Piedāvājam mūsu redakcijas ieskatā interesantāko septembrī publicēto Senāta spriedumu apkopojumu krimināllietās, kas varētu būt noderīgs lasītājiem.

SKK-J-122/2026 Daļēja transportlīdzekļa vērtības piedziņa un tās pamats

Krimināllikuma (KL) 262.¹panta 2.daļā (ceļu satiksmes negadījuma vietas atstāšana, pārkāpjot noteikto kārtību) paredzētais noziedzīgais nodarījums

KL 262.¹panta 2.daļā paredzētais noziedzīgā nodarījuma sastāvs ir formāls. Kriminālatbildības priekšnoteikums ir prettiesiska darbība – ceļu satiksmes negadījuma vietas atstāšana, pārkāpjot noteikto kārtību.

Līdz ar KL 260.panta 1.daļas izslēgšanu no likuma nav zudis pamats piemērot KL 262.¹panta 2.daļu gadījumos, kad cietušajam nodarīti viegli miesas bojājumi. KL 260.pantā paredzētais noziedzīgais nodarījums apdraud ne vien ceļu satiksmes drošību, bet, iestājoties normā paredzētajām sekām, arī personas veselību vai dzīvību. Savukārt KL 262.¹pantā paredzētais noziedzīgais nodarījums apdraud ceļu satiksmes drošību un noteikto kārtību, kas nodrošina ceļu satiksmes negadījuma faktisko apstākļu noskaidrošanu un tajā iesaistīto personu atbildības izvērtēšanu.

Transportlīdzekļa konfiskācija (tā vērtības piedziņa), kad tas izmantots noziedzīga nodarījuma pret satiksmes drošību izdarīšanai

Transportlīdzekļa konfiskācija gadījumos, kad tas izmantots noziedzīga nodarījuma pret satiksmes drošību izdarīšanai, ir pamatota ar sabiedrības interešu aizsardzību, arī nepieciešamību aizsargāt citu ceļu satiksmes dalībnieku dzīvību, veselību un mantu.

Transportlīdzekļa konfiskācijas vai vērtības piedziņas tiesiskais regulējums ne tikai nodrošina iespēju piemērot ar noziedzīgu nodarījumu saistītas mantas konfiskāciju vai tās vērtības piedziņu atbilstoši konkrētā gadījuma apstākļiem, bet arī attur personas no atkārtotas noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas, jo ikvienai personai, kas varētu izdarīt noziedzīgu nodarījumu, jārēķinās ar risku zaudēt transportlīdzekli vai tā vērtības pilnu vai daļēju piedziņu.

Tiesai, piemērojot transportlīdzekļa konfiskāciju, nav atkārtoti jāizvērtē pats likumdevēja lēmums par šāda līdzekļa piemērotību un nepieciešamību, lai novērstu bīstamu rīcību ceļu satiksmē. Tiesas uzdevums ir pārbaudīt, vai konkrētajā lietā pastāv likumā paredzētie konfiskācijas piemērošanas priekšnoteikumi un vai nepastāv tādi apstākļi, kuru dēļ konkrētās tiesiskās sekas būtu acīmredzami nesamērīgas. Ja izņēmuma gadījumā konstatējami apstākļi, kas būtiski atšķir konkrēto situāciju no tiem tipiskajiem gadījumiem, kuru dēļ likumdevējs paredzējis transportlīdzekļa konfiskāciju, tiesai šie apstākļi ir jāizvērtē un nolēmumā pienācīgi jāpamato.

Transportlīdzekļa, ar kuru izdarīts KL 262.¹panta 2.daļā paredzētais noziedzīgais nodarījums (ceļu satiksmes negadījuma vietas atstāšana, pārkāpjot noteikto kārtību), konfiskācija

Personai, kura atzīta par vainīgu KL 262.¹panta 2.daļā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā par ceļu satiksmes negadījuma vietas atstāšanu, pārkāpjot noteikto kārtību, ir piemērojama KL 70.¹³panta 5.daļā paredzētā transportlīdzekļa konfiskācija šādu apsvērumu dēļ.

Ceļu satiksmes negadījuma vietas atstāšana, pārkāpjot noteikto kārtību, būtiski apdraud sabiedrības intereses, jo šāda rīcība var būt vērsta uz izvairīšanos no atbildības par noziedzīgu nodarījumu pret satiksmes drošību un radīt efektīvas kriminālprocesa norises apdraudējuma riskus, kā arī atsevišķos gadījumos – arī iespēju izvairīties no alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmes pārbaudes, tādējādi būtiski apgrūtinot vai pat padarot neiespējamu faktiskā stāvokļa noskaidrošanu. Tāpat ceļu satiksmes negadījuma vietas atstāšana var apgrūtināt cietušo un citu personu interešu aizsardzību, kā arī taisnīgu civiltiesisko attiecību noregulējumu. Tādēļ gan par atteikšanos no alkohola vai citu apreibinošu vielu ietekmes pārbaudes, gan par ceļu satiksmes negadījuma vietas atstāšanu, pārkāpjot noteikto kārtību, ir paredzēta kriminālatbildība neatkarīgi no tā, vai persona faktiski atradusies alkohola vai citu apreibinošu vielu ietekmē.

Daļēja transportlīdzekļa vērtības piedziņa un tās pamats

Daļēja transportlīdzekļa vērtības piedziņa nodrošina šā līdzekļa samērīgu piemērošanu.

