt fiskālas priekšrocības. Arī 2023.gads nebija izņēmums.

Lietas apstākļi

Senāts 2023.gada 19.septembrī izskatīja lietu SKA-145/2023, kurā sabiedrība “A” iegādājās preci no Latvijas uzņēmuma “B”. Tajā pašā dienā “A” šo preci pārdeva Igaunijas uzņēmumam, noformējot arī starptautisko preču transporta pavadzīmi (CMR).

Pēc dažām dienām Igaunijas uzņēmums saņemto preci pārdeva tam pašam Latvijas uzņēmumam “B”, no kura to sākotnēji iegādājās “A”. Tādējādi faktiski “A” iegādātā prece nonāca atpakaļ tās pārdevēja – Latvijas uzņēmuma “B” – rīcībā.