No tā, cik ātri uzņēmējs spēj saņemt naudas līdzekļus par saražoto produktu, iegādāties jaunus ražošanas faktorus, saražot jaunus produktus, atkal pārvērst tos naudā, ir atkarīgs, cik daudz ražošanas ciklu uzņēmējs spēj nodrošināt un attiecīgi cik lielu pievienoto vērtību var saražot kādā atskaites periodā. Apgrozības paātrināšanai izmanto cenu instrumentu, ko sauc par skonto.

Neskatoties, ka skonto jēdziens ir cēlies no itāļu vārda sconto (atlaide), par skonto tipa atlaidēm sauc tikai tādas cenu atlaides pircējam, ja tas īsā laikā, piemēram, nedēļas laikā pirms noteiktā termiņa, samaksā rēķinu. Tātad aiz skonto slēpjas finanšu menedžmenta filozofija, ka "laiks ir nauda".

Skonto izpratnei ir nepieciešama plaša mēroga domāšana un izpratne par makroekonomiskajiem procesiem. Ja jāizvēlas – pēc 2 nedēļām samaksāt 100 EUR vai šodien par 20 centiem mazāk, diezin vai tas būs izšķirošs arguments. Taču šāds būtu skonto aprēķina rezultāts ar diskontēšanas likmi 5% gadā. Bet, ja padomā, ka līdzīgs lēmums jāpieņem korporācijai ar miljardu apgrozījumu? Ja 100 EUR vietā būtu 100 miljoni, bet 20 centu – vairāk nekā 200 tūkstoši? Tad atbilde vairs nebūs tik viennozīmīga, jo maksātājs pieņems lēmumu par piedāvātās atlaides vērtību, pamatojoties uz vairākiem apsvērumiem, starp kuriem būtiskākie ir darījumu summa, līdzekļu ieguldīšanas laiks un riski, kurus uzņēmies klients (tostarp arī reklamācijas, piegādes aizkavēšanās, morālais novecojums un citi).