Nodokļu 0% likmes, protams, ir vilinošas jebkurā jomā, tāpēc dedzīgi par tām iestājas abas puses – gan tie, kuru darījumiem šīs likmes varētu tikt piemērotas, gan arī nodokļa iekasētāji. Arī tiesu praksē šī ir aktuāla tēma.

11.04.2016. Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments pieņēma spriedumu lietā Nr.SKA-45/2016 (Spriedums), kurā tika analizēti atsevišķi pievienotās vērtības nodokļa (PVN) 0% likmes piemērošanas aspekti preču importam, ko veic muitas brokeris, darbojoties citas valsts uzņēmuma vārdā.

Lietas būtība

Pieteicēja lietā bija sabiedrība, kas Latvijā nodarbojās ar muitas brokeru pakalpojumu sniegšanu. Pieteicēja darbojās ārvalsts uzņēmumu labā tiešā pārstāvniecībā, veicot muitas darbību deklarēšanu un muitošanu. Atbilstoši līgumiem, kas bija noslēgti ar ārvalsts uzņēmumiem, sabiedrība veica no trešajām valstīm ievesto preču atmuitošanu un laišanu brīvā apgrozījumā Latvijas teritorijā, piemērojot PVN 0% likmi, pamatojoties uz Pievienotās vērtības nodokļa likuma (PVN likums) 45.panta 1.daļu[1]. Normā paredzēts, ka preču importētājs var piemērot 0% likmi preču importam, ja tas darbojas citas dalībvalsts reģistrēta nodokļa maksātāja vārdā un šīs preces 30 dienu laikā pēc to importa nemainīgā veidā piegādā uz citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalsti preču saņēmējam, kurš ir citas dalībvalsts reģistrēts nodokļa maksātājs.