Patērētāji ir tā pieraduši pie atlaidēm, ka, pērkot preces par "normālām" cenām, jūtas tā, it kā viņiem nebūtu izrādīta pienācīga cieņa. Mazumtirgotāji, reaģējot uz šādu sociālo parādību, pirkumus bez atlaidēm vai akcijām piedāvā reti. Lojalitātes un klienta kartes, "akcijas", "izpārdošanas" un pārējie instrumenti liek pircējam domāt par sevišķi izdevīgu pirkumu, tomēr vienlaicīgi rada šaubas, vai piešķirtā atlaide patiesībā nav "aizplīvurots" uzcenojums.

Gada sākumā spēkā stājās jaunais Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likums. Tas stingri aizliedz mazumtirgotājam veikt darbības, kas ir pretrunā ar godīgu saimnieciskās darbības praksi. Aizliegto darbību skaitā ir arī piespiedu atlaižu nosacījumu ietveršana līgumos ar piegādātājiem. Arī Patērētāju tiesību aizsardzības centrs ir izstrādājis vadlīnijas preču un pakalpojumu cenu norādīšanā, lai novērstu manipulācijas ar atlaidēm. Bet kāda tad ir godprātīgas atlaides būtība?