Transfertcenu korekcijas un PVN
2025-10-30
Marina Mihailova, SIA “ZAB Rodl & Partner”, vecākā nodokļu konsultante, sertificēta nodokļu konsultante, sertificēta grāmatvede; Kārlis Stēga, SIA “ZAB Rodl & Partner”, vecākais nodokļu konsultants
Eiropas Savienības Tiesa ir pieņēmusi vienu no nozīmīgākajiem nolēmumiem par pievienotās vērtības nodokļa un transfertcenu korekciju mijiedarbību. Šobrīd vēl grūti prognozēt, cik lielā mērā šis spriedums mainīs līdzšinējo praksi pievienotās vērtības nodokļa piemērošanā transfertcenu korekcijām. Tomēr ir skaidrs, ka šīs atziņas turpmāk būs jāņem vērā, analizējot saistīto pušu darījumu pievienotās vērtības nodokļa sekas.
Pat tad, ja Valsts ieņēmumu dienesta audita lēmums nav pārsūdzēts, uzņēmumam, kas ir daļa no starptautiskas grupas, ir iespēja panākt taisnīguma atjaunošanu, izmantojot starptautiskus mehānismus – savstarpējās saskaņošanas procedūru. Izskatām Senāta 2025.gada 28.marta spriedumu lietā SKA-6/2025.
Nodokļi
06:00, 10. Sep. 2025
Vai Valsts ieņēmumu dienests drīkst pieprasīt pievienotās vērtības nodokļa nomaksu, ja uzņēmuma klients neatzīst pakalpojuma saņemšanu un izrakstīto rēķinu nav apmaksājis, turklāt tiesa uzņēmuma prasību pret klientu ir noraidījusi, bet izrakstītais rēķins ir anulēts? Atbildi meklējam Senāta 2025.gada 28.marta rīcības sēdes lēmumā lietā SKA-136/2025.
Nodokļi
06:00, 28. Aug. 2025
2024.gada beigās Senāts pieņēma lēmumu lietā, kurā tika skatīts strīds par pievienotās vērtības nodokli līzinga līguma laušanas gadījumā. Taisnības labad jāsaka, ka faktiskie apstākļi šajā lietā bija visai sarežģīti, lai neteiktu, ka savdabīgi. Izskatām to!
Nodokļi
06:00, 30. Jūl. 2025
Pievienotās vērtības nodokļa likuma (PVN likums) 138.pantā ir noteikts īpašais režīms lietotām mantām, cita starpā paredzot arī atšķirīgu priekšnodokļa atskaitīšanas kārtību. Vai, iegādājoties lietotas preces no privātpersonām tālākpārdošanai, ir iespējams atskaitīt priekšnodokli? Strīdu par priekšnodokļa atskaitīšanas neskaidrībām analizēja Senāts 2024.gada 5.jūnija spriedumā lietā SKA-103/2024.
Nodokļi
06:00, 24. Jūl. 2025
Pārdodot nekustamo īpašumu, ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamā vērtība ir nosakāma vienkārši. Tomēr praksē tas var kļūt sarežģīti, ja īpašums kādu laiku bijis divu personu kopīpašumā. Kā šādos gadījumos tiek noteikta īpašuma iegādes vērtība? Vai kredīta procentu maksājumi ir jāiekļauj iegādes vērtībā? Kā aprēķināt un pierādīt ieguldījumus kopīpašumā?
Nodokļi
06:00, 16. Jūl. 2025
Vai uzņēmums var atgūt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pārmaksu, kas izveidojusies nepareizas PVN likmes piemērošanas dēļ? Kā praksē nošķirt darījumus ar nodokļa maksātājiem, ja pakalpojumi tiek sniegti lielam skaitam neidentificētu klientu? Šie jautājumi tika vērtēti Eiropas Savienības Tiesā spriedumā lietā C 794/23.