Daļējas transportlīdzekļa vērtības piedziņas nepieciešamība var rasties situācijās, kad personas rīcībā ir citas fiziskas vai juridiskas personas īpašumā esošs transportlīdzeklis, kura vērtība būtiski pārsniedz personas mantisko stāvokli un kuru tā pati, ņemot vērā savus ienākumus un mantisko stāvokli, nebūtu varējusi iegādāties.

SKK-26/2026 Krāpšana, kas izpaudusies kā fiktīva nodarbinātība: pierādījumu vērtējums

Krāpšana, kas izpaudusies kā fiktīva nodarbinātība: pierādījumu vērtējums

• Noziedzīga nodarījuma sastāva konstatēšanai būtiski ir izvērtēt, vai darbinieks faktiski veica viņam uzticētos amata pienākumus un vai dokumentācija netika izmantota, lai radītu maldīgu priekšstatu par darba attiecību esību.

Darba laika uzskaites tabulās ietvertās ziņas ir vērtējamas kopā ar pārējām lietā esošajām ziņām, arī ziņām par konkrētā amata izveidi, darba pienākumu faktisko izpildi, atskaitīšanās kārtību, citu darbinieku liecībām un nodarbinātības apstākļiem kopumā.

• Darba devējs ir tiesīgs vērtēt darbinieka pienesumu un darba rezultātus, bet arī tiesai ir pienākums kriminālprocesā pārbaudīt, vai konkrētās nodarbinātības faktiskie apstākļi – amata vietas izveidošana, tās atrašanās vieta organizatoriskajā struktūrā, amata apraksta saturs, atalgojuma apmērs un darba pienākumu faktiskā atbilstība – ir nozīmīgi apsūdzībā norādīto noziedzīgo nodarījumu sastāva izvērtēšanā.

Neatbilstība starp amata aprakstā noteikto un faktiski veicamo darbu ir būtisks apstāklis, kas tiesai jāizvērtē, noskaidrojot personas nodarbinātības patieso raksturu un šo apstākļu nozīmi apsūdzībā norādīto noziedzīgo nodarījumu sastāva konstatēšanā.

Mantkārīgā nolūkā izdarītas dienesta stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas nošķiršana no svešas mantas nolaupīšanas

Norobežojot dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kas izdarīta mantkārīgā nolūkā, no svešas mantas nolaupīšanas, nepieciešams ņemt vērā, ka:

• mantas nolaupīšana ir tīša, prettiesiska un bezatlīdzības svešas mantas paņemšana no juridiskas vai fiziskas personas īpašuma vai valdījuma, lai nelikumīgi to paturētu vai izmantotu savā vai citas personas labā, vai kā citādi rīkotos ar to kā ar savu, tā rezultātā mantas īpašniekam vai valdītājam nodarot reālu materiālu zaudējumu;
• atšķirībā no mantas nolaupīšanas dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana, lai arī izdarīta mantkārīgu tieksmju dēļ un radījusi materiālu zaudējumu, nav saistīta ar mantas bezatlīdzības izņemšanu no sveša īpašuma vai valdījuma un sagrābšanu savā īpašumā vai valdījumā vai tās nodošanu citas personas īpašumā vai valdīšanā, piemēram, nolaidības dēļ radīta iztrūkuma slēpšana, sagrozot statistiku, lai izvairītos no materiālās atbildības, mantas izmantošana uz laiku bez nodoma pārvērst to par savu vai citas personas īpašumu;
• ja dienesta stāvoklis izmantots, tikai lai izdarītu svešas mantas nolaupīšanu, tā realizēšanai, nepieņemot kādu lēmumu, neveicot kādas ar valsts amatpersonas statusu saistītas darbības pretēji dienesta interesēm, valsts amatpersonas darbības aptversies ar mantas nolaupīšanas sastāvu. Savukārt dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana saskaņā ar KL 48.panta 1.daļas 3.punktu var tikt atzīta par atbildību pastiprinošu apstākli.

Norādītais nozīmē, ka, veidojot KL 318.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma kopību ar citiem noziedzīgiem nodarījumiem, ko izdarījusi valsts amatpersona, ir jākonstatē arī tas, ka valsts amatpersonas pieļautā dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana radījusi būtisku kaitējumu likuma “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 23.panta izpratnē.

Noziedzīgu nodarījumu kopība neveidojas, ja vairāku noziedzīgu nodarījumu kvalificējošā pazīme ir viens un tas pats mantiskais zaudējums

Ja vairāku noziedzīgu nodarījumu sastāvos kā kvalificējoša pazīme paredzēts viens un tas pats mantiskais zaudējums, nodarījums kvalificējams tikai pēc tās krimināltiesību normas kvalificētā sastāva, kas paredz smagāku kriminālatbildību.

SKK-98/2026 Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas ietekme uz kaitējuma kompensācijas apmēru

Ja noziedzīgi iegūta manta konfiscēta Kriminālprocesa likuma 59.nodaļas kārtībā, bet vēlāk, izskatot krimināllietu pēc būtības, tiesa konstatē, ka tā iegūta ar tiem pašiem noziedzīgajiem nodarījumiem, ar kuriem valstij kā cietušajai nodarīts mantiskais zaudējums, konfiskācijas rezultātā valsts iegūtā mantiskā vērtība jāņem vērā, nosakot valstij vēl piedzenamās kaitējuma kompensācijas apmēru. Šādā gadījumā konfiskācija attiecīgajā apmērā faktiski atjauno valsts kā cietušās mantisko stāvokli, vienlaikus sasniedzot gan konfiskācijas, gan kaitējuma kompensācijas mērķi.