2026.gada sākumā Latvijā dzīvoja 1,845 miljoni iedzīvotāju, no tiem 62,8% procenti bija darbspējas vecumā no 15 līdz 64 gadiem. Salīdzinot ar 2025.gada sākumu, to īpatsvars kopskaitā samazinājās par 0,2 procentpunktiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Iedzīvotāju īpatsvars 15 – 64 gadu jeb darbspējas vecumā svārstās no 63,5 % Rīgas reģionā līdz 62,0 % Kurzemes reģionā. Savukārt Valstspilsētās darbspējas iedzīvotāju īpatsvars svārstās no 63,3 % Rīgā līdz 60,6 % Ventspilī. Vismazākais šīs vecuma grupas iedzīvotāju īpatsvars ir Valkas novadā (58,6 %), bet lielākais Rēzeknes novadā (64,9 %).
Seniori 65 un vairāk gadu vecumā veidoja 22,4% no visiem iedzīvotājiem, īpatsvaram pieaugot par 0,5 procentpunktiem. 2026.gada sākumā starp Latvijas reģioniem visvairāk senioru (vecumā 65 gadi un vairāk) bija Latgales reģionā – katrs ceturtais jeb 25,3%, vismazāk Rīgas reģionā – katrs piektais jeb 21,2 %. Valstspilsētās lielākais senioru īpatsvars bija Ventspilī (25,6%) un Daugavpilī (25,5%), bet vismazākais īpatsvars Jelgavā – 20,8%. Lielākais senioru īpatsvars gada sākumā bija Krāslavas un Valkas novados – attiecīgi 28,6% un 27,4% iedzīvotāju bija vecumā virs 65 gadiem, vismazākais senioru īpatsvars – Mārupes novadā – vien 11,0%.
Savukārt 14,8% iedzīvotāju bija bērni vecumā līdz 14 gadiem un to īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā samazinājies par 0,3 procentpunktiem.
Vidējais iedzīvotāju vecums Latvijā ir 43,7 gadi. Reģionos tas ir robežās no 42,8 gadiem Rīgas reģionā līdz 46,3 gadiem Latgalē.
Salīdzinot ar 2025.gada sākumu, iedzīvotāju skaits samazinājies par 0,83% jeb 15,5 tūkstošiem. Tas ir mazākais iedzīvotāju skaita samazinājums pēdējo trīs gadu laikā. Mirstībai pārsniedzot dzimstību jeb negatīva dabiskā pieauguma ietekmē iedzīvotāju skaits samazinājās par 0,76% jeb 14,2 tūkstošiem. Izbraukušo skaitam pārsniedzot iebraukušo skaitu jeb negatīvās migrācijas plūsmas dēļ – samazinājums par 0,07% jeb 1,3 tūkstošiem.