Nodokļi
06:00, 2. Jūl. 2025
Ja preces iegādātas un pakalpojumi saņemti ar pievienotās vērtības nodokli apliekamu darījumu nodrošināšanai, uzņēmumam ir tiesības atskaitīt priekšnodokli. Vai šādas priekšnodokļa atskaitīšana tiesības pienākas arī tad, ja pakalpojumi sniegti grupas uzņēmumiem? Apskatām, ko secinājusi Eiropas Savienības Tiesa.
Nodokļi
06:00, 28. Mai. 2025
Kam pienākas nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atvieglojums gadījumā, ja viens īpašnieks savas kopīpašuma daļas nodod sabiedriskā labuma organizācijai – šim vienam kopīpašniekam vai tas attiecināms uz visiem kopīpašniekiem proporcionāli? Senāts skaidro, kā piemērojami NĪN atvieglojumi kopīpašuma gadījumā un kāda nozīme ir atvieglojuma raksturam.
Nodokļi
06:00, 22. Mai. 2025
Turpinām apskatīt Senāta 2024.gada nozīmīgākos tiesas spriedumus nodokļu tiesību jomā. Šie spriedumi ne vien papildina esošo tiesisko regulējumu ar skaidrojumiem, bet arī nosaka jaunus principus, kas turpmāk jāņem vērā, plānojot nodokļus un nodrošinot normatīvo aktu ievērošanu.
2024.gads bija nozīmīgs nodokļu tiesību jomā, piedāvājot vairākus spriedumus, kas būtiski ietekmē gan uzņēmumus, gan privātpersonas. Šie spriedumi ne tikai precizē esošās tiesību normas, bet arī ievieš jaunas interpretācijas un principus, kas būs jāņem vērā turpmākajā nodokļu plānošanā un atbilstības nodrošināšanā.
Pārdodot nekustamo īpašumu, ir jāmaksā kapitāla pieauguma nodoklis no starpības, kas veidojas, no pārdošanas cenas atņemot nekustamā īpašuma iegādes, kā arī veikto ieguldījumu summu. Kā aprēķināt kapitāla pieaugumu īpašumam, kurš saņemts dāvinājumā un tiek pārdots 60 mēnešu laikā pēc tā reģistrācijas zemesgrāmatā? Vai drīkst ņemt vērā tajā veiktos ieguldījumus? Atbildi uz šo jautājumu sniedz Senāta 2024.gada 14.novembra spriedums lietā SKA-152/2024.
Kopš esošā uzņēmumu ienākuma nodokļa režīma ieviešanas ir pagājuši seši gadi, kuru laikā jau ir izskatītas vairākas tiesvedības par šī nodokļa režīma normu piemērošanu. Tās izceļ problemātiku, uz ko norāda Valsts ieņēmumu dienests, un ļauj ielūkoties, kā tiek analizēti darījumi. Šoreiz apskatām Administratīvās rajona tiesas 2024.gada 29.janvāra spriedumu lietā A420298022 par tā sauktajām caurplūstošajām (pass-through) dividendēm un izsniegtajiem aizdevumiem dalībniekiem – fiziskām personām.
Nodokļi
06:00, 19. Mar. 2025
Senāts pagājušā gada augustā pieņēma lēmumu lietā par pienākumu saimnieciskās darbības veicējam – fiziskai personai – maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli gadījumā, ja no saimnieciskās darbības ar nodokli apliekami ienākumi faktiski netika gūti.
Vai biedrība var veikt saimniecisko darbību un atskaitīt priekšnodokli no izmaksām, kas radušās, lai sekmētu savu darbību? Vai subsīdijas, ko biedrība saņem no Eiropas Reģionālās attīstības fonda par pakalpojumu sniegšanu, ir jāuzskata par daļu no sniegto pakalpojumu atlīdzības, proti, jāiekļauj ar pievienotās vērtības nodokli apliekamajā vērtībā? Šos jautājumus Eiropas Savienības Tiesa izklāstījusi 2024.gada 4.jūlija spriedumā lietā C-87/23 strīdā starp Valsts ieņēmumu dienestu un biedrību “Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija”.
